Tiesvedības puses var izmantot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām kā alternatīvu dalībvalstu tiesību aktos paredzētām procedūrām. Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemtu spriedumu atzīst un izpilda citā dalībvalstī bez vajadzības deklarēt spriedumu izpildāmību un neparedzot iespēju tos neatzīt.

Ir izveidotas procedūrai maza apmēra prasībām nepieciešamās standartizētās veidlapas, kas visās valodās ir pieejamas šeit. Lai sāktu minēto procedūru, vispirms ir jāaizpilda “A veidlapa”. Veidlapai pievieno nozīmīgus apliecinājuma dokumentus, piemēram, kvītis un rēķinus.

A veidlapu nosūta tiesai, kurai ir piekritīga attiecīgā lieta. Savukārt tiesa pēc pieteikuma veidlapas saņemšanas aizpilda “Atbildes veidlapu”. Tiesa 14 dienu laikā pēc pieteikuma veidlapas saņemšanas izsniedz atbildētājam tās kopiju kopā ar atbildes veidlapu. Atbildētāja rīcībā ir 30 dienas, kuru laikā jāsniedz atbilde, aizpildot attiecīgo atbildes veidlapas daļu. Tiesa 14 dienu laikā šādas atbildes kopiju nosūta prasītājam.

Tiesa 30 dienu laikā pēc atbildētāja atbildes saņemšanas (ja atbilde ir saņemta) pasludina spriedumu attiecībā uz šo maza apmēra prasību vai rakstveidā no katras puses pieprasa papildu informāciju, vai uzaicina puses uz mutvārdu uzklausīšanu. Ja notiek mutvārdu uzklausīšanu, nav nepieciešams pārstāvību uzticēt advokātam, un ja tiesas rīcībā ir atbilstošs aprīkojums, uzklausīšana notiek, izmantojot videokonferenci vai telefonkonferenci.

Pamatojoties uz tiesas izdoto izziņu (ko, iespējams, nāksies pārtulkot otras dalībvalsts valodā) un sprieduma kopiju, spriedums bez papildu formalitātēm ir izpildāms visās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Noraidīt tā izpildi citā dalībvalstī var vienīgi tad, ja izpilde ir pretrunā citā dalībvalstī pieņemtam spriedumam lietā starp tām pašām pusēm. Izpilde notiek saskaņā ar tās dalībvalsts materiālo un procesuālo tiesību normām, kurā notiek sprieduma izpilde.

Noderīgas saites

Regula (EK) Nr. 861/2007 - konsolidēts teksts, 2017. gada 14. jūnijs  (1852 Kb) 

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām Lietotāju rokasgrāmata  (1831 Kb) 

Praktiska rokasgrāmata par Eiropas procedūr as maza apmēra prasībām  (2335 Kb) 

Infografika patērētājiem  (103 Kb) 

Informācija juristiem  (552 Kb) 

Informācija uzņēmumiem  (233 Kb) 

Tīmekļa rīkkopa — informācija par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām

Maza apmēra prasības – dalībvalstu paziņojumi un meklētājrīks, kas palīdz noteikt kompetento tiesu(-as)/iestādi(-es)

Lai iegūtu sīkāku informāciju par konkrētu valsti, noklikšķiniet uz tās karodziņa.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Beļģijas tiesību akti neparedz īpašu procedūru maza apmēra prasījumiem, lai gan ir pieejama vienkāršota maksājuma rīkojuma tiesvedība (procédure sommaire d’injonction de payer/summiere rechtspleging om betaling te bevelen) — skatīt atsevišķu datni.

Nav paredzēta īpaša procedūra maza apmēra prasījumiem. Piemēro parasto tiesas procedūru, kas ir ļoti vienkārša.

Parastā procedūra ir šāda:

• ar tiesu izpildītāja paziņojumu (exploit d’huissier/deurwaardersexploot) tiek izsniegta pavēste (citation/dagvaardiging);
• abas puses iesniedz rakstiskus argumentus (conclusions/conclusies);
• notiek tiesas sēde (puses sniedz paskaidrojumus (plaidoirie/pleidooi)) un notiek argumentu izskatīšanas slēgšana;
• tiek pieņemts spriedums.

Principā vienkāršojumi nav iespējami, kaut arī dažas prasības tiek celtas nevis ar pavēsti, kā minēts iepriekš, bet gan ar pieteikumu, ar ko uzsāk parasto sacīkstes tiesvedību un ko iesniedz tieši tiesai (requête contradictoire/verzoekschrift op tegenspraak) (Tiesu kodeksa (Code judiciaire/Gerechtelijk Wetboek) 1034.bis–1034.sexies pants). Šādu pieteikumu var iesniegt, piemēram, strīdā starp īpašnieku un nomnieku. Tiesu kodeksa 1344.bis pantā ir noteikts ka, vienmēr ievērojot noteikumus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes nomas darījumus, jebkuru prasību, kas saistīta ar īpašuma nomu, var celt, iesniedzot pieteikumu miertiesas (justice de paix/vredegerecht) kancelejā (greffe/griffie).

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

1.2 Procedūras piemērošana

1.3 Veidlapas

1.4 Advokāta palīdzība

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

1.6 Rakstiska procedūra

1.7 Sprieduma saturs

1.8 Izmaksu kompensācija

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Saites

Tiesību akti attiecībā uz vienkāršoto maksājuma rīkojuma tiesvedību: tīmekļa vietne: Federālais valsts tieslietu dienests:

• uzklikšķiniet uz “Konsolidētie tiesību akti” rubrikā “Tiesību avoti”;
• izvēlieties “Tiesu kodekss” rubrikā “Juridiskā būtība”;
• ierakstiet “664” rubrikā “vārdi”;
• uzklikšķiniet uz “Atjaunot” un tad “Saraksts”;
• uzklikšķiniet uz “Sīks izklāsts”.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru. No 2009. gada 1. janvāra Bulgārijas tiesas piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Šādas prasības izskata reģionālajās tiesās, savukārt jautājumiem, kuri Regulā (EK) Nr. 861/2007 nav īpaši atrunāti, piemēro Civilprocesa kodeksa vispārējos noteikumus.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1.2 Procedūras piemērošana

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1.3 Veidlapas

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1.4 Advokāta palīdzība

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1.6 Rakstiska procedūra

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1.7 Sprieduma saturs

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1.8 Izmaksu kompensācija

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Bulgārijas Civilprocesa kodekss neparedz īpašu maza apmēra prasību procedūru.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Čehijas Republikā nepiemēro īpašu maza apmēra prasību procedūru. Maza apmēra prasību kategoriju ņem vērā (proti, pievērš uzmanību finansiālās kompensācijas apmēram) tikai apelācijas tiesvedībā.

1.2 Procedūras piemērošana

Civilprocesa kodeksa 202. panta 2. punktā noteikts, ka apelācijas sūdzības nevar iesniegt pret spriedumiem, kuros paredzētā finansiālā kompensācija nepārsniedz CZK 10 000, izņemot jebkādus procentu maksājumus un maksas, kas attiecas uz prasību; šo nosacījumu nepiemēro aizmuguriskiem spriedumiem.

Tāpēc apelācijas sūdzības pret aizmuguriskiem spriedumiem var iesniegt arī tad, ja tajos noteiktās summas ir mazākas par CZK 10 000.

Civilprocesa kodeksa 238. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka apelācijas sūdzības par tiesību jautājumiem nevar iesniegt pret spriedumiem un tiesas nolēmumiem, kuru rezolutīvajā daļā, kas apstrīdēta ar apelācijas sūdzību, ir noteikta finansiālā kompensācija, kas nepārsniedz CZK 50 000 (izņemot jebkādus procentu maksājumus un maksas, kas attiecas uz prasību), ja vien tie neattiecas uz līgumattiecībām ar patērētājiem vai nodarbinātību.

1.3 Veidlapas

Nav īpašu veidlapu, kuras izmanto maza apmēra prasību procedūrām.

1.4 Advokāta palīdzība

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiesām ir jākonsultē puses par to procesuālajām tiesībām un pienākumiem. Šai sakarā likums nosaka, kādas konsultācijas tiesa sniedz pusēm konkrētās procesuālās situācijās.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Ar tiem pašiem noteikumiem reglamentē pierādījumu iesniegšanu, izvērtēšanu un iegūšanu civilprocesā neatkarīgi no prasības summas.

1.6 Rakstiska procedūra

Likums par maza apmēra prasību procedūru neparedz nekādus izņēmumus attiecībā uz to, kā notiek tiesvedība.

1.7 Sprieduma saturs

Nolēmuma saturs lietās par maza apmēra prasībām neatšķiras no citu nolēmumu satura.

1.8 Izmaksu kompensācija

Uz izmaksu atlīdzināšanu attiecas civilprocesa vispārējie noteikumi.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Kā norādīts iepriekš, apelācijas sūdzības nevar iesniegt pret spriedumiem, kuros paredzētā finansiālā kompensācija nepārsniedz CZK 10 000, izņemot jebkādus procentu maksājumus un maksas, kas attiecas uz prasību; šo nosacījumu nepiemēro aizmuguriskiem spriedumiem.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Civilprocesa kodeksā (Zivilprozessordnung) nav paredzēts īpašs process maza apmēra prasībām. Tomēr Civilprocesa kodeksa 495.a pantā ir paredzēti īpaši procesuāli noteikumi, kas paredz vienkāršotu procesu. Saskaņā ar minēto pantu tiesai ir ļauts pēc tās ieskatiem lemt par turpmāko procesa gaitu, ja prasības apmērs nepārsniedz 600 eiro. Civilprocesa kodeksā šajā saistībā nav paredzēti nekādi citi ierobežojumi, piemēram, šādi strīdi netiek iedalīti atsevišķā strīdu kategorijā.

1.2 Procedūras piemērošana

Kā jau norādīts, šādos gadījumos par turpmāko procesa gaitu tiesa var lemt pēc saviem ieskatiem, tostarp tā var izmantot dažus procesa vienkāršošanas paņēmienus. Taču tas nav tiesas pienākums, pat ja prasības apmērs ir mazāks par 600 eiro, tiesa var arī nolemt ievērot parasto procesu.

Ja tiesa pēc saviem ieskatiem pieņem lēmumu par procesa turpmāko gaitu, puses nevar to apstrīdēt. Puses var tikai pieprasīt mutiska procesa izmantošanu.

1.3 Veidlapas

Standarta veidlapas nav jāizmanto.

1.4 Advokāta palīdzība

Ir spēkā vispārīgi piemērojamie noteikumi. Tiesvedība tiek vienkāršota tikai procesuālā ziņā. Persona, kurai nav juridiskā pārstāvja, var saņemt tādu pašu palīdzību procesuāltiesiskos jautājumos kā persona, kurai ir juridiskais pārstāvis. Vācijā, piemēram, prasību vietējā tiesā (Amtsgericht) var iesniegt mutiski tiesas kancelejā, kur to ieraksta protokolā. Arī persona, kurai ir juridiskais pārstāvis, var iesniegt prasību tiesā mutiski, neizmantojot advokāta starpniecību.

Arī tas, vai personai ir vai nav juridiskais pārstāvis, neietekmē tiesas pienākumu sniegt paskaidrojumus un ieteikumus (Aufklärungs- und Hinweispflichten). Tiesai ir juridisks pienākums paskaidrot tiesā notiekošo no juridiskā un praktiskā viedokļa, kā arī izskaidrot neskaidros jautājumus.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Nepastāv ierobežojums, ka tiesa var iegūt pierādījumus tikai parastajā veidā. Pretēji citkārt piemērojamajam principam par tiešajiem pierādījumiem (Unmittelbarkeit), kas nozīmē, ka liecinieki, eksperti vai pašas puses ir jāuzklausa tiesas sēdes laikā pušu klātbūtnē, vienkāršotajā procesā tiesa var, piemēram, noteikt, ka liecinieki, eksperti vai puses tiek uzklausītas pa tālruni vai iesniedz liecību/atzinumu rakstiski.

1.6 Rakstiska procedūra

Var izmantot tikai rakstisku procedūru. Tomēr, ja kāda no pusēm to pieprasa, ir jāveic mutisks tiesas process.

1.7 Sprieduma saturs

Sprieduma struktūra ir vienkāršāka nekā parastajā tiesvedībā. Tas ir tāpēc, ka lietās, kuru prasības apmērs ir mazāks par 600 eiro, spriedumus parasti nevar pārsūdzēt.

Piemēram, spriedumā var nebūt iekļauts faktu apraksts. Tāpat pastāv iespēja izlaist nolēmuma pamatojumu, ja puses tam piekrīt vai ja būtiskākie pamatojumi jau ir izklāstīti tiesas protokolā. Tomēr, ņemot vērā starptautiskās juridiskās prasības, spriedumā ir jānorāda tā pamatojumi, ja spriedums tiks piemērots ārvalstīs (Civilprocesa kodeksa 313.a panta punkta 4. apakšpunkts).

Ja tiesa izņēmuma kārtā pieļauj nolēmuma apstrīdēšanu, sprieduma struktūrai ir jāatbilst parastajām prasībām.

1.8 Izmaksu kompensācija

Izdevumu atlīdzināšana netiek ierobežota, piemēro parastos noteikumus.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Parasti lietā, kuras prasības apmērs ir mazāks par 600 eiro, spriedumu pārsūdzēt nevar. Tomēr izņēmuma gadījumos to ir iespējams pārsūdzēt, ja pirmās instances tiesa spriedumā to ir paredzējusi. Tas dažkārt tiek darīts tāpēc, ka lieta ir ļoti būtiska, vai tāpēc, ka ir vajadzīgs apelācijas tiesas nolēmums, lai tiktu veidota judikatūra vai lai nodrošinātu judikatūras konsekvenci.

Ja apstrīdēšana nav atļauta, pirmās instances tiesai lieta ir jāpārskata, ja puse, kurai spriedums bija nelabvēlīgs, ceļ iebildumus, ka tiesa to nav pietiekami uzklausījusi un tas ir būtiski ietekmējis nolēmumu. Ja tiesa šo nepilnību nenovērš, puse var iesniegt tikai konstitucionālu sūdzību Federālajā Konstitucionālajā tiesā.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Valsts tiesvedības procedūru procesuālie noteikumi civillietās ir paredzēti Civilprocesa kodeksā (tsiviilkohtumenetluse seadustik).

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 403. pantu tiesa ar pušu piekrišanu var sniegt nolēmumu, neorganizējot tiesas sēdi.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 404. pantu tiesa var dot rīkojumu lietu, kas saistīta ar prasību, kurai ir naudas vērtība, izskatīt rakstiskā procedūrā, ja prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 4500 EUR par pamatprasību un 8000 EUR par pamatprasību kopā ar blakusprasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 405. pantu tiesai ir rīcības brīvība un tā var izskatīt prasību vienkāršotā procedūrā, ievērojot vienīgi kodeksā paredzētos vispārīgos procesuālos principus, ja attiecīgajai prasībai ir naudas vērtība un ja prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 3500 EUR par pamatprasību un 7000 EUR par pamatprasību kopā ar blakusprasībām.

Pēc prasītāja lūguma prasību par naudas samaksu, kuras pamatā ir vekselis vai čeks, vai piespiedu izpildes prasību, kuras pamatā ir hipotēka, kuģa hipotēka vai reģistrēta ķīla, izskata dokumentārā procedūrā ar nosacījumu, ka visus elementus, kas pamato prasījumu, var pierādīt ar dokumentiem un ka prasībai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti vai prasītājs tos iesniedz tiesā noteiktajā termiņā.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Ja puses tam piekrīt, tiesa var dot rīkojumu izskatīt civillietu rakstiskā procedūrā neatkarīgi no lietas veida un vērtības.

Tiesa var dot rīkojumu izmantot rakstisko procedūru bez pušu piekrišanas, ja lieta ir saistīta ar prasību ar naudas vērtību un ja prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 4500 EUR par pamatprasību un 8000 EUR par pamatprasību kopā ar blakusprasībām.

Vienkāršoto procedūru var piemērot, ja prasībai ir naudas vērtība un prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 3500 EUR par pamatprasību un 7000 EUR par pamatprasību kopā ar blakusprasībām.

Ja prasību par naudas samaksu, kuras pamatā ir vekselis vai čeks, vai piespiedu izpildes prasību, kuras pamatā ir hipotēka, kuģa hipotēka vai reģistrēta ķīla, izskata dokumentārā procedūrā, robežvērtību nenosaka.

1.2 Procedūras piemērošana

Pieteikumu Eiropas procedūras maza apmēra prasībām sākšanai var iesniegt tiesā elektroniskā formātā vai ar pasta pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Pieteikumu elektroniskā formātā var iesniegt informācijas sistēmā, kas izveidota šim nolūkam (publiskā elektronisko dokumentu sistēma (Avalik e-toimik)), vai nosūtot e-pastu uz šim nolūkam paredzēto e-pasta adresi. Igaunijas tiesu kontaktinformācija ir pieejama tiesu tīmekļa vietnē. Pieteikumiem jābūt sūtītāja parakstītiem. Ja pieteikumus iesniedz elektroniskā formātā, uz tiem jābūt sūtītāja digitālajam parakstam, vai arī tos var iesniegt jebkurā citā līdzvērtīgi drošā veidā, kas nodrošina iespēju identificēt sūtītāju. Elektroniskus pieteikumus var iesniegt arī pa faksu vai jebkurā citā formātā, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, ar nosacījumu, ka tiesā nekavējoties tiek iesniegts rakstiskā dokumenta oriģināleksemplārs. Ja izmanto vienkāršoto procedūru, tiesa var neievērot tiesību normas par prasībām attiecībā uz pieteikuma iesniegšanas formātu.

Ja tiesa dod rīkojumu izmantot rakstisko procedūru ar pušu piekrišanu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 403. pantu, tā pēc iespējas ātrāk nosaka termiņu, kurā var iesniegt pieteikumus un dokumentus, nosaka sprieduma publiskošanas datumu un informē puses par to. Puses var atsaukt savu piekrišanu rakstiskajai procedūrai tikai tad, ja procesuālā situācija būtiski mainās. Ja puse neinformē tiesu par to, vai tā piekrīt rakstiskajai procedūrai, tiek pieņemts, ka tā vēlas, lai lieta tiktu izskatīta tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 404. pantu, dodot rīkojumu izmantot rakstisko procedūru lietā, kas saistīta ar prasību ar naudas vērtību, tiesa nosaka termiņu, kurā var iesniegt pieteikumus un dokumentus, nosaka sprieduma publiskošanas datumu un informē puses par to. Tiesa var mainīt termiņu, ja mainās procesuālā situācija. Tiesa atsakās izmantot rakstisko procedūru, ja tā uzskata, ka ir būtiski, lai tiesvedības puse personiski ierastos tiesā izskaidrot faktus, kas ir prasības pamatā. Ja kāda tiesvedības puse to pieprasa, tā tiek uzklausīta neatkarīgi no tā, vai ir dots rīkojums izmantot rakstisko procedūru.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 405. panta 3. punktu tiesa var izskatīt prasību vienkāršotā procedūrā, par to neizdodot īpašu rīkojumu. Taisnīgi īstenojot rīcības brīvību un izskatot prasību vienkāršotā procedūrā, tiesa ievēro vienīgi vispārīgos procesuālos principus. Vienkāršotā procedūrā tiesa nodrošina, ka tiek ievērotas tiesvedības pušu pamattiesības un brīvības, kā arī būtiskās procesuālās tiesības un ka tiesvedības puses tiek pēc pieprasījuma uzklausītas. Šajā nolūkā nav nepieciešams organizēt tiesas sēdi. Taču tiesvedības puses ir jāinformē par to tiesībām tikt uzklausītām tiesā. Tiesas var vienkāršot procedūru, taču tām nav pienākuma to darīt.

