Case decision in Latvian


IZRAKSTS LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS CENTRS K.Valdemāra ielā 157, Rīgā, LV – 1013 tālr. (+371) 67388624 fakss (+371) 67388634  e-pasts: ptac@ptac.gov.lv
LĒMUMS Rīgā 2012.gada5.septembrī Nr.E03-PTU-F271-41 Par administratīvā soda uzlikšanu Par Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4.panta otrās daļas 2.punktāietverto negodīgas komercprakses īstenošanu, par kuru paredzēts administratīvais sods Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.13 panta trešajā daļā, un par Reklāmas likuma 12.panta trešajā daļā noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā, par kuru paredzēts administratīvais sods Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.13 panta pirmajā daļā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietniece Brigita Liepiņa, piedaloties SIA ražošanas komercfirma „PIKAL UN PARTNERI”, juridiskā adrese: Brīvības iela 30-5, Rīga, LV-1050, vienotais reģistrācijas numurs: 40003279231, kuru pārstāv pilnvarotā persona, [..] izskatīja administratīvo lietu un konstatēja:
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), pamatojoties uzNegodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) 15.panta pirmo daļu un Reklāmas likuma (turpmāk – RL) 14.panta pirmo daļu, ir izvērtējisSIA ražošanas komercfirma „PIKAL UN PARTNERI” (turpmāk – Sabiedrība) izplatīto reklāmu un īstenoto komercpraksi. Reklāmas izplatīšana un komercprakses īstenošana konstatēta Sabiedrības Radio PIK 100 FM (turpmāk – Radio) ēterā 2012.gada29.jūnijā (plkst. 13:15 – 13:40) un 6.jūlijā (plkst. 17:00 – 17:30) atskaņotajos raidījumos (turpmāk – Raidījumi), kuros žurnālists Valdemārs Stars intervēja finanšu piramīdas „MMM-2011” dalībniekus [..]. Lietas izvērtēšanas ietvaros PTAC veica 2012.gada6.jūlija Radio Raidījuma ieraksta lejupielādi un konstatēja, ka tajā piedalās [..] (turpmāk – Persona), kura ir finanšu piramīdas „MMM-2011” un „MMM-2012” (turpmāk – Veidojums) dalībnieks, kā arī tajā tiek sniegta šāda informācija:
 informācija par to, ka Raidījums nav reklāma;
 Veidojuma dibinātāja Sergeja Mavrodi skaidrojums par Veidojuma darbību un aicinājums Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties Veidojuma darbībā;
2

 Veidojuma dalībnieka informācija par Veidojuma darbību un restrukturizāciju no „MMM-2011” uz „MMM-2012”;
 informācija par Veidojuma pakalpojumu sniegšanas vietas adresi Rīgā, Brīvības ielā 37;
 informācija par to, ka saruna ar Veidojuma dalībnieku tiks turpināta arī nākamajā piektdienā, proti, 2012.gada13.jūlijā.

2012.gada18.jūlijāPTACsaskaņā ar NKAL15.panta pirmo daļu ierosināja administratīvo lietu Nr.F-237 par Radio Raidījumos sniegtās Veidojuma reklāmas atbilstības NKAL un RL prasībāmizvērtēšanu. Lietas ietvaros PTAC2012.gada19.jūlijānosūtījaSabiedrībai vēstuli Nr.21-14/4790-F-237 „Par skaidrojuma sniegšanu” ar pieprasījumu sniegt taiinformāciju par to, vai tā par Veidojuma dalībnieku piedalīšanos Raidījumos ir saņēmusi jebkāda veida atlīdzību vai guvusi citādu labumu, kā arī apstiprinošā gadījumā sniegt informāciju par apmaksas veicēju/labuma devēju. Sabiedrībasavā2012.gada30.jūlija atbildes vēstulē (bez numura, turpmāk – Vēstule),kas PTACtika saņemta 2012.gada1.augustā ir norādījusi, ka Sabiedrības Radio ēterā 2012.gada29.jūnijā (plkst. 13:15 – 13:40) un 6.jūlijā (plkst. 17:00 – 17:30) izskanēja Raidījumi, kuros žurnālists Valdemārs Stars intervēja finanšu piramīdas „MMM-2011” dalībniekus [..]. Vienlaikus Vēstulē Sabiedrība norādīja, ka pēc standarta līguma noslēgšanas ar Personu, tā Personai ir izstādījusi 2 rēķinus (turpmāk – Rēķini) LVL 145,80 apmērā par Sabiedrības reklāmas pakalpojumiem, no kuriem apmaksāts ir tikai viens, kā arī pievienojusi 2012.gada21.jūnijā ar Personu noslēgto Reklāmas pakalpojumu sniegšanas līgumu un abu Rēķinu kopijas. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 238.1 panta 1.punktu, 2012.gada6.augustāPTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore pieņēma lēmumu uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par Sabiedrības izdarītajiem pārkāpumiem, kas minēti LAPK 166.13 panta pirmajā un trešajā daļā –par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā un par negodīgu komercpraksi. 