Izskatot prasību vienkāršotā procedūrā, tiesa cita starpā var:

• protokolēt procesuālās darbības tikai tādā mērā, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, un izslēgt tiesības iesniegt iebildumus attiecībā uz protokolu,
• noteikt termiņus, kas atšķiras no tiesību aktos paredzētajiem termiņiem,
• par tiesvedības puses nolīgtajiem pārstāvjiem atzīt arī tādas personas, kam tiesību aktos šāda loma nav paredzēta,
• atkāpties no tiesību aktu normām attiecībā uz formālām prasībām par pierādījumu sniegšanu un iegūšanu, kā arī atzīt par pierādījumu citus pierādījuma veidus, ieskaitot tiesvedības puses liecības, kas nav sniegtas ar zvērestu,
• atkāpties no tiesību aktu normām par formālām prasībām, ko piemēro procesuālo dokumentu izsniegšanai un tiesvedības pušu iesniedzamajiem dokumentiem, izņemot gadījumu, kad atbildētājam tiek izsniegts paziņojums par prasību,
• atteikties no rakstiskas pirmstiesas procedūras vai tiesas sēdes,
• iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas,
• pieņemt spriedumu lietā bez aprakstošās daļas vai pamatojuma,
• lietā pieņemto lēmumu noteikt par nekavējoties izpildāmu arī lietās, kurās tas tiesību aktos nav paredzēts, vai neprasīt nodrošinājumu, ko paredz tiesību akti.

Ja civillietas vērtība nepārsniedz vienkāršotas procedūras robežlielumu, piemēro noteikumus par vienkāršotu procedūru, arī gadījumos, kad tiek pārsūdzēts vienkāršotā procedūrā pieņemts lēmums. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad civillietu izskata saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.), ciktāl to neregulē minētā regula. Lietas saskaņā ar regulu var izskatīt apriņķa tiesa (maakohus) ar atbilstīgu jurisdikciju.

Dokumentāro procedūru piemēro pēc prasītāja lūguma ar nosacījumu, ka visus elementus, kas pamato prasījumu, var pierādīt ar dokumentiem un ka nepieciešamie dokumenti ir pievienoti prasībai vai prasītājs tos iesniedz tiesas noteiktajā termiņā.

Elektroniskās izsniegšanas līdzeklis, ko var izmantot, lai nosūtītu dokumentus Igaunijas tiesām, ir elektroniskā informācijas sistēma un dokumentu nosūtīšana pa e-pastu vai faksu. Ja dokumentu nosūta tiesai pa faksu, rakstiskā dokumenta oriģināleksemplārs jāiesniedz tiesai uzreiz pēc faksa nosūtīšanas. Ja ir iesniegta pārsūdzība par tiesas lēmumu, tās oriģināleksemplārs jāiesniedz 10 dienu laikā.

Tiesa var uzskatīt, ka pieteikums vai cits procesuāls dokuments, ko tiesvedības puse nosūtījusi pa e-pastu, ir pietiekams, arī ja tas neatbilst prasībām par digitālo parakstu, ar nosacījumu, ka tiesai nav šaubu par dokumenta sūtītāja identitāti vai dokumenta nosūtīšanu, it īpaši, ja tiesai jau iepriekš no tās pašas e-pasta adreses tajā pašā lietā ir tikuši nosūtīti dokumenti ar digitālo parakstu un tos nosūtījusi tā pati tiesvedības puse vai ja tiesa ir piekritusi, ka pieteikumus vai citus dokumentus tai var iesniegt arī šādā veidā.

Var sniegt arī iepriekšēju piekrišanu elektroniski, izmantojot elektronisko informācijas sistēmu, pa e-pastu vai faksu. Regulas, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto piekrišanu tam, ka dokumentus tai var izsniegt elektroniskā formātā, var iesniegt tiesā arī kopā ar Eiropas procedūras maza apmēra prasībām pieteikumu.

Procesuālie dokumenti advokātiem, notāriem, tiesu izpildītājiem, bankrota pārvaldītājiem un valsts vai pašvaldību iestādēm parasti jāizsniedz elektroniski informācijas sistēmā, kas izveidota šim nolūkam. Dokumentu izsniegšana ar citām metodēm ir atļauta tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls.

Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pasludinātu tiesas spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā (ringkonnakohus), kuras jurisdikcijā ir apriņķa tiesa, kas pasludinājusi spriedumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām. Pārsūdzība jāiesniedz rakstiski, un tajā jānorāda šāda informācija:

1. tās tiesas nosaukums, kas izdevusi pārsūdzēto spriedumu, sprieduma datums un civillietas numurs;
2. pārsūdzības iesniedzēja skaidri izteikts lūgums, kurā noteikts, kādā mērā pārsūdzības iesniedzējs apstrīd pirmās instances tiesas spriedumu, kā arī aprakstīts apgabaltiesas lēmums, ko pārsūdzības iesniedzējs prasa;
3. pārsūdzības pamatojums;
4. pārsūdzētā sprieduma izsniegšanas laiks.

Pārsūdzības pamatojumā jānorāda šāda informācija:

1. tiesību norma, ko pirmās instances tiesa ir pārkāpusi spriedumā vai taisot spriedumu, vai fakti, ko pirmās instances tiesa ir konstatējusi nepareizi vai nepietiekamā mērā;
2. tiesību normas pārkāpuma iemesls vai faktu nepareizas vai nepietiekamas konstatēšanas iemesls;
3. atsauce uz pierādījumiem, ko pārsūdzības iesniedzējs vēlas izmantot, lai pierādītu katru izklāstīto faktu.

Dokumentāri pierādījumi, kas nav bijuši iesniegti pirmās instances tiesā un ko pārsūdzības iesniedzējs lūdz tiesai pieņemt, ir jāpievieno pārsūdzībai.

Ja kā pārsūdzības iesniegšanas iemesls ir minēti jauni fakti un pierādījumi, pārsūdzībā jāizklāsta, kāpēc šie fakti un pierādījumi nav bijuši iesniegti pirmās instances tiesā.

Ja pārsūdzības iesniedzējs vēlas, lai tiesa uzklausa liecinieku vai uzklausa tiesvedības puses liecību ar zvērestu, vai organizē eksperta novērtējumu vai pārbaudi, pārsūdzībā jāiekļauj attiecīga norāde, kā arī jāizklāsta, kāpēc tas nepieciešams. Šādā gadījumā pārsūdzībā jānorāda liecinieku vai ekspertu vārds, uzvārds un adrese, kā arī viņu kontaktinformācija, ja tā ir zināma.

Ja pārsūdzības iesniedzējs vēlas, lai lieta tiktu izskatīta tiesas sēdē, pārsūdzības iesniedzējam tas jānorāda pārsūdzībā. Pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka pārsūdzības iesniedzējs piekrīt lietas iztiesāšanai rakstiskā procedūrā. Tiesa izsniedz apelācijas sūdzību otrai pusei un nosaka termiņu, līdz kuram tā var paust savu nostāju.

Par pieteikumu pārskatīt tiesas spriedumu saskaņā ar Regulu par procedūru maza apmēra prasībām lemj tiesa, pieņemot nolēmumu. Vajadzības gadījumā pieteikumu izskata tiesas sēdē. Ja pieteikums tiek pieņemts, Eiropas procedūra maza apmēra prasībām turpinās no tās situācijas, kāda bija pirms sprieduma pieņemšanas. Apgabaltiesā var iesniegt pārsūdzības par tiesas nolēmumiem, ar kuriem noraida pieteikumus par tiesas spriedumu pārskatīšanu. Pārsūdzības par apgabaltiesas pieņemtajiem pārsūdzības nolēmumiem var iesniegt Augstākajā tiesā (Riigikohus) tikai tad, ja apgabaltiesa pārsūdzību ir noraidījusi.

Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz civillietas vērtību, ko aprēķina, ņemot vērā naudas summu, kura tiek prasīta. Aprēķinot civillietas vērtību, pamatprasības summu pieskaita blakusprasību summai. Ja Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām tiek iesniegts pieteikums par tādu kavējuma procentu piedziņu, kuri vēl nav iekasējami, summai jāpieskaita arī summa, kas atbilst kavējuma procentiem par vienu gadu. Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz galīgo saņemto summu (civillietas vērtību) un saskaņā ar tabulu, kas ietverta Valsts nodevu likuma (riigilõivuseadus) 1. pielikumā, kā minēts 59. panta 1. punktā.

Valsts nodeva ir jāmaksā par pusi no prasības summas par pieteikumu pārskatīt tiesas spriedumu tiesvedībā, kas notiek, pamatojoties uz Regulu par procedūru maza apmēra prasībām. Šī valsts nodeva ir no 100 EUR līdz 2100 EUR.

Iesniedzot pārsūdzību, jāsamaksā tāda pati valsts nodeva, kāda samaksāta par sākotnējā pieteikuma iesniegšanu apriņķa tiesai Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, ņemot vērā pārsūdzības apjomu. Iesniedzot pārsūdzību vai kasācijas sūdzību par spriedumu, kas pieņemts dokumentārā procedūrā, vai par starpposma spriedumu vai daļēju spriedumu, kas pieņemts ar atrunu, izdara pieņēmumu, ka lietas vērtība ir 1/4 no lietas vērtības pirmajā instancē.

Iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 1 % apmērā no civillietas vērtības, ņemot vērā pārsūdzības apjomu. Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz Valsts nodevu likuma 59. pantu. Valsts nodeva ir no 100 EUR līdz 4760 EUR.

Par pārsūdzības iesniegšanu apgabaltiesā vai Augstākajā tiesā ir jāmaksā valsts nodeva 70 EUR apmērā.

Valsts nodevu var samaksāt ar bankas pārskaitījumu uz jebkuru no Finanšu ministrijas bankas kontiem: SEB Pank — bankas konta numurs EE571010220229377229 (SWIFT: EEUHEE2X); Swedbank — bankas konta numurs EE062200221059223099 (SWIFT: HABAEE2X); Luminor Bank — bankas konta numurs EE221700017003510302 (SWIFT: RIKOEE22); LHV Pank — bankas konta numurs EE567700771003819792 (BIC/SWIFT: LHVBEE22).

Ja tiesas spriedums, kas pasludināts Eiropas procedūras maza apmēra prasībām ietvaros, netiek pildīts labprātīgi, piespiedu izpilde nonāk tiesu izpildītāju kompetencē.

Tiesas, kas lemj par pieteikumiem Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām (sk. 1.2. punktu), ir pilnvarotas veikt 23. pantā minētos pasākumus.

1.3 Veidlapas

Vienkāršotajās procedūrās valsts mērogā netiek izmantotas standarta veidlapas.

1.4 Advokāta palīdzība

Juridisko palīdzību sniedz atbilstīgi procedūrai, kas noteikta Likumā par valsts finansētu juridisko palīdzību (riigi õigusabi seadus) un Civilprocesa kodeksa 18. nodaļas 6. apakšnodaļā. Par valsts finansētas juridiskās palīdzības piešķiršanu lemj, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu.

Puse civilprocesā iesniegumu par valsts finansētas juridiskās palīdzības saņemšanu iesniedz tiesā, kas izskata lietu, vai tiesā, kas ir kompetenta izskatīt lietu.

Fiziska persona var saņemt valsts finansētu juridisko palīdzību, ja tās finanšu stāvoklis juridiskās palīdzības pieprasīšanas brīdī ir tāds, ka tā nevar samaksāt par kompetenta jurista pakalpojumiem vai var samaksāt par juridiskajiem pakalpojumiem tikai daļēji vai pa daļām, vai ja personas finanšu stāvoklis pēc samaksas par juridiskajiem pakalpojumiem nebūs pietiekami labs, lai apmierinātu iztikas pamatvajadzības.

Valsts finansētu juridisko palīdzību piešķir fiziskai personai, kas brīdī, kad iesniedz iesniegumu par juridisko palīdzību, dzīvo Igaunijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai ir Igaunijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis. Domicilu nosaka, pamatojoties uz 62. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.). Citām fiziskām personām juridisko palīdzību piešķir tikai tad, ja tām ir tiesības saņemt šādu palīdzību saskaņā ar Igaunijai pildāmām starptautiskajām saistībām.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Pretēji tiesas procesa standarta procedūrai tiesa lietā, ko izskata, izmantojot vienkāršoto procedūru saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 405. pantu, var iegūt pierādījumus arī pēc savas iniciatīvas. Tiesa var atkāpties no tiesību aktu normām attiecībā uz formālām prasībām par pierādījumu sniegšanu un iegūšanu, kā arī atzīt par pierādījumu citus pierādījuma veidus, ieskaitot tiesvedības puses liecības, kas nav sniegtas ar zvērestu.

Dokumentārajā procedūrā par pierādījumiem pieņem tikai pušu iesniegtus dokumentus un ar zvērestu apliecinātas pušu liecības. Pierādījumus var sniegt tikai attiecībā uz prasību par naudas samaksu, kuras pamatā ir vekselis vai čeks, piespiedu izpildes prasību, kuras pamatā ir hipotēka vai kuģa hipotēka, un par to, vai dokuments ir īsts vai viltots. Citi pierādījumi netiek pieņemti, un iebildumi netiek ņemti vērā. Dokumentārajā procedūrā nevar iesniegt citas prasības vai pretprasības. Lai pierādītu papildu prasījumu, kura pamatā ir vekselis vai čeks, pietiek pamatot prasījumu.

Pierādījumu iegūšanas noteikumi ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa 25. nodaļā. Tiesvedībā katrai pusei ir pienākums pierādīt faktus, uz kuriem balstās tās prasījumi un iebildumi, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Ja tiesību aktos nav noteikts citādi, puses var vienoties par tādu pierādīšanas pienākuma sadali, kas atšķiras no tiesību aktos noteiktās, kā arī var vienoties par to pierādījumu veidu, kas nepieciešami noteiktu faktu pierādīšanai. Pierādījumus iesniedz tiesvedības puses. Tiesa var ierosināt, lai tiesvedības puses iesniegtu papildu pierādījumus. Ja tiesvedības puse vēlas iesniegt pierādījumus, taču pati nevar to izdarīt, tā var lūgt tiesai iegūt šos pierādījumus. Tiesvedības pusei, kas iesniedz pierādījumus vai pieprasa pierādījumu iegūšanu, ir jāpaskaidro, kurus lietā būtiskus faktus tā vēlas pierādīt, iesniedzot šos pierādījumus vai pieprasot šo pierādījumu iegūšanu. Pierādījumu iegūšanas pieprasījumā jāizklāsta arī informācija, kas nodrošina pierādījumu iegūšanu. Pirmstiesas procesa gaitā tiesa tiesvedības pusēm nosaka termiņu, kurā tām jāiesniedz pierādījumi vai jāpieprasa pierādījumu iegūšana. Ja tiesvedības puses pieprasījums par pierādījumu iegūšanu tiek noraidīts tāpēc, ka puse nav veikusi ar pierādījumu iegūšanu saistīto izmaksu priekšapmaksu, lai gan tiesa to ir pieprasījusi, pusei nav tiesību pieprasīt, lai pierādījumi tiktu iegūti vēlāk, ja šā pieprasījuma pieņemšanas rezultātā tiktu novilcināta lietas izskatīšana.

Ja pierādījumi iegūstami ārpus tās tiesas teritoriālās jurisdikcijas, kas veic tiesvedību lietā, tiesa, kas izskata lietu, var dot rīkojumu iesniegt īpašu procesuālās darbības pieprasījumu tiesai, kuras teritoriālajā jurisdikcijā var iegūt attiecīgos pierādījumus. Īpašo pieprasījumu izpilda saskaņā ar kārtību, kas iedibināta pieprasītās procesuālas darbības izpildei. Tiesvedības pusēm tiek paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, taču tiesvedības puses neierašanās neliedz izpildīt īpašo pieprasījumu. Procesuālās darbības protokols un pierādījumi, kas iegūti, pildot īpašo pieprasījumu, tiek nekavējoties nosūtīti tiesai, kas izskata lietu. Ja laikā, kad tiesa, pamatojoties uz īpašo pieprasījumu, veic procesuālas darbības, lai iegūtu pierādījumus, rodas strīds, ko šī tiesa nevar atrisināt, taču, lai varētu turpināt iegūt pierādījumus, šis strīds ir jāatrisina, strīdu atrisina tiesa, kas izskata pamatlietu. Ja tiesa, kas izpilda īpašo pieprasījumu, uzskata, ka lietas izskatīšanas interesēs būtu pamatoti nodot pierādījuma iegūšanas pienākumu citai tiesai, tad šī tiesa šajā sakarā iesniedz pieprasījumu šai citai tiesai un informē par to tiesvedības puses.

Igaunijā civilprocesos var izmantot pierādījumus, kas iegūti ārvalstīs saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām, izņemot gadījumus, kad procesuālā darbība, kas veikta, lai iegūtu pierādījumus, ir pretrunā Igaunijas civilprocesa principiem. Igaunijas tiesas sastāvs, kas pieprasījis pierādījumu iegūšanu saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās, vai tiesnesis, kurš rīkojas saskaņā ar šīs tiesas rīkojumu, var saskaņā ar minēto regulu ierasties un piedalīties pierādījumu iegūšanas procesā, ko veic ārvalstu tiesa. Tiesvedības puses, to pārstāvji un eksperti var piedalīties pierādījumu iegūšanā tādā pašā apmērā, kā tie var piedalīties pierādījumu iegūšanā Igaunijā. Gadījumos, kad minētās regulas 19. panta 3. punkts ļauj Igaunijas tiesai tieši iegūt pierādījumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesas sastāvs, kas lietu izskata, tiesnesis, kurš rīkojas uz rīkojuma pamata, vai tiesas norīkots eksperts var piedalīties šādā tiešā pierādījumu iegūšanā.

Lai iegūtu pierādījumus ārpus Eiropas Savienības, tiesa pieprasa pierādījumu iegūšanu ar kompetentās iestādes starpniecību saskaņā ar Konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās. Tāpat tiesa var iegūt pierādījumus ārvalstī ar šajā valstī norīkotā Igaunijas Republikas vēstnieka vai kompetenta konsulārā ierēdņa starpniecību, ja vien tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Puse, kas iesniedz pierādījumus vai pieprasa pierādījumu iegūšanu, var atteikties no pierādījumiem vai atsaukt tos tikai ar pretējās puses piekrišanu, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi.

1.6 Rakstiska procedūra

Vienkāršotajā procedūrā lietu var izskatīt rakstiskā procedūrā. Tiesa nodrošina, ka tiek ievērotas tiesvedības pušu pamattiesības un brīvības, kā arī būtiskās procesuālās tiesības un ka tiesvedības dalībnieki tiek pēc pieprasījuma uzklausīti. Šajā nolūkā nav nepieciešams organizēt tiesas sēdi. Tiesa var atteikties no rakstiskas pirmstiesas procedūras vai tiesas sēdes.

Dokumentārajā procedūrā lietu var izskatīt rakstiskā procedūrā, ja puses tam piekrīt.

1.7 Sprieduma saturs

Spriedums sastāv no ievada, rezolutīvās daļas, aprakstošās daļas un pamatojuma. Vienkāršotajā procedūrā tiesa var pasludināt spriedumu, izlaižot aprakstošo daļu un pamatojumu. Ja tiesa izskata prasību vienkāršotā procedūrā, tā sprieduma aprakstošajā daļā var norādīt vienīgi juridisko pamatu un pierādījumus, uz kuriem balstīti tiesas secinājumi.

Apriņķa tiesa, kas pasludina spriedumu lietā, kuru izskata vienkāršotā procedūrā, var atzīmēt, ka tā atļauj to pārsūdzēt. Parasti tiesa atļauj pārsūdzēt spriedumu, ja tā uzskata, ka ir vajadzīgs apelācijas tiesas lēmums, lai saņemtu apgabaltiesas atzinumu par tiesību normu. Nav vajadzības pamatot to, ka ir atļauta pārsūdzība.

Dokumentārā procedūrā prasību noraida, ja prasītājs nav pierādījis prasību ar dokumentārajā procedūrā atļautiem pierādījumiem. Šādā gadījumā prasību var iesniegt atkārtoti, izmantojot standarta procedūru. Ja tiesa apmierina prasību dokumentārajā procedūrā, neraugoties uz atbildētāja iebildumiem, tā pasludina spriedumu, kurā tā saglabā atbildētāja tiesības aizstāvēt savas tiesības nākotnē. Pārsūdzības un piespiedu izpildes nolūkā spriedumu ar atrunu uzskata par galīgu spriedumu. Ja iebildums, ko varētu iesniegt dokumentārajā procedūrā, tiek atrisināts ar spriedumu ar atrunu, atbildētājs pēc tam var atkārtoti iesniegt šo iebildumu tikai tad, ja spriedumu ar atrunu atceļ vai groza.

1.8 Izmaksu kompensācija

Vispārējie principi

• Tiesvedības izmaksas sedz puse, pret kuru tiesas spriedums nav labvēlīgs.
• Puse, pret kuru tiesas spriedums nav labvēlīgs, atlīdzina otrai pusei arī nepieciešamos ārpustiesas izdevumus, kas radušies saistībā ar tiesvedību. Pusēm tiek atlīdzināti visi ārpustiesas izdevumi, kas tiktu atlīdzināti lieciniekam, tostarp sniegta kompensācija par negūto peļņu vai citiem pastāvīgiem ienākumiem, pamatojoties uz tādiem pašiem pamatiem, uz kādiem to atlīdzina lieciniekiem, un tādā pašā apmērā, kādā to atlīdzina lieciniekiem.
• Puses juridiskā pārstāvja procesuālās izmaksas tiek atlīdzinātas atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz puses procesuālo izmaksu atlīdzināšanu.
• Tiesa var piespriest pusēm pilnībā vai daļēji segt izmaksas pašām, ja uzdot pusei, pret kuru spriedums bijis nelabvēlīgs, segt pretējās puses izmaksas būtu acīmredzami netaisnīgi vai nepamatoti.
• Ja prasība ir apmierināta daļēji, puses sedz procesuālās izmaksas vienlīdzīgās daļās, izņemot gadījumu, kad tiesa procesuālās izmaksas sadala proporcionāli apmēram, kādā prasība ir apmierināta, vai nolemj, ka procesuālās izmaksas daļēji vai pilnībā jāsedz katrai pusei pašai.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Vienkāršotā procedūrā pasludināta sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa norāda sprieduma pārsūdzības kārtību un termiņu. Pārsūdzību par tiesas spriedumu, kas pasludināts vienkāršotā procedūrā, var iesniegt saskaņā ar standarta procedūru. Apgabaltiesa var izskatīt pārsūdzību, kas iesniegta par vienkāršotā procedūrā pasludinātu spriedumu, neatkarīgi no apriņķa tiesas atļaujas spriedumu pārsūdzēt, un pārsūdzību var iesniegt neatkarīgi no apriņķa tiesas atļaujas. Apgabaltiesa nedrīkst atstāt pārsūdzību bez izskatīšanas, pamatojoties tikai uz to, ka ir izmantota vienkāršota procedūra.

Pārsūdzību par tiesas spriedumu, kas pasludināts dokumentārā procedūrā, var iesniegt saskaņā ar standarta procedūru.

Tiesvedības puse vai trešā puse ar neatkarīgu prasījumu var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu. Trešā puse bez neatkarīga prasījuma var iesniegt pārsūdzību, ievērojot Civilprocesa kodeksa 214. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

Pārsūdzību nevar iesniegt, ja abas puses tiesai iesniegtā pieteikumā ir atteikušās no savām tiesībām iesniegt pārsūdzību.

Pārsūdzību var iesniegt 30 dienu laikā pēc sprieduma izsniegšanas pārsūdzības iesniedzējam, taču ne vēlāk kā 5 mēnešus no dienas, kad ticis publiskots pirmās instances tiesas spriedums.

Ja pārsūdzības termiņā lietā tiek pieņemts papildu spriedums, pārsūdzības — arī sākotnējā sprieduma pārsūdzības — termiņa laika atskaite sākas dienā, kad ir pieņemts papildu spriedums. Ja spriedums bez aprakstošās daļas vai pamatojuma tiek papildināts ar izlaisto daļu, pārsūdzības termiņa laika atskaite sākas no jauna dienā, kad tiek pieņemts pilnais spriedums.

Pārsūdzības termiņu var saīsināt vai pagarināt par laikposmu, kas nepārsniedz piecus mēnešus pēc sprieduma publiskošanas, ja puses panāk attiecīgu vienošanos un par to informē tiesu.

Pārsūdzības procesa puse var iesniegt kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu Augstākajā tiesā, ja apgabaltiesa ir būtiski pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai kļūdaini piemērojusi materiālo tiesību normu. Trešā puse bez neatkarīga prasījuma var iesniegt kasācijas sūdzību, ievērojot Civilprocesa kodeksa 214. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

Kasācijas sūdzību nevar iesniegt, ja abas puses tiesai iesniegtā pieteikumā ir atteikušās no savām tiesībām iesniegt pārsūdzību.

Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā pēc sprieduma izsniegšanas kasācijas sūdzības iesniedzējam, taču ne vēlāk kā 5 mēnešus no dienas, kad publiskots apgabaltiesas spriedums.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Jā, atbilstoši Īrijas tiesību aktiem šāda procedūra pastāv kā alternatīva metode maza apmēra civilprasību ierosināšanai. [Skatīt 1997. un 1999. gadā pieņemto Rajona ltiesu (maza apmēra prasību izskatīšanas procedūras) reglamentu]. Tas ir pakalpojums, ko sniedz rajona tiesas un kas paredzēts patērētāju prasību lētai izskatīšanai, neiesaistot advokātu. Tiesvedību par maza apmēra prasībām (t.i., noteiktas prasības, kuru maksimālais apmērs ir 2000 EUR) var ierosināt arī internetā.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Maza apmēra prasību izskatīšanas procedūra ietver šādus prasības veidus:

i) prasība par precēm vai pakalpojumiem, kas pirkti personīgai lietošanai no kāda, kas tos pārdod, veicot uzņēmējdarbību (patērētāju prasības);

ii) prasība par mantas maznozīmīgu bojājumu (bet izslēdzot personisku aizskārumu);

iii) prasība par īres depozīta neatgūšanu noteiktu veidu īrētiem īpašumiem. Piemēram, brīvdienu mājai vai istabai/dzīvoklim telpās, kurās dzīvo arī īpašnieks, ja prasības apmērs nepārsniedz 2000 EUR.

Prasības par izīrētāja/īrnieka prasījumiem vai īrētu izmitināšanas vietu, kas neietilpst maza apmēra prasību izskatīšanas procedūrā, var izskatīt Privāto dzīvesvietu nomas padome (Private Residential Tenancies Board, 2nd Floor, O’Connell Bridge House, D’Olier Street, Dublin 2). Tīmekļa vietne: Home

Maza apmēra prasību izskatīšanas procedūra neattiecas uz prasībām, kuru pamatā ir:

i) izpirkumnomas līgums;

ii) līzinga līguma noteikumu pārkāpums;

iii) parādi.

1.2 Procedūras piemērošana

Uz prasību attiecas šī procedūra, ja patērētājs ir iegādājies preces vai pakalpojumus personīgai lietošanai no kāda, kas tos pārdod, veicot uzņēmējdarbību. Tāpat kopš 2010. gada janvāra procedūru var izmantot viens uzņēmējs pret citu uzņēmēju. Maza apmēra prasības izskata rajona tiesas sekretārs jeb t.s. maza apmēra prasību sekretārs. Ja iespējams, sekretārs mēģina panākt vienošanos pušu starpā bez nepieciešamības izšķirt lietu tiesā. Ja vienošanos nevar panākt, sekretārs prasību iesniedz izskatīšanai rajona tiesā.

Prasītājam ir jāpārbauda tās personas vārds, uzvārds un adrese vai tā uzņēmuma nosaukums un adrese, pret ko tas vēlas iesniegt prasību. Uzņēmuma gadījumā tā reģistrētajam nosaukumam ir jābūt precīzam. Šai detalizētajai informācijai ir jābūt pareizai, lai tiesu izpildītājs varētu izpildīt tiesas rīkojumu (dekrētu).

Ja maza apmēra prasību sekretārs saņem paziņojumu no atbildētāja par prasības apstrīdēšanu vai pretprasības iesniegšanu, sekretārs sazinās ar prasītājau un iesniedz tam atbildētāja atbildi vai atbildi uz prasību. Lai panāktu vienošanos, sekretārs var intervēt abas puses un ar tām risināt sarunas.

Ja atbildētājs atzīst prasības pamatotību, viņam par to ir jāpaziņo sekretāra birojam, iesniedzot veidlapu “Paziņojums par atbildības uzņemšanos”. Ja atbildētājs neatbild, prasība automātiski tiek uzskatīta par neapstrīdētu. Pēc tam rajona tiesa izdod rīkojumu par labu prasītājam (tā, ka prasītājam nav jāierodas tiesā) par prasībā norādīto apmēru un norīko tā apmaksu konkrētā īsā laika periodā.

1.3 Veidlapas

Maza apmēra prasību sekretārs prasītājam izsniedz pieteikuma veidlapu, ko var arī lejupielādēt Tiesu dienesta tīmekļa vietnē https://www.courts.ie/

1.4 Advokāta palīdzība

Tā kā maza apmēra prasību izskatīšanas procedūras mērķis ir atrisināt patērētāju prasības lēti, neiesaistot advokātu, parasti šāda veida prasību sastādīšanai nav nepieciešama juridiskā palīdzība vai konsultācijas.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Ja lieta tiek iesniegta tiesā, pusēm ir jāierodas uz sēdi rajona tiesā. Lietu tiks izskatīta atklātā parastā rajona tiesas sēdē. Kad tiesa sāks skatīt lietu, tiesas sekretārs aicinās prasītāju sniegt pierādījumus liecinieku tribīnē. Pierādījumi ir jāsniedz, zvērot vai paužot apliecinājumu, un atbildētājs saistībā ar prasību var nopratināt prasītāju. Arī atbildētājs var sniegt pierādījumus. Katru liecinieku var nopratināt pretējā puse vai tās juridiskais pārstāvis, ja tāds ir ieradies. Tāpat puses ir tiesīgas izsaukt lieciniekus vai iesniegt liecības no lieciniekiem, bet tās nevarēs atgūt šādi radušās izmaksas, jo procedūrā nebija paredzēta šādu izmaksu segšana, bet gan tās mērķis ir veicināt maza apmēra prasību izskatīšanu salīdzinoši nedārgā forumā.

1.6 Rakstiska procedūra

Ja lietu neatrisina maza apmēra prasību sekretārs, izskatīšanas dienā prasītājam ir jāsniedz dokumentāli pierādījumi prasības pamatošanai, piemēram, jebkādas atbilstošas vēstules, kvītis vai rēķini. Turklāt abām pusēm ir iespēja sniegt mutiskus pierādījumus un tikt nopratinātām.

1.7 Sprieduma saturs

Ja prasītāja prasība tiek apmierināta, rajona tiesa izdod rīkojumu par labu prasītājam par prasībā norādīto apmēru un piespriež tā apmaksu konkrētā īsā laika periodā.

1.8 Izmaksu kompensācija

Puses drīkst izmantot juridiskā konsultanta pakalpojumus, tomēr tās nav tiesīgas atgūt šādi radušās izmaksas no otras puses pat tad, ja prasība tiek apmierināta. Maza apmēra prasību izskatīšanas procedūras mērķis ir veicināt prasības iesniegšanu, neiesaistot advokātu vai aizstāvi.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Gan prasītājam, gan atbildētājam ir tiesības pārsūdzēt rajona tiesas rīkojumu apgabaltiesā. Par izmaksām lemj apgabaltiesa, un tas ir konkrētās apgabaltiesas tiesneša lēmums.

Saistītās saites

https://www.courts.ie

https://www.courts.ie/small-claims

http://www.citizensinformation.ie/en/justice/courts_system/small_claims_court.html

https://www.courts.ie/small-claims

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Vai Grieķijā piemēro maza apmēra prasību procedūru (proti, īpašu procedūru, kas ir procesuāli vienkāršota salīdzinājumā ar parasto procedūru un ko piemēro gadījumos, kad prasības apmērs ir zemāks par konkrētu finansiālu robežvērtību vai, izskatot konkrētas lietas, neatkarīgi no finansiālās robežvērtības)?

Civilprocesa kodeksa M iedaļas 466.–469. pantā paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz maza apmēra prasībām.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Īpašos noteikumus attiecībā uz maza apmēra prasībām piemēro šādos gadījumos:

1. ja strīda priekšmets ir maza apmēra prasību tiesas jurisdikcijā un ir saistīts ar prasībām un tiesībām attiecībā uz kustamu īpašumu vai īpašumtiesībām uz to, un tā vērtība nepārsniedz 5000 EUR, un
2. ja strīda priekšmeta vērtība pārsniedz 5000 EUR, ja prasītājs paziņo, ka prasības priekšmeta vietā pieņems summu, kas nepārsniedz 5000 EUR. Tādā gadījumā atbildētājam tiek piespriests vai nu samaksāt prasības pieteikumā prasīto summu, vai arī vērtību, kas norādīta maza apmēra prasību tiesas spriedumā.

1.2 Procedūras piemērošana

Procedūras izmantošana ir obligāta.

Tiesa un tiesvedībā iesaistītās puses nedrīkst izmantot parasto procedūru īpašās maza apmēra prasību procedūras vietā.

1.3 Veidlapas

Vēl nav pieņemts Prezidenta dekrēts par standarta dokumentu aktivizēšanu maza apmēra prasībām (pašlaik tiek īstenots).

1.4 Advokāta palīdzība

Vai procesuālos jautājumos kāds (piem., tiesas darbinieks vai tiesnesis) sniedz palīdzību tiesvedībā iesaistītajām pusēm, kuras nepārstāv advokāts? Ja tā, tad cik lielā mērā?

Puse var ierasties tiesā pati, vai arī to var pārstāvēt advokāts.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Vai ir atsevišķi noteikumi par pierādījumu iegūšanu, un vai tie ir atviegloti salīdzinājumā ar noteikumiem, ko piemēro parastajā procedūrā? Ja tā, tad kurš noteikums un kādā mērā?

Maza apmēra prasību tiesas tiesnesis īpašajā maza apmēra prasību procedūrā var atkāpties no procesuālajiem noteikumiem un ņemt arī vērā pierādījumus, kas neatbilst likuma prasībām.

1.6 Rakstiska procedūra

Prasības pieteikums ir jāiesniedz maza apmēra prasību tiesas kancelejā. Prasības pieteikumā ietver:

1. tādu faktu precīzu aprakstu, ar kuriem pamato prasību saskaņā ar tiesību aktiem un attaisno to, ka prasītājs ierosina lietu pret atbildētāju,
2. precīzu strīda priekšmeta aprakstu un
3. konkrētu prasību.

1.7 Sprieduma saturs

1.8 Izmaksu kompensācija

Izmaksas netiek atlīdzinātas.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Maza apmēra prasību lēmumi nav pārsūdzami.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Jā, mutvārdu process prasībām līdz 15 000 EUR. Tas neskar iespēju piemērot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, ko gadījumos, kad ir izpildīti tās piemērošanas nosacījumi, reglamentē EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) NR. 861/2007.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Prasības par summu līdz 15 000 EUR ir jāizskata mutvārdu procesā.

1.2 Procedūras piemērošana

Pieteikumu iesniedzot rakstiski, tas ir standarta pieteikums, ja vien prasītājs neizmanto advokāta (abogado) un tiesas pārstāvja (procurador) pakalpojumus, un tādā gadījumā pieteikums var būt īss.

1.3 Veidlapas

Obligāti izmantojamu standarta veidlapu nav. Tomēr augstākā līmeņa tiesnešu biroji nodrošina standarta veidlapas, ko var izmantot prasībām līdz 2000 EUR apmērā. Prasītājs var tās izmantot, lai sagatavotu pieteikumu, un atbildētājs, lai atbildētu.

Šīs veidlapas var lejupielādēt Tiesu ģenerālpadomes tīmekļa vietnē.

Ja prasības summa pārsniedz 2000 EUR, ir jāiesaistās advokātam un tiesas pārstāvim. Bez šādas juridiskās pārstāvības minēto prasību nevar izpildīt vai apstrīdēt.

Ja atbildētājs neapstrīd prasību, tas nenozīmē, ka prasības summa tiks apmierināta. Tas vienkārši nozīmē, ka atbildētājs nav izpildījis saistības un tiesvedība tiks turpināta.

1.4 Advokāta palīdzība

Prasītāji uz mutvārdu procesu var ierasties personīgi, taču, ja prasības summa pārsniedz 2000 EUR, advokāta un tiesas pārstāvja iesaistīšanās ir obligāta.

Tiesai ir jāveic nepieciešamie pielāgojumi un pasākumi, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti, personu, kas vecākas par 60 gadiem un kas to pieprasa, vai jebkuras personas, kas vecāka par 80 gadiem, vienlīdzīgu līdzdalību. Tiesvedības, kurās iesaistītas personas, kas vecākas par 80 gadiem, tiks noteiktas par prioritāti gan deklaratīvajā, gan izpildes posmā.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Attiecībā uz pierādījumiem piemēro vispārīgos noteikumus, tāpēc ir atļauti visu veidu pierādījumi, un tos var pieprasīt un iegūt pat pirms tiesas sēdes.

1.6 Rakstiska procedūra

Gan prasība, gan aizstāvība ir noformējama rakstveida procesā. Ar tiesvedību saistītie jautājumi tiek atrisināti tiesas sēdē. Tomēr papildu jautājumus nevar ierosināt, tiklīdz ierosinātie pierādījumi ir atzīti par pieņemamiem. Tāpat pierādījumus sniedz mutiski un galvenokārt tiesas sēdes laikā.

1.7 Sprieduma saturs

Spriedums ir pamatots un pasludināts rakstveidā tāpat kā jebkurā citā tiesvedībā.

Spriedumā jāiekļauj nolēmums par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies tiesvedībā un kas jāsedz lietas dalībniekam, kura prasījumi ir noraidīti gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē, ja vien tiesa neuzskata, ka lietā no juridiskā vai faktiskā viedokļa ir nopietni apšaubāmi elementi. Daļējas apmierināšanas gadījumā tiesāšanās izdevumi netiks piespriesti, taču tiesa var piespriest vienai no pusēm tos segt, ja uzskata, ka šī puse rīkojusies neapdomīgi.

1.8 Izmaksu kompensācija

Ja advokāta un tiesas pārstāvja dalība procesā ir obligāta un tiek dots rīkojums segt izmaksas, tad pusei, kurai par labu ir uzdots segt izmaksas, var atmaksāt ar tiesvedību saistītās izmaksas pēc tam, kad ir veikts to novērtējums, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas nepārsniedz vienu trešo daļu no tiesvedības izmaksām katrai tiesvedībā iesaistītajai pusei, kas iekļauta rīkojumā.

Ja tiesvedības puse, kurai piespriesta izmaksu atlīdzība, nedzīvo tiesvedības norises vietā, tai var atmaksāt tiesas pārstāvja izmaksas, pat ja pārstāvja dalība nav obligāta.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Spriedumu var pārsūdzēt, ja prasības summa lietā pārsniedz 3000 EUR. Apelācijas sūdzību ne vēlāk kā 20 dienu laikā rakstveidā iesniedz apgabaltiesā, kurai ir kompetence izskatīt apelācijas prasības.

Kompetence izskatīt apelācijas prasības ir apgabaltiesai (Audiencia Provincial), ko veido viens tiesnesis, un tās spriedumu vairs nevar pārsūdzēt.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 756. pantu un turpmākajiem pantiem maza apmēra prasību procedūrās prasību var celt, iesniedzot pieteikumu vietējās tiesās (chambres de proximité des tribunaux judiciaires) un aizsardzības strīdu tiesnešiem (juges des contentieux de la protection).

Procedūra ir mutiska, tomēr puses var iesniegt rakstisku paskaidrojumu, ja vēlas.

Pieteikumā var būt minēta pieteikuma iesniedzēja piekrišana tam, ka procedūra notiek bez tiesas sēdes (Civilprocesa kodeksa 757. pants). Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 828. pantu pusēm ir arī atļauts jebkurā posmā sniegt skaidru piekrišanu tam, ka procedūra notiek bez tiesas sēdes. Šī procedūra bez tiesas sēdes ir spēkā kopš 2020. gada 1. janvāra, un tā ir izveidota, par paraugu ņemot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.