2012.gada21.augustāPTAC nosūtījaSabiedrībai vēstuli Nr.21-14/5455-F-271 „Par uzaicinājumu uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un informācijas sniegšanu”, kurā Sabiedrība tika informēta par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku, PTAC konstatētajiem lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kā arī aicināta sniegt informāciju par Sabiedrības mantisko stāvokli. 2012.gada5.septembrīSabiedrības pārstāvis ieradās uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un iesniedza Sabiedrības AS „Swedbank” 2012.gada 20. un 27.jūlijakonta izrakstu izdrukas par Personai izrakstīto rēķinu apmaksu, kā arī Sabiedrības 2012.gada4.septembra iesniegumu (bez numura), kurā Sabiedrība ir norādījusi, ka tai nav iespējams sastādīt un iesniegt Sabiedrības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu par pēdējo 6 mēnešu periodu un to, ka Sabiedrība neuzskata, ka administratīvā soda piemērošana ir nepieciešama. Vienlaikus administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā Sabiedrības pārstāvis norādīja turpmāko. Izteica lūgumu nepiemērot maksimālo likumā paredzēto naudas soda apmēru par PTAC konstatētajiem pārkāpumiem, pamatojoties uz to, ka šāda situācija Sabiedrības līdzšinējā darbībā ir izveidojusies pirmo reizi un Raidījumu mērķis bija izskaidrot Radio klausītājiem Veidojuma darbības principus un riskus. Raidījuma žurnālists Valdemārs Stars ir piesaistīts kā aģents, un Sabiedrība neatbild par Raidījuma saturu. Līgums starp Sabiedrību un Personu par reklāmas pakalpojumu slēgšanu tika noslēgts brīdī, kad Sabiedrības vadība atradās atvaļinājumā, tāpēc iespējams ir radusies kļūda, līguma sastādīšanā izmantojot tipveida līguma projektu par reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Izvērtējot lietā esošos materiālus, PTAC secina turpmāk minēto:
[1] NKAL1.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka komercprakse ir darbība (uzvedība, apgalvojums, komerciāla saziņa, tirgvedība) vai bezdarbība (noklusējums), kas tieši saistīta ar tirdzniecības veicināšanu, preces (ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas) pārdošanu vai 3
pakalpojuma sniegšanu patērētājam. Savukārt NKAL1.panta otrā daļa paredz, ka citi NKAL termini un jēdzieni lietoti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) izpratnē. Atbilstoši PTAL1.panta2.punktam pakalpojums ir personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts. Komerclikuma 1.panta trešajā daļā noteikts, ka saimnieciska darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.
Raidījumā sniegtā informācija par Veidojuma darbību, proti, Raidījumā sniegtā informācija par to, ka Veidojums, saņemot naudas līdzekļus no tā dalībnieka, pēc noteikta laika veic lielāku līdzekļu izmaksu dalībniekam, liecina, ka Veidojums piedāvā patērētājiem saņemt ieguldījuma pakalpojumus. Savukārt Veidojuma dibinātāja Sergeja Mavrodi, kurš Raidījuma sākumā sniedza skaidrojumu par izveidojušos situāciju par Veidojuma darbību un izteica aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties Veidojuma darbībā, interneta mājaslapā http://sergey-mavrodi.com/ (turpmāk – Mājaslapa) patērētājiem tiek piedāvāts veikt naudas noguldījumus un iesaistīties Veidojuma piramīdveida shēmas darbībā organizēti, sistemātiski, pastāvīgi un par atlīdzību. Ņemot vērā augstāk minēto, PTAC secina, ka Veidojuma piedāvātā iespēja veikt ieguldījumus piramīdveida shēmā ir atzīstama par pakalpojumu PTAL izpratnē, bet Raidījuma klausītāji, fiziskas personas, kuri, iepazīstoties ar Raidījumā sniegto informāciju un apmeklējot Mājaslapu, iegādājas vai varētu iegādāties pakalpojumu, proti, veicot naudas ieguldījumu, iestājas vai varētu iestāties Veidojuma piramīdveida shēmas darbībā, ir uzskatāmi par patērētājiem PTAL izpratnē. [2] RL1.pantā ir noteikts, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Ņemot vērā Raidījuma kopējo saturu, t.sk., Raidījumā izteikto aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties Veidojumā un sniegto informāciju par Veidojuma pakalpojumu sniegšanas vietas adresi, kā