Kanceleja uzaicina puses uz tiesas sēdi, nosūtot ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu. Ja atbildētājs nav saņēmis šo vēstuli, tiesnesis var lūgt prasītāju to nogādāt ar tiesu izpildītāja (huissier de justice) starpniecību.

Pirms tiesvedības jācenšas strīdu atrisināt juridiskā samierinātāja vadītā samierināšanas procesā, mediācijas ceļā vai līdzdalīgā procesā — pēc pušu izvēles; ja tas netiek darīts, tiesnesis pēc savas iniciatīvas var lemt, ka pieteikums nav pieņemams.

Juridiskais pārstāvis nav obligāts. Puses var pārstāvēt laulātais, kopdzīves partneris, persona, ar kuru puse ir noslēgusi civiltiesisku solidaritātes paktu, asinsradinieki vai radinieki svainībā taisnā vai sānu līnijā vai viņu nodarbinātas personas.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Prasījums nedrīkst pārsniegt 5000 EUR, un tam jābūt attiecīgās vietējās tiesas vai aizsardzības strīdu tiesneša piekritībā.

1.2 Procedūras piemērošana

1.3 Veidlapas

Pastāv veidlapa iesniegumam tiesā.

Tā ir veidlapa CERFA Nr. 11764*08, kas pieejama Francijas valdības tīmekļa vietnē, visos prāvnieku pieņemšanas dienestos (Services d’Accueil Unique du Justiciable) un vietnē www.justice.fr.

1.4 Advokāta palīdzība

Tā kā tā ir vienkāršota procedūra, kas attiecas uz summām, kuras nepārsniedz 5000 EUR, un, ja vien puses nevienojas par procedūru bez tiesas sēdes, tās uzklausa tiesnesis, tad tiesību aktos nav paredzēta nekāda palīdzība. Tomēr pusēm var palīdzēt vai tās var pārstāvēt advokāts, arī pēc tam, kad tās iesniegušas pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Noteikumi attiecībā uz pierādījumiem ir līdzīgi parastās procedūras noteikumiem.

1.6 Rakstiska procedūra

Ja vien puses nevienojas par procedūru bez tiesas sēdes, šādā tiesvedībā, kas sākta uz iesnieguma pamata, nav tikai rakstiskas procedūras.

1.7 Sprieduma saturs

Noteikumi attiecībā uz spriedumu ir tādi paši kā parastajā procedūrā.

1.8 Izmaksu kompensācija

Piemēro tos pašus noteikumus, ko piemēro pārējām procedūrām. Tomēr šajā procedūrā principā nav vajadzīga advokāta vai juridiskā pārstāvja iecelšana, tāpēc saistītie izdevumi ir mazāki.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Ņemot vērā šādu prasījumu apmēru, pārsūdzības iespēja ir izslēgta. Pret spriedumu var tikai iebilst (ja atbildētājs nav saņēmis uzaicinājumu uz tiesas sēdi) vai to var nodot kasācijai (ja atbildētājs ir saņēmis uzaicinājumu uz tiesas sēdi).

Saistītās saites

Tieslietu ministrijas (Ministère de la Justice) tīmekļa vietne

Tīmekļa vietne Legifrance

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Horvātijas Republikā maza apmēra prasības reglamentē 457-467.a pants Civilprocesa likumā (Zakon o parničnom postupku) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 53/91, 91/92, 112/99, 129/00, 88/01, 117/03, 88/05, 2/07, 84/08, 96/08, 123/08, 57/11, 25/13, 89/14, 70/19, 80/22, 114/22 un 155/23), savukārt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, reglamentē Civilprocesa likuma 507o–507.ž pants.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Maza apmēra prasības ir prasības, kas nepārsniedz 1320,00 EUR.

Maza apmēra prasības komerctiesās (trgovački sudovi) ir prasības, kas nepārsniedz 6630,00 EUR.

Maza apmēra prasības ir arī prasības, ja prasības pieteikums nav par naudas summu, bet prasītājs ir norādījis, ka prasības apmierināšanai piekrīt saņemt konkrētu naudas summu, kas nepārsniedz 1320,00 EUR.

Maza apmēra prasības ir arī prasības, kuru prasības pieteikums neattiecas uz naudas summu, bet uz kustamas mantas nodošanu, kuras vērtība, kā prasītājs norādījis prasības pieteikumā, nepārsniedz 1320,00 EUR.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību attiecībā uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, ja brīdī, kad tiesā, kurai ir jurisdikcija, tiek saņemta prasības veidlapa, prasības vērtība nepārsniedz 2000 EUR, neskaitot procentus, izdevumus un maksas, piemēro Regulu (EK) Nr. 861/2007.

Maza apmēra prasību procedūras tiek veiktas arī iebildumu pret maksājuma rīkojumu gadījumā, ja maksājuma uzdevuma apstrīdētās daļas vērtība nepārsniedz 1320,00 EUR.

Maza apmēra prasību procedūrā tiesvedība pirmās instances tiesā jāpabeidz saprātīgā termiņā un jebkurā gadījumā mazāk nekā vienā gadā no prasības iesniegšanas dienas.

1.2 Procedūras piemērošana

Maza apmēra prasību procedūras izskata vietējā tiesā vai komerctiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību pēc būtības, kas paredzēti Civilprocesa likuma 34. un 34.b pantā. Maza apmēra prasību procedūras tiek uzsāktas, iesniedzot prasību kompetentajai tiesai, t. i., iesniedzot notāram pieteikumu par izpildi, pamatojoties uz publisku aktu, ja ir savlaicīgi iesniegti pieņemami iebildumi pret izpildrakstu.

1.3 Veidlapas

Veidlapas, citas prasības vai deklarācijas iesniedz rakstveidā, pa faksu vai e-pastu, un tās izmanto tikai Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām atbilstoši Regulai (EK) Nr. 861/2007.

Nav citu noteiktu veidu prasības celšanai maza apmēra prasību procedūrās.

1.4 Advokāta palīdzība

Civilprocesa likumā nav paredzēti īpaši noteikumi par juridisko palīdzību maza apmēra prasību procedūrās. Prasītāju maza apmēra prasību procedūrās var pārstāvēt advokāts.

Ja ir izpildītas Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību (Zakon o besplatnoj pravnoj pomoći) (NN Nr. 143/13 un 98/19) prasības, lietas dalībniekiem ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību.

Informācija par bezmaksas juridiskās palīdzības shēmu Horvātijā ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://pravosudje.gov.hr/besplatna-pravna-pomoc/6184.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Maza apmēra prasību procedūrās pusēm jāizklāsta visi fakti, ar kuriem tās pamato savu prasību, ne vēlāk kā prasības vai aizstāvības paziņojuma iesniegšanas brīdī, kā arī jāiesniedz visi pierādījumi, kas vajadzīgi izklāstīto faktu pamatošanai.

Maza apmēra prasību procedūrās attiecībā uz iebildumu pret maksājuma rīkojumu pieteikuma iesniedzējam ir pienākums izklāstīt visus faktus, ar kuriem tas pamato savus prasījumus, un iesniegt visus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu izklāstītos faktus, ne vēlāk kā pieteikuma iesniegšanas dienā tiesā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts lēmums par maksājuma rīkojuma atcelšanu.

Maza apmēra prasību procedūrās attiecībā uz iebildumu pret maksājuma rīkojumu atbildētājam ir pienākums izklāstīt visus faktus, ar kuriem tas pamato savus prasījumus, un iesniegt visus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu izklāstītos faktus, ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts prasītāja iesniegums, kurā prasītājs izklāsta visus faktus, ar kuriem tas pamato savus prasījumus, un iesniedz visus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu izklāstītos faktus.

Puses var izklāstīt jaunus faktus vai iesniegt jaunus pierādījumus pirmstiesas sēdē tikai tad, ja no pusēm neatkarīgu apstākļu dēļ tās nevarēja tos izklāstīt vai norādīt prasības pieteikumā vai aizstāvības paziņojumā, vai iesniegumos saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, kuros izklāstīti visi fakti, uz kuriem tās balsta savus apgalvojumus, un iesniegti pierādījumi, kas pamato izklāstītos faktus.

Tiesa neņems vērā jaunus faktus un pierādījumus, ko puses izklāstīs vai iesniegs pirmstiesas sēdē pretrunā iepriekš minētajam noteikumam.

Pierādījumu iegūšanai piemēro Civilprocesa likuma vispārīgos noteikumus. Tas nozīmē, ka maza apmēra prasību procedūrās pierādījumi var būt pārbaudes, dokumenti, liecinieku liecības, ekspertu ziņojumi, ko tiesa uzdevusi sagatavot, un pušu sniegtie pierādījumi, un tiesa izlemj, kurus no iesniegtajiem pierādījumiem izmantot lietas faktu noskaidrošanai.

Plašāka informācija par pierādījumu iegūšanu izklāstīta informācijas paketē “Pierādījumu iegūšana — Horvātijas Republika” (Izvođenje dokaza — Republika Hrvatska).

1.6 Rakstiska procedūra

Maza apmēra prasību procedūras notiek rakstveidā.

Maza apmēra prasību procedūrās tiesa rīko tiesas sēdi, ja uzskata, ka vajadzīga uzklausīšana, lai veiktu pierādījumu iegūšanas procedūru, vai ja vismaz viena no pusēm iesniedz pamatotu priekšlikumu tiesas sēdes rīkošanai. Tiesa pieņem lēmumu, ar ko noraida puses priekšlikumu par tiesas sēdi, ja tā, ņemot vērā lietas apstākļus, uzskata, ka procesa taisnīgu norisi var nodrošināt arī bez tiesas sēdes. Lēmumu, ar ko noraida lietas dalībnieka priekšlikumu par tiesas sēdi, nevar pārsūdzēt.

1.7 Sprieduma saturs

Tā kā nav īpašu noteikumu par sprieduma saturu maza apmēra prasību procedūrās, piemēro Civilprocesa likuma vispārīgos noteikumus, t.i., Civilprocesa likuma 338. pantu, kurā noteikts, ka sprieduma rakstiskajai versijai ir jāietver oficiāls ievads, rezolutīvā daļa un pamatojuma izklāsts.

Sprieduma ievadā jāiekļauj: norāde, ka spriedums ir pieņemts Horvātijas Republikas vārdā; tiesas nosaukums; tiesneša vārds un uzvārds, ja lietu izskata tiesnesis vienpersoniski, vai tiesas sēdes priekšsēdētāja vārds un uzvārds, kā arī tiesneša referenta un katra tiesnešu kolēģijas locekļa vārds un uzvārds, katras puses personas identifikācijas kods un dzīvesvieta vai juridiskā adrese, pušu juridiskie pārstāvji un pilnvarotie; īsa norāde par strīda priekšmetu; datums, kad tika pabeigta galvenā tiesas sēde; norāde par to, kuras puses, to juridiskie pārstāvji un pilnvarotie piedalījās galvenajā tiesas sēdē; un sprieduma pasludināšanas datums.

Sprieduma rezolutīvajā daļā jābūt ietvertam tiesas nolēmumam par konkrēto prasījumu pēc būtības un sekundāro prasījumu pieņemšanu vai noraidīšanu, kā arī nolēmumam par izlīgumam iesniegtas prasības esību vai neesību (Civilprocesa likuma 333. pants).

Pamatojuma izklāstā tiesa īsumā apraksta pušu prasījumus, izklāstītos faktus un pierādījumus, ar kuriem šie prasījumi ir pamatoti. Tiesa arī norāda un paskaidro, kurus no šiem faktiem tā ir centusies konstatēt, kāpēc un kā, tā ir konstatējusi šos faktus, un, ja tā tos ir konstatējusi, uzklausot pierādījumus, kādi pierādījumi ir tikuši izvirzīti, kāpēc un kā tie ir tikuši izvērtēti. Tiesa jo īpaši norāda, kuri materiālo tiesību aktu noteikumi tika piemēroti, spriežot par pušu prasībām, un, ja vajadzīgs, norāda savu nostāju attiecībā uz pušu viedokļiem par strīda juridisko pamatu, kā arī priekšlikumus vai iebildumus, par kuriem tā nav izklāstījusi pamatojumu lēmumos, ko tā pieņēmusi tiesvedības gaitā.

Attiecībā uz aizmugurisku spriedumu, spriedumu, kas pamatots ar prasības atzīšanu, vai spriedumu, kas pamatots ar atteikšanos no prasības, tiesa sprieduma pamatojuma izklāstā norāda tikai tā pieņemšanas pamatojumu.

1.8 Izmaksu kompensācija

Lēmumu par izmaksu atlīdzināšanu maza apmēra prasību procedūrā pieņem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma vispārīgajiem noteikumiem; pusei, kura pilnībā zaudē lietu, ir pienākums atlīdzināt pretējās puses un tās pārstāvim, kurš iesaistījies lietā, tiesāšanās izdevumus.

Ja spriedums ir daļēji labvēlīgs abām pusēm, tiesa vispirms nosaka katra lietas dalībnieka panākumu procentuālo daļu un pēc tam atņem mazāk veiksmīgā lietas dalībnieka panākumu procentuālo daļu no veiksmīgākās puses procentuālās daļas, pēc tam tiesa nosaka puses, kurai spriedums ir labvēlīgāks, konkrētās un kopējās izmaksas, kas bija nepieciešamas procesa pienācīgai norisei, un pēc tam atlīdzina šim lietas dalībniekam šo kopējo izmaksu daļu, kas atbilst atlikušajai procentuālajai daļai, ņemot vērā lietas dalībnieku panākumu procentuālās daļas. Panākumu procentuālā daļa lietā tiek novērtēta, pamatojoties uz apmierinātajiem prasījumiem, ņemot vērā arī to, cik veiksmīgi ir iesniegti pierādījumi prasījumu pamatošanai.

Neatkarīgi no iepriekš minētā tiesa var noteikt, ka kādai no pusēm ir jāatlīdzina otrai īpašās izmaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, kurā paredzēts, ka neatkarīgi no lietas iznākuma puse atlīdzina otrai pusei izdevumus, kas radušies tās vainas dēļ vai sakarā ar notikumu, kurā tā cietusi.

Ja puses ir guvušas aptuveni vienādus panākumus lietā, tiesa var nolemt, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats vai ka viena puse atlīdzina otrai tikai konkrētus izdevumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.

Tiesa var nolemt, ka otrai pusei ir jāsedz visas pretējai pusei un tās pārstāvim, kurš iesaistījies lietā, radušās izmaksas, ja spriedums ir pretējai pusei nelabvēlīgs tikai salīdzinoši maznozīmīgā tās prasības daļā un ja nav radušās atsevišķas izmaksas par attiecīgo prasības daļu.

Tomēr neatkarīgi no lietas iznākuma pusei ir pienākums atlīdzināt pretējās puses izmaksas, kas radušies tās vainas dēļ vai sakarā ar notikumu, kurā tā cietusi.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Maza apmēra prasību procedūrā var pārsūdzēt tikai lēmumu, ar ko noslēdz procedūru.

Citus lēmumus, kas ir pārsūdzami saskaņā ar šo likumu, var apstrīdēt tikai pārsūdzot lēmumu, ar ko noslēdz procedūru.

Citādi pārsūdzības reglamentē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem maza apmēra prasību procedūrās lietas dalībnieki var pārsūdzēt pirmās instances spriedumu vai lēmumu 15 dienu laikā no dienas, kad tika izsniegts sprieduma vai nolēmuma protokols.

Spriedumu vai lēmumu, ar ko noslēdz maza apmēra prasību procedūru, var pārsūdzēt, tikai pamatojoties uz materiālo tiesību kļūdainu piemērošanu vai Civilprocesa likuma 354. panta otrajā daļā minēto civilprocesa noteikumu būtiskiem pārkāpumiem, izņemot minētās daļas 3. apakšpunktā minēto pārkāpumu.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Attiecībā uz maza apmēra prasībām nav paredzēta īpaša procedūra. Maza apmēra prasības izskata miertiesā (giudice di pace).

Parasti miertiesā lietas tiek izskatītas pēc iespējas vienkārši, sk. Civilprocesa kodeksa (codice di procedura civile) 316.-322. pantu.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Miertiesu kompetencē ir izskatīt prasības, kuras attiecas uz kustamām lietām un kuru summa ir 10 000 EUR vai mazāka, ja vien likumā nav noteikts citādi.

Miertiesā tiek izskatītas arī prasības, kas celtas par zaudējumu atlīdzību saistībā ar ceļu satiksmes un ūdens satiksmes negadījumiem, ja prasības summa nepārsniedz 25 000 EUR.

Neatkarīgi no prasības summas miertiesā tiek izskatītas visas prasības, kas saistītas ar:

• robežu noteikšanu un koku un dzīvžogu stādīšanas attālumu ievērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai paražām;
• dzīvojamo namu apsaimniekošanas pakalpojumu tvērumu un izmantošanu;
• attiecībām starp mājokļu īpašniekiem vai iedzīvotājiem saistībā ar dūmiem, izgarojumu tvaikiem, karstumu, troksni, vibrācijām un tamlīdzīgiem traucējumiem, kuri pārsniedz normas robežas;
• procentiem vai papildu izdevumiem kavētu pensiju vai sociālo pabalstu maksājumu dēļ.

1.2 Procedūras piemērošana

Ar neseno reformu (Leģislatīvais dekrēts Nr. 149/2022) ieviesa vairākus jaunus aspektus attiecībā uz tiesvedību miertiesā. Lai tiesvedību pielāgotu digitālajām prasībām, no 2023. gada 1. janvāra piemēro arī Civilprocesa kodeksa 127. panta 3. punktu un 127.bis pantu (tiesas sēde, izmantojot audiovizuālos līdzekļus), Civilprocesa kodeksa 127.ter pantu (rakstisku izklāstu iesniegšana), Civilprocesa kodeksa 193. panta 2. punktu (tiesas tehnisko ekspertu zvēresti ar digitālo parakstu) un Civilprocesa kodeksa 196.duodecies pantu (īstenošanas noteikums) (tiesas sēde, izmantojot attālinātus audiovizuālos līdzekļus), tas attiecas arī uz tiesvedībām, kuras minētajā datumā vēl nav pabeigtas. Civilprocesa kodeksa V-ter sadaļas (īstenošanas noteikums) I nodaļas (Digitālā justīcija) noteikumus piemēro no 2023. gada 30. jūnija, tas attiecas arī uz tiesvedībām, kuras minētajā datumā vēl nav pabeigtas.

Vienkāršotā tiesvedībā pieteikumus iesniedz kopā ar pārsūdzību, ciktāl tie ir saderīgi (Civilprocesa kodeksa 281.decies līdz 281.terdecies pants).

Pieteikumu var iesniegt arī mutiski. Miertiesa sagatavo un izsniedz prasītājam protokolu, kā arī rīkojumu par tiesas sēdes un pušu uzklausīšanas datumu, kā minēts Civilprocesa kodeksa 318. pantā.

Pieteikumā jānorāda tiesa un puses, faktu izklāsts un pārsūdzības priekšmets (jauns Civilprocesa kodeksa 318. panta 1. punkts).

Miertiesa piecu dienu laikā pēc lietas saņemšanas izdod rīkojumu par datumu tiesas sēdei pušu uzklausīšanai saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 281.undecies panta otro daļu (jaunais Civilprocesa kodeksa 318. panta 2. punkts).

Prasītājs tiek konstatēts, iesniedzot izsniegto pieteikumu vai Civilprocesa kodeksa 316. pantā minēto oficiālo protokolu, kā arī 318. pantā minēto rīkojumu (ja tie iesniegti mutiski), izsniegšanas protokolu un vajadzības gadījumā pilnvaru.

Savukārt atbildētājs tiek konstatēts saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 281.undecies panta trešo un ceturto daļu, iesniedzot aizstāvības rakstu un vajadzības gadījumā pilnvaru (jaunais Civilprocesa kodeksa 319. pants).

Miertiesa pirmajā tiesas sēdē var izjautāt puses un mēģināt tās samierināt. Ja samierināšana ir sekmīga, miertiesnesis sagatavo protokolu par panākto vienošanos. Ja samierināšana neizdodas, miertiesa rīkojas saskaņā ar vienkāršoto procedūru (281.duodecies panta otrā, trešā un ceturtā daļa) un, ja tā neuzskata, ka lieta ir gatava nolēmuma pieņemšanai, uzsāk izmeklēšanas procedūras, kas vajadzīgas nolēmuma pieņemšanai.

Ja miertiesnesis uzskata, ka lieta ir gatava nolēmuma pieņemšanai, viņš ievēro Civilprocesa kodeksa 281. pantā noteikto procedūru. Tādējādi tiesnesis formulē prasījumus un var norīkot lietas mutisku izskatīšanu. Spriedums tiek iesniegts tiesas kancelejā 15 dienu laikā pēc minētās izskatīšanas.

1.3 Veidlapas

Nav noteiktu veidlapu.

1.4 Advokāta palīdzība

Ja prasības summa nepārsniedz 1100 EUR, puses miertiesā var pārstāvēt sevi pašas (Civilprocesa kodeksa 82. pants; skatiet faktu lapu “Prasības celšana tiesā”).

Visos citos gadījumos pusēm jāizmanto advokāta palīdzība.

Taču atkarībā no lietas rakstura un apmēra miertiesnesis var pusei ļaut tiesvedībā piedalīties personiski pēc pašas puses mutvārdu pieprasījuma vai kā citādi.

Tiesnesis pārliecinās, ka puses ir izpildījušas visas darbības, kas attiecas uz to ierašanos tiesā, un pēc nepieciešamības aicina tās pilnībā noformēt vai labot dokumentus, kuri pēc tiesneša ieskatiem ir nepilnīgi.

Ja tiek konstatēts, ka advokātam nav pilnvaras kā aizstāvības advokātam vai ka pastāv kļūda viņa pārstāvības, palīdzības vai atļaujas pilnvarojumā, kas to padara par spēkā neesošu, tiesnesis noteiks termiņu, kurā pusēm ir jāizvirza persona, kas atbildīga par pārstāvību vai palīdzības sniegšanu, jānoformē nepieciešamais pilnvarojums vai jāpiešķir vai jāatjauno pilnvara ad litem. Ja kļūda tiek novērsta noteiktajā termiņā, pieteikums uzskatāms par izlabotu un tā materiāltiesiskās un procesuāli tiesiskās sekas iestājas līdz ar pirmo paziņošanas dienu (Civilprocesa kodeksa 182. pants).

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Noteikumi par pierādījumu iegūšanu ir tādi paši kā parastajos tiesas procesos (skatiet faktu lapu “Pierādījumu iegūšana un pierādīšana”).

1.6 Rakstiska procedūra

To reglamentē Civilprocesa kodeksa 127.ter pants, kurā noteikts, ka tiesas sēdi, pat ja tai noteikts datums, var aizstāt ar rakstisku izklāstu iesniegšanu, kuros iekļauti tikai pieteikumi un prasījumi, un ja nav nepieciešama citu personu klātbūtne, izņemot aizstāvības advokātus, puses, prokurorus un tiesas palīgdarbiniekus. Šādos gadījumos tiesas sēdi aizstāj ar rakstisku izklāstu iesniegšanu pēc visu iesaistīto pušu pieprasījuma. Izdodot rīkojumu par tiesas sēdes aizstāšanu, tiesnesis nosaka obligātu vismaz 15 dienu termiņu izklāstu iesniegšanai. Katra puse [...]

1.7 Sprieduma saturs

Kopumā piemēro vienkāršotās procedūras noteikumus, kas izklāstīti 1.2. punktā.

Miertiesa var lemt ex aequo et bono (t. i., bez skaidras atsauces uz tiesību normām) lietās, kuru vērtība nepārsniedz 2500 EUR (Civilprocesa kodeksa 113. pants).

1.8 Izmaksu kompensācija

Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz izmaksu atlīdzību? Ja jā, tad kādi?

Lēmumi par izmaksu atlīdzību tiek pieņemti, pamatojoties uz standarta noteikumiem, kas paredz, ka zaudējušajai pusei ir pienākums segt izmaksas. Taču abām pusēm var tikt noteikts pienākums segt savas izmaksas, ja abas puses ir zaudētājas vai arī citu pamatotu iemeslu dēļ.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Spriedumus, ko miertiesa ir pasludinājusi, pamatojoties uz ex aequo et bono principu (strīdos, kuru vērtība nepārsniedz 2500 EUR), var apstrīdēt tikai tad, ja ir pārkāpti procesuālie noteikumi, konstitucionālās tiesības vai Savienības tiesības, vai principi, kas reglamentē lietas priekšmetu.

Visus citus miertiesā pieņemtos spriedumus var pārsūdzēt.

Skatiet faktu lapas “Tiesu sistēma”, “Tiesu jurisdikcija” un “Prasības celšana tiesā”.

Saistītie pielikumi

Civilprocesa kodekss

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Kipras tiesību sistēmā nav paredzēta īpaša procedūra maza apmēra prasību izskatīšanai, vienīgais izņēmums ir procedūra, kas paredzēta Regulā Nr. 861/2007, kuras piemērošanas nolūkā ir pieņemts procesuālais regulējums.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

1.2 Procedūras piemērošana

1.3 Veidlapas

1.4 Advokāta palīdzība

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

1.6 Rakstiska procedūra

1.7 Sprieduma saturs

1.8 Izmaksu kompensācija

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Latvijā 2018. gada 15. janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, aizstājot vārdus "Lietas par maza apmēra prasībām" ar vārdiem "Vienkāršotās procedūras lietas".

Vienkāršotās procedūras lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai — prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2500 euro. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi. (Civilprocesa likuma 250.¹⁹ panta otrā daļa).

Vienkāršotās procedūras lietas regulētas Civilprocesa likuma 30.³ nodaļā: 250.¹⁸ pants līdz 250.^27A pantam, kā arī turpmākie 54.¹ nodaļā: 440.¹ līdz 440.¹² pants.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Vienkāršotās procedūras lietas attiecas tikai uz diviem prasību veidiem - prasībās, par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu (Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1. un 3.punkts).

Nacionālo normatīvo aktu vienkāršotās procedūras lietu noteikumi neattiecas uz procesuālajiem noteikumiem, kas saistīti ar vienkāršotās procedūru prasībām, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulu (EK) Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, izņemot pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzības kārtību.

Par prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkts):

a) līdz 2134 euro, — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 70 euro,

b) no 2135 euro līdz 7114 euro, — 320 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro.

Prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam valsts nodeva nav jāmaksā.

1.2 Procedūras piemērošana

Vienkāršotās procedūras lietas tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Vienkāršotās procedūras lietām paredzētos civilprocesa izņēmumus. Vienkāršotās procedūras lietu prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata.

Tiesnesis atstāj Vienkāršotās procedūras prasības pieteikumu bez virzības, ja prasības pieteikums Vienkāršotās procedūras lietā nav noformēts atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma pasludināšanas dienas vai 15 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas, ja personas dzīvesvieta nav Latvijā.

1.3 Veidlapas

Prasības pieteikums un atbildētāja paskaidrojumi noformējami atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 29.maija noteikumu Nr.305 „Noteikumi par vienkāršotajā procedūrā izmantojamām veidlapām” pielikumos esošajām veidlapām. Minēto noteikumu pielikumos ir šādas veidlapas:

1. prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu (1. pielikums);

2. prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā par uzturlīdzekļu piedziņu (2. pielikums);

3. paskaidrojums prasības pieteikumam vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu (3. pielikums);

4. paskaidrojums prasības pieteikumam vienkāršotajā procedūrā par uzturlīdzekļu piedziņu (4. pielikums).

Papildus prasītāja un atbildētāja identifikācijas datiem, vienkāršotās procedūras prasības veidlapā norādāma arī šāda informācija:

1. Tās rajona (pilsētas) tiesas nosaukums, kurai iesniedzams prasības pieteikums. Ja vien līgums pušu starpā neparedz citu prasības celšanas vietu, prasību pret personu ceļ pēc tās deklarētās dzīvesvietas, vai juridiskai personai – pēc tās juridiskās adreses (ja prasība radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, prasību var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas).
   Informācija par to, kāds ir tiesas nosaukums, kurai iesniedzams prasības pieteikums un kuras nosaukums jānorāda veidlapā, noskaidrojama interneta portālā http://www.tiesas.lv sadaļā “Tiesas” – “tiesu darbības teritorijas”.
2. Prasītāja pārstāvis - jānorāda gadījumā, ja prasītājs vēlas, lai tā intereses tiesā pārstāvētu cita persona. Lai cita persona varētu būt pārstāvis tiesā, ir jānoformē notariāli apliecināta pilnvara, jāieraksta ailē par pārstāvības pamatu. Ja pārstāvis ir zvērināts advokāts, tad šādā gadījumā kā pārstāvību apliecinošs dokuments ir orderis, bet, ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru (nav nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara).
3. Prasības priekšmets – apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju, un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt un arī aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
4. Prasības summas aprēķins – vienkāršotās procedūras prasības veidlapā ir jānodala galvenais parāds, t.i., parāda summa bez procentiem un līgumsodiem, līgumsods un nolīgtie vai likumiskie procenti, kā arī jānorāda katras no iepriekš minētajām summām aprēķins.
5. Apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina, jānorāda likums (atsevišķie tiesību normas), uz kura prasība pamatota, visbeidzot norādāmi prasītāja prasījumi vai lūgumi tiesai.
6. Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis, vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa. Prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apliecina lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā un apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

1.4 Advokāta palīdzība

Civilprocesa likums neparedz īpašus noteikumus attiecībā uz advokāta palīdzību vienkāršotās procedūras lietās. Persona var uzaicināt pārstāvi vienkāršotās procedūras lietās.

Ja prasītājs, iesniedzot pieteikumu vēlas, lai tā intereses tiesā pārstāvētu cita persona, ja prasību ceļ pārstāvis, pieteikumā jānorāda tā vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Par pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, kas ir sasniegusi 18 gadu vecumu, kuri nav nodibināta aizgādnība un kurai nav citu Civilprocesa likuma 84.pantā noteikto ierobežojumu, lai vestu attiecīgo lietu. Lai cita persona varētu būt pārstāvis tiesā, ir jānoformē notariāli apliecināta pilnvara.Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru (nav nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara) vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu. Ja pārstāvis ir zvērināts advokāts, tad šādā gadījumā kā pārstāvību apliecinošs dokuments ir orderis, bet, ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru (nav nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara). Gadījumā, ja personu pārstāv pārstāvis, tad nepieciešamos dokumentus tiesā iesniedz un tos paraksta pārstāvis, kurš rīkojas tās vārdā atbilstoši pilnvarā dotajam pilnvarojumam.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Pierādījumu iegūšanai piemērojami vispārējie Civilprocesa likuma noteikumi. Pierādīšanas līdzekļi vienkāršotās procedūras lietās attiecīgi var būt pušu un trešo personu paskaidrojumi, liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, eksperta atzinums.

1.6 Rakstiska procedūra

Vienkāršotās procedūras lietu prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata. Vienlaikus ar prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu — 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura atbildētājam var nosūtīt arī prasības pieteikumam pievienotos dokumentus.Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Civilprocesa likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.

Lietā atbildētājs var sniegt paskaidrojumus, noformējot tos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. Paraugs atrodams Ministru kabineta 2018.gada 29.maija noteikumu Nr.305 „Noteikumi par vienkāršotajā procedūrā izmantojamām veidlapām” pielikumos esošajās veidlapās. Paskaidrojumā atbildētājs norāda sekojošu informāciju:

1. tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegti paskaidrojumi;
2. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
3. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;
4. lietas numuru un prasības priekšmetu;
5. to, vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
6. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī normatīvo aktu, uz kuru tie pamatoti;
7. pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību;
8. lūgumus par pierādījumu izprasīšanu;
9. to, vai lūdz atlīdzināt tiesas izdevumus;
10. to, vai lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, norādot to apmēru un pievienojot apmēru pamatojošos dokumentus;
11. to, vai lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;
12. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;
13. citus lūgumus;
14. paskaidrojumiem pievienoto dokumentu sarakstu;
15. paskaidrojumu sastādīšanas laiku un vietu.

Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam šādos gadījumos: 1) ja starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits; 2) ja pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu; 3) ja pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu. Lietu izskata saskaņā ar kārtību, kas attiecas uz vienkāršotās procedūras lietām, ja pretprasība atbilst vienkāršotās procedūras prasībām – atbilst noteiktajam prasības summas apmēram un ir atbilstoši noformēta.

Tiesa turpina izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ja pretprasībā norādītā prasības summa pārsniedz vienkāršotās procedūras prasības regulējošajos noteikumos noteikto prasības summu vai tā nav naudas piedziņas vai uzturlīdzekļu piedziņas prasība.

Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, Vienkāršotās procedūras lietas tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, notiek saskaņā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām vai Eiropas Savienības tiesībām, tajā skaitā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1784 (2020. gada 25. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs.

1.7 Sprieduma saturs

Vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu. Saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar vispārīgajām sprieduma satura prasībām (Civilprocesa likuma 193. pants), izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda pilno spriedumu (spriedums atbilstoši vispārīgajām sprieduma satura prasībām), ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūgumu iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas (datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā). Tiesa arī pēc savas iniciatīvas var sastādīt pilno spriedumu. Pilno spriedumu tiesa sastāda 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa beigām. Datums, kad pilnais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par tā sastādīšanas datumu.

1.8 Izmaksu kompensācija

Vienkāršotās procedūras lietās piemērojami vispārīgie noteikumi par tiesas izdevumu atmaksāšanu.

Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus (valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi). Ja prasība apmierināta daļēji, norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Par blakus sūdzību maksājama drošības nauda 70 euro apmērā. Ja tiesa apstrīdēto tiesas nolēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Apelācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, ja:

• pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;
• pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;
• pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

Ja spriedums vienkāršotās procedūras lietā taisīts rakstveida procesā, pārsūdzēšanas termiņu (20 dienas) skaita no sprieduma sastādīšanas dienas.

Apelācijas sūdzībā attiecībā uz sprieduma nepareizību papildus Civilprocesa likumā noteiktajam norāda:

• kādu materiālo tiesību normu pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu;
• kādus faktus pirmās instances tiesa nepareizi konstatējusi, kādus pierādījumus nepareizi novērtējusi, kā izpaužas lietas apstākļu juridiskā novērtējuma nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu.

Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja iesniegta apelācijas sūdzība, kas neatbilst Civilprocesa likumā noteiktajām prasībām vai likumā noteiktajos gadījumos apelācijas sūdzībai nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu tulkojums. Ja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.

Apelācijas sūdzību, kura nav parakstīta vai kuru iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, vai par kuru nav samaksāta valsts nodeva (par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā), nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam. Lēmums par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību nav pārsūdzams.

Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis vai noteiktos gadījumos trīs tiesneši koleģiāli 30 dienu laikā pēc apelācijas sūdzības saņemšanas izlemj jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Ja pastāv vismaz viens no apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem, norādot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai.

Ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli.

Ja kaut viens no trim tiesnešiem uzskata, ka pastāv vismaz viens no apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesneši pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem.

Ja tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, viņi pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem. Šo lēmumu sastāda rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu par iesniegto apelācijas sūdzību var iesniegt apelācijas instances tiesai 20 dienu laikā no dienas, kad apelācijas instance nosūtījusi lietas dalībniekiem paziņojumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par apelācijas tiesvedības ierosināšanu, puse ir tiesīga 20 dienu laikā iesniegt pretapelācijas sūdzību. Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties to nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

Vienkāršotās procedūras lietas apelācijas instancē tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā,, informē tās par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šis datums, kad sprieduma ir pieejams tiešsaistes sistēmā , uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, vienkāršotās procedūras lietu var iztiesāt tiesas sēdē.

Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas instancē nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas vai, ja lieta izskatīta rakstveida procesā, sastādīšanas dienā.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa (Civilinio proceso kodeksas) IV daļas XXIV nodaļā ir paredzēta valsts maza apmēra prasību procedūra.

Eiropā maza apmēra prasības izskata saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Eiropas maza apmēra prasību lietas izskata saskaņā ar strīdu izšķiršanas procedūras vispārējiem noteikumiem, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti Lietuvas Republikas Likumā, ar ko īsteno Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktus par civilprocesa norisi (Civilinį procesą reglamentuojančių Europos Sąjungos ir tarptautinės teisės aktų įgyvendinimo įstatymas).

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Valsts maza apmēra prasību procedūru un Eiropas maza apmēra prasību procedūru piemēro finansiālām prasībām, kuru summa nepārsniedz 2 000 EUR.

Eiropas maza apmēra prasību procedūru piemēro civilprasībām, kuru summa nepārsniedz 2 000 EUR. Šo procedūru nepiemēro lietām par: fizisku personu statusu vai tiesībspēju; īpašumtiesībām, ko rada laulības, uzturēšanas, testamentu un mantošanas tiesiskās attiecības; bankrotiem, tiesvedību saistībā ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisku personu likvidāciju, sociālo nodrošinājumu, šķīrējtiesām, darba tiesībām, nekustamā īpašuma nomu vai īri, izņemot naudas prasījumiem, kā arī privātās dzīves neaizskaramības un ar to saistītu tiesību pārkāpumiem, arī goda un cieņas aizskaršanu.

1.2 Procedūras piemērošana

Procedūru piemēro no 2009. gada 1. janvāra. Eiropas maza apmēra prasības izskata apgabala tiesas saskaņā ar teritoriālās jurisdikcijas noteikumiem, kas paredzēti Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksā, proti, pilsētu vai rajonu tiesas.

Regulas (EK) Nr. 861/2007 4. panta 3. punktā un 5. panta 7. punktā noteiktajos gadījumos tiesai jāinformē prasības iesniedzējs / atbildētājs, ka viņam ir tiesības iesniegt prasību/pretprasību ne vēlāk kā 14 dienās pēc tiesas paziņojuma saņemšanas saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksā. Ja prasības iesniedzējs / atbildētājs šā punkta 1. teikumā noteiktajā termiņā neiesniedz tiesai pareizi aizpildītu prasības/pretprasības pieteikumu, uzskata, ka prasības pieteikums nav iesniegts, un to ar tiesas nolēmumu atgriež prasības iesniedzējam / atbildētājam. Šādu tiesas nolēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot atsevišķu apelācijas sūdzību.

1.3 Veidlapas

Veidlapas ir pieejamas tiesās un Lietuvas tiesu elektronisko pakalpojumu portālā.

1.4 Advokāta palīdzība

Juridiskā pārstāvja / advokāta klātbūtne nav nepieciešama. Tiesas nodrošina palīdzību saistībā ar veidlapu aizpildīšanu, taču nesniedz konsultācijas par prasību pēc būtības. Regulas (EK) Nr. 861/2007 11. panta 1. punktā ir noteikta praktiskā palīdzība un informācija, ko procesā iesaistītajām pusēm sniedz iestādes, kas sniedz primāro valsts garantēto juridisko palīdzību.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Pierādījumu vākšana ir reglamentēta Civilprocesa kodeksa II daļas XIII nodaļā.

1.6 Rakstiska procedūra

Saskaņā ar valsts maza apmēra prasību procedūru tiesa, kas izskata lietu, var pati lemt par lietas izskatīšanas norisi un procedūru. Lietu var izskatīt mutiski, ja to ir pieprasījusi vismaz viena puse. Ja procedūra notiek rakstiski, lietā iesaistītās personas netiek pieaicinātas un nepiedalās lietas izskatīšanā tiesā. Lietā iesaistītajām personām par rakstisko procedūru paziņo saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 133. panta 3. punktu. Ja lietu izskata pēc būtības, piemērojot rakstisku procedūru, īpašā tīmekļa vietnē vismaz septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas paziņo lietas izskatīšanas datumu, laiku un vietu, kā arī tiesas sastāvu, izņemot kodeksā noteiktus gadījumus, kad pusēm informāciju sniedz, izmantojot citu procedūru. Minēto informāciju sniedz arī tiesas birojs.