arī Sabiedrības Vēstulē minēto un to, ka Raidījums ir ar Veidojuma saimniecisko un profesionālo darbību saistīts paziņojums, kura nolūks ir veicināt Veidojuma sniegto pakalpojumu popularitāti un pieprasījumu, PTAC konstatē, ka Raidījums ir atzīstams par reklāmu RL1.panta izpratnē. Savukārt Sabiedrība ir atzīstama par attiecīgās reklāmas izplatītāju RL12.pantapirmās daļas izpratnē [3] Reklāmas izplatīšana par Veidojuma darbību un tā piedāvātajiem pakalpojumiem uzskatāma par tādu darbību, kas tieši saistīta ar minēto pakalpojumu tirdzniecības veicināšanu. Līdz ar to reklāmas izplatīšana par Veidojuma sniegtajiem pakalpojumiem un to darbību ir komercprakse NKAL1.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē. [4] NKAL1.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka komercprakses īstenotājs ir ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros īsteno komercpraksi, kā arī jebkura cita persona, kas rīkojas ražotāja, pakalpojuma sniedzēja vai pārdevēja vārdā vai uzdevumā.No minētās definīcijas izriet, ka par komercprakses īstenotāju ir atzīstams ne tikai pats pārdevējs/pakalpojumu sniedzējs, kurš īsteno komercpraksi, proti, ir atzīstams par reklāmas devēju, bet arī jebkura cita persona, kas rīkojas konkrētās personas vārdā vai uzdevumā, neatkarīgi no tā, vai konkrētais uzdevums ir dots tieši vai pastarpināti. Līdz ar to secināms, ka Sabiedrība, Radio ēterā izplatot reklāmas, proti, Raidījumus, ir rīkojusies komercprakses īstenotāja – Personas, uzdevumā, ko apstiprina lietā esošā starp pusēm noslēgtā 2012.gada21.jūnija „Reklāmas pakalpojumu sniegšanas līguma” kopija. Līdz ar to Sabiedrība atbilstoši NKAL1.panta pirmās daļas 1.punktamšīs lietas ietvaros arī ir uzskatāma par komercprakses īstenotāju un reklāmas izplatītāju saskaņā ar RL12.panta pirmo daļu.
[5] Arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EKK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004 („Negodīgas komercprakses 4
direktīva”), kurā ir maksimālās harmonizācijas direktīva un kuras tiesību normas ir iekļautas NKAL, 2.panta „d” punkts nosaka, ka uzņēmēja komercprakse attiecībā pret patērētājiem ir jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība, kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi.Tādējādi secināms, ka, lai reklāmas izplatīšana tiktu atzīta par komercpraksi, pat nav obligāts nosacījums, ka tā būtu saistīta ar pirkšanas vai pārdošanas darījumiem. No iepriekš minētā izriet, ka komercprakse var būt saistīta arī tikai ar preču un/vai pakalpojumu popularizēšanu vai bez atlīdzības pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus PTAC norāda, ka Sabiedrības komercprakses negatīvā ietekme uz „vidusmēra patērētāju”, kas ir patērētājs, kurš ir pietiekoši zinošs un labi informēts, kā arī pietiekoši vērīgs un piesardzīgs (skat. Direktīvas Nr.2005/29/EK preambulas 18.punkts; Eiropas Kopienu tiesas lietas Nr. C-112/99, 52.paragrāfu; C-44/01, 55.paragrāfu; C-356/04, 78.paragrāfu; C-381/05, 23.paragrāfu) netiek vērtēta gadījumos, kad saskaņā ar NKAL11.pantu tiek konstatēta jebkuros apstākļos maldinoša komercprakse. [6] Saskaņā ar NKAL4.panta pirmo daļu negodīga komercprakse ir aizliegta, savukārt NKAL4.panta otrās daļas 2.punkts paredz, ka komercprakse ir negodīga, ja tā ir maldinoša. Atbilstoši NKAL11.panta11.punktam par maldinošu komercpraksi jebkuros apstākļos atzīstama informācijas sniegšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību nolūkā veicināt preces pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu, nenorādot ar patērētājiem skaidri saprotamu attēlu vai skaņu palīdzību, ka par šīs informācijas sniegšanu tiek maksāts. Savukārt RL12.panta trešajā daļā noteikts, ka reklāmas izplatītājam ir pienākums nodalīt reklāmu no cita veida informācijas. [7] Ņemot vērā to, ka Radio izplatītās reklāmas ir veidotas kā Radio raidījumi, kurā tiek sniegta informācija par izveidojušos situāciju saistībā ar Veidojuma darbību un tā sniegtajiem pakalpojumiem, šādām reklāmām ir nepieciešama skaidra un nepārprotama norāde uz to, ka tās ir reklāmas, piemēram, skaidrs audio paziņojums, ka Raidījumā tiek sniegta reklāma, lai patērētājam būtu