1.7 Sprieduma saturs

Saskaņā ar valsts maza apmēra prasību procedūru tiesas nolēmumā jābūt ievaddaļai un rezolutīvajai daļai, kā arī jāsniedz īss pamatojums.

1.8 Izmaksu kompensācija

Par maza apmēra prasībām ir jāmaksā tiesas nodeva (žyminis mokestis) tādā apmērā, kā noteikts Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 80. panta 1. punkta 6) apakšpunktā. Nodeva atbilst 1/4 daļai no nodevas, kas maksājama par prasību, taču nav mazāka par 10 EUR.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Likuma 29. pantā noteikts, ka Lietuvas tiesu nolēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas maza apmēra prasību procedūru, var pārsūdzēt. Pārsūdzības procedūru reglamentē Lietuvas Civilprocesa kodeksa 301.–333. pants. Saskaņā ar kodeksa 307. panta 1. punktu, ja ir iemesls pārsūdzībai, apelācijas sūdzību var iesniegt 30 dienās pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maza apmēra prasības - Luksemburga

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Papildus Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām, kas noteikta ar 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, saskaņā ar Luksemburgas normatīvo regulējumu attiecībā uz prasījumiem, kuru maksimālais apmērs (neskaitot procentus un izmaksas) ir 15 000 EUR, pastāv arī vienkāršota prasījumu piedziņas procedūra, kas zināma kā “maksājuma rīkojums” (ordonnance de paiement).

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Ar maksājuma rīkojuma procedūru iespējams piedzīt jebkādus naudas parādus, kuru apmērs nepārsniedz 15 000 EUR, ar nosacījumu, ka parādnieka domicils ir Luksemburgā.

1.2 Procedūras piemērošana

Prasītāja ziņā ir izlemt, vai parādu piedzīšanai izmantot maksājuma rīkojuma procedūru, jo prasītājs var pieteikt arī uzaicinājumu ierasties miertiesā (citation).

Maksājuma ordera procedūra miertiesā un pieteikums apriņķa tribunālā provizoriska maksājumu rīkojuma saņemšanai cita starpā atšķiras ar to, ka miertiesas procedūras rezultātā miertiesa var izdot pilnu spriedumu (jugement), bet apriņķa tribunāla procesā var tikt izdots vienīgi tiesas rīkojums (ordonnance).

1.3 Veidlapas

Pieteikumu maksājuma rīkojumam var iesniegt vai nu mutiski, vai rakstiski, iesniedzot to miertiesas kancelejā.

Lai pieteikums būtu derīgs, tajā ir jānorāda prasītāja un atbildētāja uzvārds, vārds, nodarbošanās un juridiskā adrese vai dzīvesvieta, kā arī pamatojuma argumentācija un prasījuma apmērs, un jāiesniedz arī pieteikums nosacījuma maksājuma rīkojumam.

Kreditoram jāpievieno vai jāiesniedz dokumenti, kas veido pierādījumu par parāda eksistenci un apmēru, un jāpierāda, ka tie ir pamatoti.

Tekstu salīdzināšana liecina, ka pamatojuma argumentācija, kas nepieciešama miertiesā izskatāmajām prasībām, nav tik plaša, jo minētajā gadījumā ir pietiekami norādīt parāda apmēru un izcelsmi.

1.4 Advokāta palīdzība

Normatīvajā regulējumā nav paredzēts pienākums tiesu izpildītājiem vai tiesām sniegt pusēm palīdzību.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Piemērojami vispārpieņemtie noteikumi par pierādījumiem. Skatīt “Pierādījumu iegūšana — Luksemburga”.

1.6 Rakstiska procedūra

Ja parādnieks iesniedz pretenziju un kreditors vēlas procesu turpināt, ir jāorganizē prasības izskatīšana atklātā sēdē.

1.7 Sprieduma saturs

Attiecībā uz spriedumiem, kas pieņemti lietās par maksājumu rīkojumiem, ir piemērojami tie paši principi un noteikumi, kā attiecībā uz spriedumiem, kas pieņemti vispārējos procesos.

1.8 Izmaksu kompensācija

Saskaņā ar Luksemburgas likumdošanu izmaksas parasti sedz zaudējusī puse, lai arī tiesa ar īpašu un argumentētu lēmumu var nolemt, ka izmaksas pilnā apmērā vai daļēji sedz cita puse. Ja pusei, kas uzvarējusi tiesā, ir radušās ar procesu saistītas izmaksas, tā var pieprasīt, lai otra puse šīs izmaksas tai atlīdzina.

Pretēji principam, kas piemērojams citās valstīs, izmaksas par advokātu pakalpojumiem netiek sistemātiski kompensētas. Saskaņā ar Luksemburgas likumdošanu izmaksas, kas paredzētas Jaunā Civilprocesa kodeksa 238. pantā, ietver izmaksas, kas saistītas ar tiesu izpildītājiem, ekspertiem, lieciniekiem, tulkošanu utt., bet neietver izmaksas par advokātu pakalpojumiem.

Tiesnesis var nolemt, ka pusei, kas uzvarējusi tiesā, jāmaksā fiksēta summa, kas paredzēta, lai segtu prasības rezultātā radušās izmaksas, tostarp izmaksas par advokāta pakalpojumiem. Tā tas notiek gadījumos, kad būtu nesamērīgi likt vienai pusei uzņemties radušos izdevumus, kuri nav ietverti izmaksās; tiesnesis pēc saviem ieskatiem var uzlikt otrai pusei par pienākumu veikt šādu maksājumu.

Lēmums par to, vai noteikt maksājumu, kā arī maksājuma apmērs ir tiesneša ziņā.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Attiecībā uz maksājuma rīkojumu lietām piemērojami vispārējie noteikumi. Miertiesas pieņemtos spriedumus var pārsūdzēt, ja prasības summa pārsniedz 2000 EUR.

Noderīgas saites

LEGILUX

https://justice.public.lu/fr.html

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Izņemot procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (un 598. līdz 602. pantu 2016. gada Likumā Nr. CXXX par Civilprocesa kodeksu, kas attiecas uz jautājumiem, kuri nav atrisināti ar šo regulu), Ungārijas tiesību aktos, kas ir spēkā kopš 2018. gada 1. janvāra, nav īpašas procedūras, ko piemēro maza apmēra prasībām. Maza apmēra prasības bija noteiktas 1952. gada Likumā Nr. III par Civilprocesa kodeksu; tomēr šis likums tika atcelts ar 2016. gada Likumu Nr. CXXX par Civilprocesa kodeksu, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka Ungārijas civilprocesā kopš 2018. gada 1. janvāra nav īpašu noteikumu, kas būtu piemērojami maza apmēra prasībām. Līdz ar to uz maza apmēra prasību izpildi attiecas vispārējie noteikumi. Tomēr lietas, kas ierosinātas pirms 2018. gada 1. janvāra, tiek izskatītas saskaņā ar iepriekšējo 1952. gada Likumu Nr. III par Civilprocesa kodeksu. Tādēļ turpmāk sniegtā informācija attiecas tikai uz lietām, kas vēl nav izskatītas un kas tika ierosinātas pirms 2018. gada 1. janvāra.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Maza apmēra prasību procedūra ir jāpiemēro tiesvedībā, lai piedzītu prasības, kas nepārsniedz 1 miljonu HUF, kas ir uzsākta, pamatojoties uz iebildumu paziņojumu par saņemtu maksājuma rīkojumu, vai kas seko maksājuma rīkojuma procedūrai, t. i., ja:

a) notārs ex officio noraida pieteikumu par maksājuma rīkojuma izdošanu un pēc tam prasītājs iesniedz prasību tiesā, lai izpildītu prasību;

b) notārs ar dekrētu atceļ maksājuma rīkojuma procedūras rīkojumu, un pēc tam prasītājs iesniedz prasību tiesā, lai izpildītu prasību.

1.2 Procedūras piemērošana

Procedūru īsteno rajona tiesas

1.3 Veidlapas

Pieteikuma veidlapas prasības iesniegšanai nav paredzētas, taču attiecībā uz maksājuma rīkojuma procedūrām, kas notiek pirms šādu pieteikumu iesniegšanas un ietilpst civiltiesību notāru kompetencē, šāda veidlapa ir pieejama Ungārijas Civiltiesību notāru palātas tīmekļa vietnē un notāru birojos.

1.4 Advokāta palīdzība

Palīdzība ir pieejama. Lai veicinātu tiesību realizēšanu, fiziskas personas, kuru ienākumu apmērs un finansiālais stāvoklis neļauj segt procesuālās izmaksas, pēc viņu lūguma tiek pilnībā vai daļēji atbrīvotas no šo izdevumu segšanas. Saskaņā ar Likumu par nodevām puses var būt tiesīgas uz samazinātām tiesas nodevām (atbrīvojums no nodevām vai tiesības atlikt to samaksu), un personām, kurām tas nepieciešams, ir tiesības izmantot arī juridiskā konsultanta vai advokāta pakalpojumus saskaņā ar Likumu par juridisko palīdzību — ja tas nepieciešams šo personu tiesību efektīvai īstenošanai.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Tiesvedībās, kas sāktas, pamatojoties uz iebildumu paziņojumu par saņemtu maksājuma rīkojumu, tiesa ne vēlāk kā ar tiesas sēdes pavēsti atbildētājam paziņo par faktiem un pierādījumiem, kurus ir iesniedzis prasītājs. Puse var iesniegt pierādījumus, vēlākais, sēdes pirmajā dienā. Izņēmuma gadījumā puse var sniegt pierādījumus jebkurā procesa brīdī, ja pretējā puse tam piekrīt vai arī ja puse, iesniedzot pierādījumus, atsaucas uz faktiem vai pierādījumiem, galīgiem tiesas lēmumiem vai citiem administratīviem aktiem, kas pusei no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ kļuvuši zināmi pēc noteiktā pierādījumu sniegšanas termiņa vai par ko puse no tās neatkarīgu apstākļu dēļ ir tikusi informēta pēc noteiktā termiņa, un ja puse iesniedz pietiekamus pierādījumus šāda apgalvojuma pamatojumam.

Ja pieteikumā ir veikti grozījumi vai ir iesniegta pretprasība, puse var iesniegt atbilstošus pierādījumus, kad tiek veikti grozījumi (iesniegta pretprasība), savukārt kompensācijas prasību apstrīdēšanas gadījumos pierādījumus saistībā ar kompensācijas prasību var iesniegt vienlaikus ar iebildumu paziņojumu. Tiesai ir jāignorē jebkādi pierādījumi, kas ir iesniegti, neievērojot šos noteikumus. Kopumā ir piemērojami vispārējie noteikumi par pierādījumiem.

1.6 Rakstiska procedūra

Tiesa arī veic uzklausīšanu.

1.7 Sprieduma saturs

Sprieduma saturu nosaka vispārpiemērojamas normas, ievērojot nosacījumu, ka pēc sprieduma rezolutīvās daļas puses ir jāinformē par elementiem, kuri ietverami apelācijas sūdzībā, un par tiesiskajām sekām, kas rodas, ja šādi elementi netiek iekļauti.

1.8 Izmaksu kompensācija

Parasti ir piemērojams princips “zaudētājs maksā”.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Attiecībā uz pārsūdzības iespēju ir noteikti vairāki ierobežojumi, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties, ka pārsūdzību var iesniegt tikai atsaucoties uz pirmajā instancē pieļautajiem procesuālo noteikumu pārkāpumiem vai arī ja ir nepareizi piemērotas tās tiesību normas, uz kuru pamata lieta tika izskatīta pēc būtības. Attiecībā uz apelācijas sūdzību iesniegšanu un apelācijas sūdzību iesniegšanas termiņiem ir piemērojami vispārējie noteikumi, t. i., tās jāiesniedz tiesā, kas pieņēma lēmumu pirmajā instancē, 15 dienās pēc sprieduma izdošanas un tās izskatīs kompetentā apgabala tiesa.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Īpašo maza apmēra prasību procedūru regulē Maltas Tiesību aktu krājuma 380. nodaļa (Maza apmēra prasību tribunāla akts), kā arī papildu tiesību akti 380.01, 380.02 un 380.03.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Tikai šā tribunāla [Tribunal għal Talbiet Żgħar] jurisdikcijā ir tādu ar naudu saistītu prasību izskatīšana un izlemšana, kuru apmērs nepārsniedz 5 000 EUR.

1.2 Procedūras piemērošana

Process sākas ar to, ka prasītāja puse aizpilda nepieciešamo veidlapu, iesniedz savu prasību tribunāla kancelejā, samaksā maksu un lūdz, lai tribunāls šo prasību izsniegtu atbildētājam. Tad atbildētājam ir astoņpadsmit dienas laika no prasības paziņojuma izsniegšanas dienas, lai iesniegtu savu atbildi. Ir iespējams arī iesniegt pretprasību. Ja atbildētājs uzskata, ka prasītāja prasība būtu jāapmaksā citai personai, viņam vajadzētu šo personu uzrādīt. Tad tiesas kanceleja informē puses par sēdes datumu un laiku. Iztiesātājs (adjudicator) regulē tiesvedību tribunālā tā, kā uzskata par lietderīgu saskaņā ar dabisko tiesību noteikumiem. Iztiesātājs nodrošina, ka lieta tiek izskatīta un izlemta pēc iespējas ātri tajā pašā sēdes dienā un ka ir nepieciešama ne vairāk kā viena sēde. Iztiesātājs savāc informāciju veidā, kādu tas uzskata par derīgu, un tam nav saistoši vislabāko pierādījumu noteikumi vai noteikumi, kas ir saistīti ar netiešajiem pierādījumiem, ja iztiesātājs uzskata, ka viņa rīcībā esošie pierādījumi ir pietiekami uzticami, lai attiecīgajā lietā izdarītu secinājumus. Viņš, cik iespējams, atturas nozīmēt ekspertus, kuri sniegtu ekspertu liecības. Viņam ir tādas pašas pilnvaras kā miertiesnesim, kas strādā Miertiesā civilajā jurisdikcijā, tostarp pilnvaras pieaicināt lieciniekus un vadīt liecinieku zvērestu nodošanas procesu.

1.3 Veidlapas

Pusei, kas iesniedz prasību, ir jāaizpilda prasības pieteikuma veidlapa, kura ietverta papildu tiesību akta 380.01 (Maza apmēra prasību tribunāla noteikumi) pirmajā sarakstā. Atbildētājs arī atbild, aizpildot veidlapu, ko arī var atrast iepriekšminētā papildu tiesību akta pirmajā sarakstā.

1.4 Advokāta palīdzība

Pusēm var palīdzēt jebkura persona — nav noteikts, ka tam noteikti jābūt advokātam vai advokāta palīgam.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Puses var sniegt pierādījumus mutiski, dokumentu formā vai apvienojot abus veidus. Liecinieku var izsaukt — ne vēlāk kā trīs dienas pirms datuma, kad tam ir jāliecina, — ierasties tribunālā noteiktā datumā un noteiktā laikā, lai sniegtu liecību vai sagatavotu dokumentu. Ja pienācīgā veidā izsauktais liecinieks uz sēdi neierodas, tribunāls var dot rīkojumu, lai liecinieks tiktu aizturēts un atvests uz sēdi, kas nozīmēta citā datumā.

1.6 Rakstiska procedūra

Prasība un atbilde uz to tiek sagatavota rakstiski. Pierādījumi var būt dokumentāri. Taču ierašanās tribunālā tā noteiktajos datumos ir obligāta.

1.7 Sprieduma saturs

Iztiesātājs savā lēmumā iekļauj galveno informāciju, uz kuru tas balsta savu lēmumu. Lēmumā viņš sniedz arī savu lēmumu attiecībā uz izmaksām.

1.8 Izmaksu kompensācija

Jebkurā lēmumā iztiesātājs nosaka izmaksas, kas jāsedz katrai pusei. Ja īpaši apstākļi nenosaka citādi, zaudējušai pusei tiek dots rīkojums segt tās puses izmaksas, par labu kurai ir pieņemts lēmums. Izmaksas ierobežo līdz faktiskajiem izdevumiem, kas radušies pusei, kurai par labu piešķirta izdevumu apmaksa saistībā ar lietu. Nenozīmīgas un ļaunprātīgā nolūkā iesniegtas prasības gadījumā tribunāls var dot rīkojumu prasības iesniedzējam maksāt atbildētājam sodu, kura apmērs ir lielāks par 250 EUR, bet nepārsniedz 1 250 EUR, un šis sods ir uzskatāms par civiltiesisku parādu.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Visas pārsūdzības pret Tribunāla lēmumiem ir jāiesniedz tiesas kancelejā, iesniedzot pieteikumus Apelācijas tiesā un tās zemākajā jurisdikcijā divdesmit dienās no datuma, kad iztiesātājs ir pieņēmis lēmumu.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Parastā procedūra maza apmēra prasībām ir procedūra — uzaicinājums ierasties tiesas apakšapgabala sektorā (sector kanton van de rechtbank). Tā ir parastā uzaicinājuma procedūra, kas ir procesuāli vienkāršota. Ja lietu izskata tiesas apakšapgabala sektorā, advokāts nav jāiesaista un persona var sevi pārstāvēt pati.

Pārrobežu lietās Eiropas Savienībā var piemērot arī Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Eiropas procedūru maza apmēra prasībām var izmantot, ja jūsu parādnieks ir:

• cita sabiedrība;
• organizācija;
• klients.

Nīderlandē ir spēkā Noteikumi, ar kuriem īsteno Regulu par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (2009. gada 29. maija Noteikumi, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007 ( 2007. gada 11. jūlijs ), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām).

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Apakšapgabala tiesa izskata šādas lietas:

• saistībā ar prasībām, kuru summa nepārsniedz 25 000 eiro;
• lietas saistībā ar prasībām, kuru summa nav noteikta, taču tā visdrīzāk nepārsniegs 25 000 eiro.

Turklāt apakšapgabala tiesa izskata lietas saistībā ar darba tiesībām, nomu, patērētāju pirkuma līgumiem un patērētāju kredīta līgumiem, naudas sodu pārsūdzības lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī sīkus kriminālpārkāpumus. Tā izskata arī jautājumus saistībā mantojuma pārvaldību, aizgādnību, izpildīšanu, pieņemšanu vai atraidīšanu. Papildus informācija par parastā uzaicinājuma procedūru apakšapgabala tiesā skatīt šeit

Apakšapgabala tiesa izskata arī lietas saistībā ar Eiropas maza apmēra prasībām. Maksimālā prasījumas summas Eiropas maza apmēra prasībās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2007 ir 5000 eiro.

1.2 Procedūras piemērošana

Nav paredzēta īpaša apakšapgabala tiesas procedūra. Būtībā noteikumus par uzaicinājuma procedūru piemēro gan attiecībā uz apgabala tiesu, gan apakšapgabala sektoru. Būtiska atšķirība ir tā, ka lietās, ko izskata apakšapgabala tiesa, pusēm ir tiesības sevi aizstāvēt tiesā pašām, savukārt citās lietās (ko izskata apgabala tiesa) puses pārstāv advokāts. Sk. 1.4. punktu zemāk. Turklāt apakšapgabala sektorā lietas izskata tiesa viena tiesneša sastāvā, proti, viens tiesnesis.

Eiropas maza apmēra prasībām piemēro noteikumus par prasības iesniegšanas procedūru.

1.3 Veidlapas

Tiesvedību apakšapgabala tiesā parasti uzsāk ar uzaicinājumu ierasties tiesā. Svarīgākā informācija uzaicinājumā ir prasības pieteikums (pati prasība) un tā pamatojums (fakti un tiesības, kas ir prasības pieteikuma pamatā).

Lietas izskatīšanai apakšapgabala tiesā ir vairākas īpašas iezīmes:

1. atbildētāju uzaicina apgabala tiesa A, taču viņam ir jāierodas pie apakšapgabala tiesas tiesneša tiesas A galvenajā sēdes norises vietā vai norādītajā apakšapgabala tiesas sēdes norises vietā;
2. ja prasītāju pārstāv pilnvarotais pārstāvis tiesvedībā, uzaicinājumā ierasties tiesā jābūt norādītam pilnvarotā pārstāvja vārdam, uzvārdam un adresei.