saprotams, ka par šīs informācijas sniegšanu tiek maksāts. Sabiedrība minētajās reklāmās nav ietvērusi skaidru norādi uz to, ka Raidījums ir reklāma, bet tieši pretēji, ir sniegusi informāciju, ka tā nav reklāma.Tādejādi šāda komercprakse patērētājiem radīja iespaidu, ka Raidījumi ir informatīvi radio raidījumi, kas izplatīti bez komerciāla nolūka, lai gan tas neatbilst patiesībai. Līdz ar to Sabiedrība ir īstenojusi jebkuros apstākļos maldinošu un vienlaikus saskaņā ar NKAL4.panta otrās daļas 2.punktu negodīgu komercpraksi, kā arī pieļāvusi RL12.panta trešās daļas pārkāpumu, proti, nav ievērojusi reklāmas izplatītāja pienākumu nodalīt reklāmu no cita veida informācijas. [8] AtbilstošiNKAL15.panta astotajai daļai, ja uzraudzības iestāde atzīst komercpraksi par negodīgu, tā ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem: 1) uzliek komercprakses īstenotājam par pienākumu atbilstošā veidā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu komercprakses atbilstību NKAL prasībām; 2) uzliek komercprakses īstenotājam par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi; 3) aizliedz negodīgu komercpraksi, ja tā vēl nav uzsākta, bet ir paredzama; 4) uzliek komercprakses īstenotājam par pienākumu publicēt attiecīgajai komercpraksei atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā norāda laboto informāciju, atsaucot negodīgo komercpraksi; 5) piemēro administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt atbilstoši RL15.panta ceturtajai daļai, ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem: 1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa; 2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus); 3) aizliedz izplatīt reklāmu; 4) pieprasa atsaukt reklāmu; 5) piemēro administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā; 6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.
Izvērtējot lietderības apsvērumus, proti, to, ar kāda veida lēmumu konkrētajā situācijā tiktu panākta vispārēja augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzība ne tikai šobrīd, bet arī nākotnē, kā arī ņemot vērā to, ka Sabiedrības pieļauto pārkāpumu novērst nav iespējams, jo reklāma jau ir izplatīta 5
un sasniegusi patērētāju, bet tās atsaukšana veicinātu Veidojuma pakalpojumu reklāmas aktualizēšanu un pakalpojumu popularizēšanu, kas saistībā ar PTAC uzsāktās administratīvas lietas Nr.F-237 ietvaros konstatētajiem pirmšķietamiem pārkāpumiem Veidojuma darbībānav patērētāju interesēs, PTAC ieskatā Sabiedrībai nav lietderīgi uzlikt kādu no NKAL15.panta astotās daļas 1., 2., 3., un 4.punktāun RL15.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktāparedzētajiem tiesiskajiem pienākumiem.Ņemot vērā to, ka pārkāpumu negatīvā ietekme jau ir neatgriezeniski notikusi un ņemot vērā LAPK9.panta pirmo daļu, proti, ka Sabiedrība ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība, PTAC uzskata, ka, pamatojoties uz NKAL15.panta astotās daļas 5.punktu un RL15.panta ceturtās daļas 5.punktu, ir lietderīgi Sabiedrībai par administratīvo pārkāpumupiemērotietekmēšanas līdzekli – administratīvo sodu. Līdz ar administratīvā soda palīdzību Sabiedrība tiks motivēta nepieļaut atkārtotu iepriekš minētā pārkāpuma izdarīšanu. Arī juridiskajā literatūrā pausts viedoklis, ka „soda kā piespiedu līdzekļa speciālās prevencijas uzdevums ir panākt, lai administratīvā akta adresāts neizdarītu jaunus prettiesiskus nodarījumus. Soda ģenerālās prevencijas uzdevums ir panākt, lai tos neizdarītu citas personas”(Māris Baltais. Iestādes rīcības brīvība un lietderības apsvērumi. Jurista Vārds, Nr.18 (373), 17.05.2005.). PTAC ņem vērā to, ka saskaņā ar LAPK22.pantu administratīvā soda piemērošanas mērķis ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, lai tā ievērotu likumus. Ņemot vērā, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums un lietā nepastāv apstākļi, kas ir pamats lietvedības izbeigšanai (LAPK239.pants), kā arī nepastāv apstākļi, lai nepiemērotu administratīvo sodu, un tā iemesla dēļ, lai atturētu pārkāpēju un citus tirgus dalībniekus no administratīvo pārkāpumu izdarīšanas, kā arī šādu pārkāpumu atkārtošanas, nepieciešams Sabiedrībai