Prasības pieteikumu saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām iesniedz, izmantojot veidlapu A. Pieteikumu iesniedz atbilstīgās jurisdikcijas tiesā.

1.4 Advokāta palīdzība

Lietās, ko izskata apakšapgabala tiesa, puses var sevi pārstāvēt pašas. Tas nozīmē, ka nav noteikta obligāta prasība, ka juridisko pārstāvību veic advokāts. Palīdzību drīkst sniegt arī pilnvarots pārstāvis, turklāt nav nepieciešams, lai tas būtu advokāts. Saistībā ar juridiskās palīdzības izdevumu atmaksu par advokāta pakalpojumiem skatīt arī atbildi 1.8. punktā tālāk tekstā.

Līdzīgi arī, piemērojot Eiropas procedūru, nav noteikta prasība, ka pusēm būtu nepieciešams advokāts vai cits juridiskais konsultants, kurš tās pārstāv.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Piemēro parastos tiesību aktu noteikumus par pierādījumiem. Saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem par pierādījumiem tiesnesis principā ir brīvs novērtēt sniegto pierādījumu. Iepriekš minētās Regulas (EK) Nr. 861/2007 9. pantā ir reglamentēta pierādījumu iegūšana, piemērojot Eiropas procedūru.

1.6 Rakstiska procedūra

Ir spēkā valsts procesuālie noteikumi par apakšapgabalu sektoru funkcijām civillietu izskatīšanā (Landelijk Procesreglement voor rolzaken kanton). Rakstiskos dokumentus apgabaltiesas sekretariātā var iesniegt līdz sēdes darba kārtības publiskošanas dienai, kā arī uzklausīšanas laikā. Paziņojumus un apsvērumus var iesniegt mutiski tiesvedības laikā apakšapgabala tiesā. Eiropas procedūra ir rakstiska procedūra, lai gan var rīkot arī uzklausīšanu, ja tiesnesis to uzskata par vajadzīgu vai ja to pieprasa puse.

1.7 Sprieduma saturs

Spriedumā iekļauj šādu informāciju:

• pušu un to pilnvaroto pārstāvju vai advokātu vārds, uzvārds un adrese;
• pušu paustie viedokļi;
• informācija par procesa norisi;
• tiesas debašu noslēgums un pušu paziņojumi;
• lēmuma pamatojums, norādot faktus un tiesneša apsvērumus;
• tiesneša galīgais lēmums;
• tiesneša vārds, uzvārds;
• tiesvedības izmaksu sadale;
• sprieduma pieņemšanas datums.

Spriedumu paraksta tiesnesis.

1.8 Izmaksu kompensācija

Ja lietu iesniedz izskatīšanai apakšapgabala tiesā, var rasties šādas izmaksas: maksa par prasības pieteikuma reģistrāciju tiesā, tiesas piespriesto izmaksu sadalījums, kā arī juridiskās palīdzības izmaksas.

Maksu par prasības pieteikuma reģistrāciju tiesā maksā tad, kad tiesa pieņem prasības pieteikumu lietas izskatīšanai. Summa ir atkarīga no lietas veida. Praksē prasības pieteikuma iesniedzēja advokāts sedz šo maksu un pēc tam pieprasa to no prasības pieteikuma iesniedzēja. Tiesnesis var lemt, ka tiesā zaudējusī puse sedz otras puses izmaksas. Ja spriedums nav pilnībā labvēlīgs nevienai no pusēm, katra puse sedz savas izmaksas. Tiesas noteiktās izmaksas var ietvert arī juridiskās palīdzības izmaksas, kā arī izmaksas saistībā ar liecinieku un ekspertu pieaicināšanu, ceļa un uzturēšanās izdevumus, dokumentu sagatavošanas izdevumus un citas ārpustiesas izmaksas.

Saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem puse, kurai spriedums ir mazāk labvēlīgs, atsevišķos gadījumos var saņemt atbalstu juridiskās palīdzības izmaksu segšanai. Atbalstu juridiskās palīdzības izmaksu segšanai nav iespējams saņemt visās lietās, ko izskata apakšapgabalu tiesas. Ja atbalsts juridiskās palīdzības izmaksu segšanai ir iespējams, arī tiesvedības puse sedz noteiktu daļu no juridiskās palīdzības izmaksām atkarībā no sava finanšu stāvokļa. Pieteikumu atbalsta saņemšanai saistībā ar juridiskās palīdzības izmaksu segšanu advokāts iesniedz Juridiskās palīdzības padomei (Raad voor rechtsbijstand). Šādus gadījumus reglamentē Likums par juridisko palīdzību (Wet op de Rechtsbijstand). Šā likuma IIIA nodaļā ir izklāstīti noteikumi par juridiskās palīdzības sniegšanu pārrobežu tiesvedībā Eiropas Savienībā.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Pārsūdzību par tiesas apakšapgabala sektora spriedumiem var iesniegt apelācijas tiesā. Pārsūdzību var iesniegt vienīgi tādā gadījumā, ja prasības summa pārsniedz 1750 eiro. Pārsūdzību var iesniegt 3 mēnešos pēc sprieduma pieņemšanas dienas. Apakšapgabala tiesas nolēmumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām var pārsūdzēt.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maza apmēra prasības - Austrija

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Austrijas tiesībās netiek izdalīta speciāla procedūra maza apmēra prasībām. Tomēr Austrijas Civilprocesa kodeksā (ZPO) vienkāršota procedūra vai īpaši procesuālie noteikumi ir paredzēti saistībā ar īpašām lietām, kas izskatāmas rajona tiesās.

Daži no šiem īpašajiem procesuālajiem noteikumiem piemērojami tikai maza apmēra prasībām, kuru summa nepārsniedz 1000 EUR (sk. 1.5. punktu) vai 2700 EUR (sk. 1.9. punktu).

1.2 Procedūras piemērošana

Saskaņā ar Austrijas procesuālajām tiesībām īpašu noteikumu piemērošana maza apmēra prasībās ir obligāta un puses nevar no tās atteikties.

Tādējādi ne tiesa, ne puses nevar nodot prasību izskatīšanai “parastā” kārtībā.

1.3 Veidlapas

Tā kā Austrijā nepastāv speciāla procedūra maza apmēra prasībām, šādu prasību celšanai nav paredzētas īpašas veidlapas.

1.4 Advokāta palīdzība

Austrijā juridiskā pārstāvība nav obligāta lietās, kuru summa nepārsniedz 5000 EUR. Tiesnešiem ir jānodrošina atbalsts pusēm, kurām nav juridiskā pārstāvja, t. i., viņiem ir jāinformē šīs puses par viņu procesuālajām tiesībām un pienākumiem, kā arī par viņu darbības un bezdarbības tiesiskajām sekām. Puses, kurām nav juridiskā pārstāvja, var reģistrēt savu prasību arī mutiski piekritīgajā rajona tiesā vai viņu dzīvesvietas rajona tiesā. Ja rakstisks iesniegums, ko sagatavojusi puse, kurai nav juridiskā pārstāvja, neatbilst prasībām, tiesnesim minētajai pusei ir jāsniedz atbilstošs skaidrojums un ieteikumi. Tas nedrīkst kompromitēt tiesneša objektivitāti.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Saistībā ar prasībām, kuru summa nepārsniedz 1000 EUR, tiesa var neņemt vērā puses piedāvātos pierādījumus, ja pilnīga attiecīgo apstākļu noskaidrošana būtu nesamērīgi sarežģīta. Tomēr arī šajā gadījumā tiesnesim ir jāpieņem nepatvaļīgs nolēmums labā ticībā, pamatojoties uz visa procesa iznākumu kopumā. Šo nolēmumu var pārskatīt turpmākās pārsūdzības stadijās.

1.6 Rakstiska procedūra

Austrijas tiesībās nav atļauts pilnībā rakstisks tiesas process. Piemēram, civilprocesa noteikumos saskaņā ar tiešuma principu (sachlicher Unmittelbarkeitsgrundsatz: priekšroka dodama faktu tiešiem pierādījumiem, nevis netiešiem pierādījumu avotiem) noteikts, ka rakstiskas liecības nevar iesniegt kā dokumentāru pierādījumu.

1.7 Sprieduma saturs

Saskaņā ar Austrijas Civilprocesa kodeksu, ja spriedums tiek paziņots mutiski, attiecībā uz sprieduma rakstisko eksemplāru piemērojamas mazāk stingras prasības neatkarīgi no strīda summas. Ja spriedums ir paziņots mutiski abu pašu klātbūtnē un neviena puse nav atvēlētajā laikā to pārsūdzējusi, tiesa var izdot saīsinātu spriedumu, uzrādot tikai galvenos lēmuma pamatojumus.

1.8 Izmaksu kompensācija

Saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem civillietās izdevumus puses parasti sedz samērīgi ar to, kādā mērā ir apmierināta prasība. Gan tiesas izdevumi, gan nodevas par juridiskajiem pakalpojumiem ir tieši saistītas ar strīda summu. Tāpēc parasti strīdos par mazākām summām ir mazāki tiesas izdevumi un mazākas nodevas par juridiskajiem pakalpojumiem. Tā kā likumos un noteikumos izdevumi ir noteikti tarifu veidā, maza apmēra prasību lietās izdevumus var saglabāt zemā līmenī. Tomēr attiecībā uz šāda veida prasībām nepastāv īpašas izdevumu normas.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Saistībā ar maza apmēra prasībām Austrijas tiesību aktos ir noteikti pārsūdzības tiesību ierobežojumi. Pirmās instances tiesas procesā, kur prasības summa nepārsniedz 2700 EUR, pārsūdzība ir atļauta tikai tad, ja to var pamatot ar lietas apstākļu kļūdainu juridisko novērtējumu vai spēkā neesību (ārkārtēji nopietnas procesuālās kļūdas). Citu nopietnu procesuālo kļūdu gadījumā pārsūdzību iesniegt nevar. Pārsūdzība nav iespējama arī tad, ja pirmās instances tiesa pieļāvusi būtiskas kļūdas faktu konstatēšanā (piemēram, kļūdaini novērtējusi pierādījumus). Citos gadījumos ir piemērojami “parastās” procedūras noteikumi.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maza apmēra prasības - Polija

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Polijas tiesību aktos ir paredzēta “vienkāršota procedūra”. To reglamentē Civilprocesa kodeksa (CCP) 505.⁽¹⁾–505.⁽¹⁴⁾ pants.

Vienkāršojumi, kuru mērķis ir uzlabot tiesvedības norisi, ietver pierādījumu vākšanas un apelācijas procedūru racionalizēšanu un optimizēšanu, paātrinot tiesas procedūras un padarot tās mazāk formālas, kā arī ieviešot stingrākas formālas prasības pusēm, lai nodrošinātu, ka puses ievēro attiecīgos termiņus dažādu procesuālo darbību veikšanai.

Polijas Civilprocesa kodekss ietver Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Procedūra tika ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, lai racionalizētu un vienkāršotu tiesvedību civillietās un komerclietās. Regulu piemēro visās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Regula ir transponēta Polijas tiesību aktos ar Civilprocesa kodeksa 505.⁽²¹⁾–505.^(27a) pantu.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Vienkāršoto procedūru piemēro, izskatot šādas lietas, kas ir rajonu tiesu (sądy rejonowe) jurisdikcijā:

• prasības par līgumiem (ja prasības summa nepārsniedz 20 000 PLN) un prasības par galvojumiem vai kvalitātes garantijām vai prasības par patēriņa preču neatbilstību patērētāja pirkuma līgumam, ja līguma priekšmeta vērtība nepārsniedz minēto summu;
• prasības par mājokļa īres maksu, īrnieku veicamajiem maksājumiem un maksu par mājokļu kooperatīvā esoša mājokļa izmantošanu neatkarīgi no prasības summas.

Saskaņā ar Augstākās tiesas (Sąd Najwyższy) judikatūru prasības par pienākumu neizpildi vai neatbilstīgu izpildi izskata, piemērojot vienkāršoto procedūru, ja prasības vērtība nepārsniedz 20 000 PLN. Ja prasītājs vēlas panākt tādas summas piedziņu, kas ir mazāka par 20 000 PLN un ir atlikusī summa no prasības, kura jau ir apmierināta tādā apmērā, kas pārsniedz 20 000 PLN, arī šādu prasību izskata, piemērojot vienkāršoto procedūru. “Līgumisks” nozīmē, ka prasības, kas rodas nelikumīgu darbību rezultātā, no nelikumīgas iedzīvošanās un īpašumtiesību esamības, kā arī no līdzīpašuma tiesībām vai tiesību kopības, vai citu īpašumtiesību esamības, kuru iegūšana vai īstenošana ir pamatojums pienākumam veikt maksājumus, nevar izskatīt, izmantojot vienkāršoto procedūru. Saskaņā ar šo procedūru nevar izskatīt arī prasības, kas izriet no juridiskiem aktiem, kuri nav līgumi: vienpusēji juridiski akti, pārstāvība bez pilnvarojuma, mantojuma neatņemamā daļa (legitima portio) un pienākumi, kas izriet no administratīva lēmuma vai tieši no tiesību normām.

Vienkāršoto procedūru var izmantot lietās, kurās iesaistītas fiziskas personas un juridiskas personas vai uzņēmumi, darba ņēmēji un darba devēji. Procedūras kā tādas izmantošana nav ierobežota uzņēmuma veida dēļ. Tas nozīmē, ka vienkāršoto procedūru var piemērot, lai izskatītu ar darba ņēmējiem saistītas vai saimnieciskas lietas.

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rajonu tiesu un apgabaltiesu (sądy okręgowe) jurisdikcijā atbilstīgi teritoriālajai jurisdikcijai, kā noteikts Civilprocesa kodeksā (Civilprocesa kodeksa 16. pants, skatīt saistībā ar Civilprocesa kodeksa 17. un 505.⁽²²⁾ pantu). Šādos gadījumos tiesas sekretāri var izdot rīkojumus.

Saskaņā ar iepriekš minēto regulu maza apmēra prasības ir prasības civillietās un komerclietās (arī patērētāju tiesību aizsardzības lietās), kā arī lietās, kurās prasības summa, neņemot vērā procentus un izdevumus, nepārsniedz EUR 5000 (laikā, kad prasības veidlapa ir saņemta tiesā ar atbilstīgu jurisdikciju).

1.2 Procedūras piemērošana

Saskaņā ar 505.⁽³⁾ pantu jebkuru procedūru kopumu, ko paredz vienkāršotā procedūra, var piemērot tikai vienai prasībai. Vairākas prasības var apvienot vienā prasībā tikai tad, ja tās izriet no viena un tā paša līguma vai viena un tā paša veida līgumiem. Ja vairākas prasības nelikumīgi apvieno vienā prasībā, pēc nesekmīgiem centieniem labot šo formālo pārkāpumu tiesas priekšsēdētājs uzdod atgriezt prasību saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 130. panta 1. punktu. Ja prasītājs ierosina lietu par daļēju prasību, lietu izskata saskaņā ar vienkāršoto procedūru, ja šī procedūra būtu piemērota prasībai kopumā, kas izriet no faktiem, kurus darījis zināmus prasītājs. Piemērojot vienkāršoto procedūru, prasības nevar mainīt. Ir atļauts iesniegt pretprasības un cita veida prasības, ja prasības var izskatīt saskaņā ar vienkāršoto procedūru. Primārā intervence, sekundārā intervence, trešo pušu paziņojumi un pušu maiņa nav atļauta.

Lietas izskata saskaņā ar vienkāršoto procedūru neatkarīgi no pušu gribas, un tas nozīmē, ka šī procedūra ir obligāta.

1.3 Veidlapas

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu (125. panta 2. punkts) visi dokumenti, tostarp prasības, aizstāvības paziņojumi, lūgumi atlikt aizmuguriskus spriedumus vai paziņojumi par pierādījumiem, kurus iesniedz vienkāršotās procedūras ietvaros, jāiesniedz, izmantojot oficiālas veidlapas.

Oficiālās veidlapas ir pieejamas pašvaldību iestādēs, tiesu sekretariātos, kā arī Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē. Ja attiecīgā veidlapa netiek izmantota, to uzskata par formālu neatbilstību.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa vispārējiem noteikumiem (tā 130.⁽¹⁾ pants), ja dokuments, kas jāiesniedz, izmantojot oficiālu veidlapu, ir iesniegts citā veidā vai ja to nevar apstrādāt, jo nav izpildīti citi formāli noteikumi, tiesas priekšsēdētājs pieprasa pusei novērst neatbilstības vienas nedēļas laikā un atgriež šo dokumentu attiecīgajai pusei. Pieprasījumā novērst neatbilstības būtu jānorāda visas dokumentā konstatētās neatbilstības. Ja puse noteiktajā termiņā nenovērš neatbilstības vai ja atkārtoti tiek iesniegts neatbilstīgs dokuments, tiesas priekšsēdētājs uzdod atgriezt attiecīgo dokumentu.

Saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām ir pieejamas četras standarta veidlapas, kas pievienotas minētajai regulai kā pielikumi. Šīs veidlapas ir šādas:

• prasības veidlapa;
• tiesas pieprasījums aizpildīt un/vai izlabot prasības veidlapu;
• atbildes veidlapa;
• apliecinājums par spriedumu atbilstīgi Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām.

1.4 Advokāta palīdzība

Vienkāršotajā procedūrā piemēro pierādījumu koncentrācijas principu. Tiesa neņem vērā pušu apsvērumus, liecības un iespējamos pierādījumus, kurus tās iesniedz pēc prasības pieteikuma, pretprasības vai lūguma atlikt aizmugurisko spriedumu iesniegšanas vai pēc pirmās sesijas, kas paredzēta uzklausīšanai, beigām (preventīvā sistēma), ja vien puse nepierāda, ka minētos apsvērumus, liecības un pierādījumus nevarēja vai nevajadzēja iesniegt agrāk (pēc tiesneša ieskatiem). Šādu nosacījumu paredz vienkāršotās procedūras ātrums. Ja tiesa secina, ka nav iespējams vai ir ļoti sarežģīti precīzi noteikt prasības summu, tā var spriedumā noteikt atbilstīgu summu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā visus faktus lietā. Izskatot lietu, tiesa var neievērot vienkāršotās procedūras noteikumus, ja tas var veicināt efektīvāku strīda izšķiršanu (Civilprocesa kodeksa 505.⁽¹⁾ panta 3. punkts). Ja prasības pamatotības un apmēra noteikšanai ir nepieciešamas īpašas zināšanas, tiesa var pēc saviem ieskatiem veikt neatkarīgu vērtējumu, ņemot vērā visus lietas apstākļus, vai lūgt eksperta atzinumu. Eksperta atzinumu nelūdz gadījumā, kad paredzamās atzinuma izmaksas pārsniedz prasības vērtību, ja vien to nepamato īpaši apstākļi. Tas, ka liecinieks ir sniedzis liecību, neizslēdz iespēju ar viņu konsultēties kā ar ekspertu, arī par faktiem, par kuriem viņš ir sniedzis liecību, pat ja liecinieks jau ir sagatavojis atzinumu pēc citas struktūras, kas nav tiesa, lūguma (Kriminālprocesa kodeksa 507.⁽⁷⁾ pants).

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Ja prasības pamatotības un apmēra noteikšanai ir nepieciešamas īpašas zināšanas, tiesa var pēc saviem ieskatiem veikt neatkarīgu vērtējumu, ņemot vērā visus lietas apstākļus, vai lūgt eksperta atzinumu. Eksperta atzinumu nelūdz gadījumā, kad paredzamās atzinuma izmaksas pārsniedz prasības vērtību, ja vien to nepamato īpaši apstākļi. Tas, ka liecinieks ir sniedzis liecību, neizslēdz iespēju ar viņu konsultēties kā ar ekspertu, arī par faktiem, par kuriem viņš ir sniedzis liecību, pat ja liecinieks jau ir sagatavojis atzinumu pēc citas struktūras, kas nav tiesa, lūguma (Kriminālprocesa kodeksa 507.⁽⁷⁾ pants).