piemērot administratīvo sodu. Sabiedrība tiek saukta pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriemadministratīvais sods ir paredzēts LAPK 166.13 panta pirmajā daļā – par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā, un LAPK 166.13 panta trešajā daļā – par negodīgu komercpraksi. LAPK32.panta pirmā daļa nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkārpāmu, stingrā saskaņā ar LAPK un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.Atbilstoši LAPK35.panta otrajai daļai, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Saskaņā arLAPK 166.13 panta pirmo daļu par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem. Atbilstoši LAPK 166.13 panta trešajai daļai par negodīgu komercpraksi juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem. Līdz ar to Sabiedrībai piemērojams administratīvais sods tiek uzliktsLAPK 166.13 panta trešajā daļā noteiktās sankcijas ietvaros. Lemjot par naudas soda piemērošanu, PTAC ņem vērā Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 5.,13.pantu un 66.panta pirmajā daļā minētos tiesību principus un lietderības apsvērumus, lai noteiktu lēmuma par personas sodīšanu piemērotību un atbilstību, konkrētajā gadījumā ievērojot samērību starp pie atbildības sauktā tirgus dalībnieka rīcību un tam uzliekamo ierobežojumu, kā arī patērētāju (visas sabiedrības) tiesiskās intereses, t.sk., tiesības saņemt normatīvajiem aktiem atbilstošu komercpraksi, un šo interešu aizskārumu, to, ka piemērotajām sankcijām jābūt efektīvām un no pārkāpuma atkārtošanas atturošām. Izvērtējot administratīvās lietas materiālus, PTAC nav konstatējis apstākļus, kas saskaņā ar LAPK33.pantu mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, un nav konstatējis apstākļus, kas saskaņā ar LAPK34.pantu pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Izvērtējot iepriekš minētos apstākļus, t.sk. administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā sniegtos paskaidrojumus, kā arī ņemot vērā komercprakses īstenošanas veidu, izdarītā pārkāpuma raksturu, iespējamo patērētāju interešu aizskārumu, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu neesamību un Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju,PTAC uzskata, ka par negodīgas komercprakses īstenošanu Sabiedrībai ir uzliekams naudas sods LVL 500,00 apmērā, kas ir 6
uzskatāms par samērīgu naudas sodu, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma – negodīgas komercprakses īstenošanu – raksturu, īstenošanas veidu un apjomu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz LAPK9.panta pirmo daļu, 14.1 pantu, 22.pantu, 23.panta pirmās daļas 2.punktu, 32.panta pirmo un otro daļu, 35.pantaotro daļu, 166.13 panta pirmo un trešo daļu, 215.4 pantu, 274.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, APL5.pantu, 12.pantu, 13.pantu un 66.panta pirmo daļu, PTAL1.panta2.punktu, NKAL1.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, 1.panta otro daļu, 2.pantu, 4.panta pirmo daļu, 4.panta otrās daļas 2.punktu, 11.panta11.punktu, 14.panta pirmo daļu un 15.panta astotās daļas 5.punktu,RL1.pantu, 3.panta pirmo daļu, 12.pantapirmo un trešo daļu,14.panta pirmo daļu, 15.panta trešās daļas 5.punktu, nolemts: SIA ražošanas komercfirma „PIKAL UN PARTNERI”, juridiskā adrese: Brīvības iela 30-5, Rīga, LV-1050, vienotais reģistrācijas numurs: 40003279231, uzlikt naudas sodu LVL 500.00(pieci simtilatu) apmērā. Pieņemto lēmumu par naudas soda uzlikšanu Sabiedrība saskaņā ar NKAL16.pantu un RL17.panta pirmo daļu, LAPK238.pantu, 288.panta pirmo un otro daļu un 289.panta pirmo daļu, var pārsūdzēt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Abrenes ielā 3, Rīgā, LV-1050, desmit darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas, tiesai adresēto sūdzību iesniedzot Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā 157, Rīgā. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu un APL70.panta otro daļu uzskatāms, ka šis lēmums ir paziņots adresātam septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. [..] Direktores vietniece B.Liepiņa IZRAKSTS PAREIZS
 





National Id: Consumer Rights Protection Centre Decision No. E03-PTU-F271-41