1.6 Rakstiska procedūra

Principā vienkāršotā procedūra ir rakstiska procedūra. Lielāko daļu iesniegumu puses iesniedz, izmantojot īpašas oficiālas veidlapas. Taču vienkāršotajā procedūrā iesniegumus var iesniegt arī mutiski. Puse, kas piedalās sesijā, kuras laikā pieņem spriedumu, var atteikties no savām tiesībām pārsūdzēt spriedumu, pēc sprieduma pieņemšanas iesniedzot attiecīgu paziņojumu. Ja visas tiesīgās puses atsakās no pārsūdzības tiesībām, spriedums kļūst galīgs (Civilprocesa kodeksa 505.⁽⁸⁾ panta 3. punkts).

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rakstiska procedūra (125. panta 2. punkts, skatīt saistībā ar Civilprocesa kodeksa 505.⁽²¹⁾ pantu).

1.7 Sprieduma saturs

Izskatot lietu, tiesa var neievērot vienkāršotās procedūras noteikumus, ja tas var veicināt efektīvāku strīda izšķiršanu. Tiesas lēmums saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 505.⁽⁷⁾ panta 7. punktu būtu jāpieņem tiesas sēdē kā lēmums, kas nav pārsūdzams.

1.8 Izmaksu kompensācija

Īstenojot vienkāršoto procedūru, prasītājiem ir jāmaksā nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu, tāpat kā tas ir standarta procedūras gadījumā. Saskaņā ar vienkāršoto procedūru noteikumi par atlīdzību par prasībām balstās uz vispārējiem principiem, kas noteikti 2005. gada 28. jūlija Likumā par tiesas nodevām (civillietas).

Īstenojot vienkāršoto procedūru, izmaksas sadala starp pusēm saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas izklāstīti Civilprocesa kodeksa 98.–110. pantā. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 98. pantu pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, ir pēc pieprasījuma jāatlīdzina otrai pusei izmaksas, kas nepieciešamas, lai persona varētu noteikt vai aizstāvēt savas tiesības tiesā. Tiesa nosaka izmaksas katrā spriedumā, kad tiek pabeigta tiesvedība.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Spriedumus, kas pieņemti saskaņā ar regulu, var pārsūdzēt apelācijas tiesā (sąd apelacyjny). Ja spriedumu pieņēmusi rajona tiesa, apelācijas sūdzību ar šīs tiesas starpniecību iesniedz apgabaltiesā, savukārt tad, ja spriedumu pieņēmusi apgabaltiesa, apelācijas sūdzību ar šīs tiesas starpniecību iesniedz apelācijas tiesā (Civilprocesa kodeksa 367. un 369. pants, skatīt saistībā ar tā 505.⁽²⁶⁾. un 505.⁽²⁷⁾ pantu).

Ja ir izpildīti Regulas 7. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, tiesa pieņem aizmugurisku spriedumu. Atbildētājs var pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu tiesā, kas to pieņēmusi. Ja lietas iznākums ir nelabvēlīgs, prasītājs var pārsūdzēt spriedumu saskaņā ar vispārējiem noteikumiem (Civilprocesa kodeksa 339. panta 1. punkts, 342. pants un 344. panta 1. punkts).

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Valsts tiesiskajā regulējumā ir noteiktas divas īpašas procedūras maza apmēra prasībām (paredzētas 1998. gada 1. septembra Dekrētlikumā Nr. 269/98):

• īpaša no līguma izrietošu finansiālo saistību izpildes prasība — ātra un vienkāršota deklarēšanas procedūra (Dekrētlikumam Nr. 269/98 pievienotā Reglamenta (Regime dos Procedimentos) 1.–5. pants);
• maksājuma rīkojums — pasākums izpildes rīkojuma attiecināšanai uz prasību, kas ir saistīta ar neliela apmēra parādsaistību nepildīšanu (Dekrētlikumam Nr. 269/98 pievienotā Reglamenta 7.–22. pants).

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Abas iepriekšminētās īpašās procedūras ir piemērojamas situācijās, kuras atbilst turpmāk norādītajiem kritērijiem:

• tās attiecas uz finansiālām saistībām (pienākums norēķināties naudā);
• šīs saistības izriet no līguma;
• summa nepārsniedz 15 000 EUR.

1.2 Procedūras piemērošana

Sūdzības iesniedzējs var izvēlēties kādu no procedūrām, kuras ir norādītas atbildē uz 1. jautājumu.

1.3 Veidlapas

Iesniedzot īpašo no līguma izrietošu finansiālo saistību izpildes prasību, pieteikums un iebildumu raksts nav jānoformē kā procesuāli dokumenti, citiem vārdiem sakot, prasījumi nav jānumurē atbilstoši pantam. Ja pieteikumu vai iebildumu rakstu iesniedz juridiskais pārstāvis, šie dokumenti ir jānosūta elektroniski, izmantojot tiesu atbalsta datorsistēmās šim nolūkam pieejamas īpašas veidlapas, izņemot gadījumus, kad pārstāvis norāda likumīgu pamatojumu šīs sistēmas neizmantošanai. Ja minētos dokumentus iesniedz pašas puses, īpašā veidlapa nav jāizmanto un dokumentus tiesai tās var nosūtīt pa faksu vai ierakstīta sūtījuma veidā.

Maksājuma rīkojums jāiesniedz, aizpildot īpašu veidlapu, kas pieejama portālā Citius: Maksājuma rīkojuma procedūra — Citius Portal (mj.pt). Šīs veidlapas izmantošana ir obligāta neatkarīgi no tā, vai dokumentu iesniedz pati puse vai tās juridiskais pārstāvis.

Ja maksājuma rīkojumu iesniedz juridiskais pārstāvis, tas jānosūta elektroniski, izmantojot tiesas atbalsta datorsistēmu (izņemot gadījumus, kad pārstāvis norāda likumīgu pamatojumu šīs sistēmas neizmantošanai). Ja maksājuma rīkojumu iesniedz pati puse, to var iesniegt papīra formātā.

1.4 Advokāta palīdzība

Juridiskā atbalsta shēma attiecas uz abām procedūrām (piemēram, juridiskā pārstāvja iecelšana, maksa par juridiskā pārstāvja pakalpojumiem, tiesas nodevu samaksa un citu saistītu maksājumu veikšana) (Likums par tiesu pieejamību (Lei de acesso aos tribunais), 2004. gada 29. jūlija Likums Nr. 34/2004).

Plašāku informāciju šajā sakarā sk. sadaļā par juridisko palīdzību.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Īpašās no līguma izrietošu finansiālo saistību izpildes prasības gadījumā pierādījumu iesniegšanas procedūra ir šāda:

• pierādījumus sniedz tiesas sēdes laikā;
• ja prasības apmērs nepārsniedz 5000 EUR, katra puse drīkst pieaicināt līdz trim lieciniekiem. Visos pārējos gadījumos drīkst pieaicināt līdz pieciem lieciniekiem. Abos iepriekšminētajos gadījumos puse nedrīkst pieaicināt vairāk kā trīs lieciniekus liecības sniegšanai par katru attiecīgo faktu;
• gadījumos, kad prasības apmērs nepārsniedz 5000 EUR un pusēm nav juridisko pārstāvju vai tie neierodas uz tiesas sēdi, lieciniekus iztaujās tiesnesis;
• eksperta ziņojumu vienmēr sniedz tikai viens eksperts;
• tiesnesis var pieprasīt papildu pierādījumus, kurus uzskata par vajadzīgiem atbilstoša lēmuma pieņemšanai. Šādos gadījumos tiesas sēdi var atlikt uz laiku, ko tiesnesis uzskata par piemērotu, nosakot datumu, kurā tiks turpināta lietas izskatīšana. Spriedums ir jāsniedz 30 dienu laikā.

Maksājumu rīkojumi:

• ja atbildētājs, kurš ir saņēmis attiecīgu paziņojumu, rīkojumu neapstrīd, pierādījumi nav jāsniedz un kompetentais tiesas sekretārs pievieno maksājuma rīkojumam šādu paziņojumu: “Šim dokumentam ir juridisks spēks”;
• ja maksājuma rīkojumu apstrīd, piemēro īpašās no līguma izrietošu finansiālo saistību izpildes prasības kārtību un saistīto pierādījumu sniegšanas procedūru;
• ja atbildētājam nav iespējams nodot paziņojumu un prasības iesniedzējs ir izteicis šādu vēlmi, maksājuma rīkojumu izskata kā parastu lietu; ja prasības iesniedzējs nevēlas, lai maksājuma rīkojumu izskatītu kā parastu lietu, to atgriež prasības iesniedzējam.

1.6 Rakstiska procedūra

Ja atbildētājs ir saņēmis paziņojumu un neapstrīd maksājuma rīkojumu, visa procedūra norit rakstveidā.

Ja īpašās no līguma izrietošu finansiālo saistību izpildes prasības gadījumā lieciniekiem ir jāsniedz pierādījumi un viņi ir uzzinājuši attiecīgos faktus darba pienākumu veikšanas gaitā, viņi var sniegt pierādījumus rakstveidā.

Šādos gadījumos liecība ir sagatavota rakstveidā, liecinieks to ir parakstījis un datējis, norādījis, uz kuru lietu tā attiecas, izklāstījis sev zināmos faktus un iemeslus, kāpēc viņam tie ir zināmi.

1.7 Sprieduma saturs

Ja īpašās no līguma izrietošu finansiālo saistību izpildes prasības gadījumā tiek sasaukta tiesas sēde, spriedumu pasludina mutiski un nodiktē transkripcijai, īsumā izklāstot sprieduma pamatojumu.

Ja maksājuma rīkojums tiek atzīts par pamatotu, lēmums kā tāds netiek sniegts un tiesas sekretārs pievieno rīkojumam izpildes rīkojumu.

1.8 Izmaksu kompensācija

Puse, kurai lēmums ir nelabvēlīgs, atlīdzina puses, kuras labā pieņemts lēmums, tiesvedības izdevumus atbilstīgi slīdošās skalas principam, pamatojoties uz zaudējumu apmēru. Tādējādi puse, kuras labā pieņemts lēmums, var saņemt pilnīgu vai daļēju turpmāk uzskaitīto izmaksu atlīdzinājumu: jau samaksātās tiesas nodevas; izmaksas, kas pusei radušās, sagatavojot pierādījumus, ja tos nepieprasīja šī puse vai šie pierādījumi netika izmantoti; tiesu izpildītājam izmaksātā atlīdzība un šim izpildītājam radušās izmaksas (piem., ja atbildētājam pavēsti izsniedz tiesu izpildītājs); atlīdzība advokātam un šim advokātam radušās izmaksas.

Atlīdzināmās summas ir jānorāda paskaidrojumā. Piecu dienu laikā pēc lēmuma galīgās stāšanās spēkā pusei, kurai ir tiesības uz atlīdzinājumu, ir jānosūta šis paskaidrojums tiesai, pusei, kurai lēmums ir nelabvēlīgs, un attiecīgā gadījumā tiesas izpildītājam.

Paskaidrojumā jāietver šāda informācija:

• puses vārds un uzvārds vai nosaukums, lietas numurs un juridiskā pārstāvja vai tiesu izpildītāja vārds;
• norāde par puses samaksātajām summām tiesas nodevu segšanai;
• norāde par puses samaksātajām summām tiesas izpildītājam iepriekš radušos izdevumu segšanai;
• norāde par juridiskajam pārstāvim samaksātajām summām vai maksu par tiesu izpildītāja pakalpojumiem;
• norāde par summām, kas jāsaņem.

Parasti puses, kuras labā pieņemts lēmums, izdevumus tieši sedz puse, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Lēmumus, kuri pieņemti īpašās no līguma izrietošu finansiālo saistību izpildes prasības kontekstā, var apstrīdēt, iesniedzot pārsūdzību apelācijas tiesā, ar nosacījumu, ka attiecīgā summa pārsniedz 5000 EUR un ka apstrīdētais lēmums ir nelabvēlīgs pieteikuma iesniedzējam apmērā, kas pārsniedz 2500 EUR.

Šāda ir pārsūdzības procedūra vispārējā kārtībā. Valsts tiesību aktos ir paredzēti arī noteikumi, kas nosaka ārkārtas pārsūdzības kārtību.

Maksājuma rīkojuma gadījumā tiesnesim jāiesniedz sūdzības par maksājuma rīkojuma piemērošanas noraidīšanu un tiesas sekretāra pievienotā izpildes rīkojuma pievienošanas noraidīšanu.

Noderīgas saites

• 1998. gada 1. septembra Dekrētlikums Nr. 269/98;
• Tieslietu ministrijas portāls Citius;
• Likums par tiesu pieejamību, 2004. gada 29. jūlija Likums Nr. 34/2004.

Brīdinājums

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla pilsoniskās sabiedrības kontaktpunktam, tiesām, kā arī citām struktūrām un iestādēm šajā faktu lapā sniegtā informācija nav saistoša. Ir jāiepazīstas ar visu attiecīgo spēkā esošo tiesību aktu saturu, jo tajos var būt veiktas izmaiņas, kas vēl nav atspoguļotas šajā faktu lapā.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Jaunā Civilprocesa kodeksa, kas stājās spēkā 2013. gada 15. februārī, 1026.–1033. pants īpaši reglamentē šo maza apmēra prasību procedūru.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1026. pantā noteikts, ka prasības summa, neņemot vērā procentus, tiesvedības izmaksas un citus papildu ieņēmumus, dienā, kad prasības pieteikumu iesniedz tiesā, nedrīkst pārsniegt 10 000 RON.

Saskaņā ar 2022. gada 15. jūlija Likuma Nr. 220/2022 par dažu tādu iestādēm labvēlīgu pasākumu pielāgotu izmantošanu tiesiskuma jomā, kas noteikti izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā, lai novērstu un apkarotu Covid-19 pandēmijas sekas, 8. pantu pārpublicētā Likuma Nr. 134/2010 VI grāmatas “Maza apmēra prasību procedūra” X sadaļas noteikumi ir piemērojami, ja prasības celšanas dienā prasības vērtība, neņemot vērā procentus, tiesāšanās izdevumus un citus papildu ienākumus, nepārsniedz 50 000 RON. Saskaņā ar Likuma Nr. 220/2022 20. pantu minētā likuma 8. panta noteikumi ir piemērojami vienu gadu no 2022. gada 22. jūlija (Likuma Nr. 220/2022 spēkā stāšanās dienas).

1.2 Procedūras piemērošana

Jaunais Civilprocesa kodekss paredz, ka maza apmēra prasību procedūra ir alternatīva procedūra. Prasītājs var izvēlēties starp maza apmēra prasību procedūru un parasto tiesvedības procedūru. Ja prasītājs vēršas tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, to izskata saskaņā ar parasto procedūru, ja vien prasītājs ne vēlāk kā līdz pirmajai uzklausīšanai skaidri nepieprasa piemērot īpašu procedūru. Ja prasību nevar izskatīt, piemērojot maza apmēra prasību procedūru, tiesa par to paziņo prasītājam, un, ja prasītājs neatsauc savu prasību, to izskata parastajā kartībā. Pirmās instances kompetentā tiesa, kas izskata prasību, ir reģiona tiesa. Teritoriālo kompetenci nosaka parastajā kārtībā.

1.3 Veidlapas

Tieslietu ministra 2013. gada 29. janvāra Rīkojums Nr. 359/C, ar ko apstiprina veidlapas, kuras izmanto maza apmēra prasību procedūrā, ko paredz Likuma Nr. 134/2010 par Civilprocesa kodeksu 1025.–1032. pants, nosaka maza apmēra prasību procedūrā obligāti izmantojamās standarta veidlapas. Standarta veidlapas ir šādas: pieteikuma veidlapa; veidlapa, ar ko groza vai/un labo prasības pieteikuma veidlapu; atbildes veidlapa.

1.4 Advokāta palīdzība

Palīdzību sniedz atbilstīgi tiesneša darbības ierobežojumiem, nevis ņemot vērā konkrētās lietas veidu.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Tiesa var pieņemt arī citus pierādījumus papildus tiem, ko iesniegušas puses. Taču netiek pieņemti pierādījumi, kuru administrēšana rada nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar iesniegtās prasības vai pretprasības summu.

1.6 Rakstiska procedūra

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1029. pants un turpmākie panti nosaka, ka prasītājs uzsāk maza apmēra prasību procedūru, aizpildot prasības pieteikuma veidlapu un iesniedzot to kompetentajai tiesai vai nosūtot to šādai tiesai pa pastu, vai nosūtot, izmantojot jebkurus citus līdzekļus, kas nodrošina piegādi un saņemšanas apstiprinājumu. To dokumentu kopijas, kurus prasītājs ir iecerējis izmantot tiesvedībā, arī iesniedz vai nosūta kopā ar prasības pieteikuma veidlapu. Ja prasītāja sniegtā informācija nav pietiekami skaidra vai ir neatbilstīga vai ja prasības pieteikuma veidlapa nav aizpildīta pareizi, tiesa sniedz iespēju prasītājam aizpildīt vai labot veidlapu vai iesniegt papildu informāciju vai dokumentus, izņemot gadījumus, kad ir acīmredzams, ka prasības pieteikums nav pamatots vai nav pieņemams. Prasības pieteikumu noraida, ja ir acīmredzams, ka tas nav pamatots vai nav pieņemams. Ja prasītājs tiesas noteiktajā termiņā neiesniedz trūkstošo informāciju vai neizlabo prasības pieteikuma veidlapu, pieteikums tiek noraidīts.

Maza apmēra prasību procedūra ir rakstiska procedūra, un to īsteno tikai tiesā. Tiesa var uzdot pusēm ierasties tiesā, ja tā uzskata, ka pušu klātbūtne ir nepieciešama, vai ja to pieprasa kāda no pusēm. Tiesa var noraidīt šādu pieprasījumu, ja tā uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, mutiskas debates nav vajadzīgas. Noraidījuma iemeslus sniedz rakstiski, un noraidījumu nevar pārsūdzēt.

Tiesa pēc pareizi aizpildītas prasības pieteikuma veidlapas saņemšanas nosūta atbildes veidlapu atbildētājam, pievienojot tai prasības pieteikuma veidlapas kopiju un prasītāja iesniegto dokumentu kopijas. Atbildētājam 30 dienās pēc dokumentu saņemšanas jāiesniedz pareizi aizpildīta atbildes veidlapa, kā arī to dokumentu kopijas, kurus atbildētājs ir paredzējis izmantot lietas izskatīšanā. Atbildētājs var neizmantot atbildes veidlapu un sniegt atbildi ar jebkādiem citiem atbilstīgiem līdzekļiem. Tiesa nekavējoties izsniedz prasītājam atbildētāja atbildes kopiju vai attiecīgā gadījumā pretprasību, kā arī atbildētāja iesniegto dokumentu kopijas. Ja atbildētājs iesniedz pretprasību, prasītājam 30 dienās pēc tās saņemšanas jāiesniedz pareizi aizpildīta atbildes veidlapa vai jāsniedz atbilde, izmantojot jebkādus citus līdzekļus. Pretprasību, ko nevar izskatīt, piemērojot šo procedūru, atdala un izskata parastā kārtībā. Tiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildu informāciju termiņā, kas noteikts šim nolūkam, taču nepārsniedz 30 dienas pēc atbildētāja vai attiecīgā gadījumā prasītāja atbildes saņemšanas. Ja tiesa nosaka termiņu, kad pusēm jāierodas tiesā, tām izsniedz tiesas pavēsti par ierašanos tiesā. Ja tiesa nosaka termiņu procesuālas darbības veikšanai, tā informē attiecīgo pusi par sekām, kas iestājas, ja noteiktais termiņš netiek ievērots.

Tiesa pieņem spriedumu 30 dienās pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas vai attiecīgā gadījumā pēc mutiskās uzklausīšanas. Ja attiecīgā puse nesniedz atbildi noteiktajā termiņā, tiesa pieņem spriedumu par galveno prasību vai pretprasību, ņemot vērā dokumentus, kas attiecas uz lietu. Pirmās instances tiesas pieņemts spriedums ir piemērojams no tā pieņemšanas dienas, un to izsniedz pusēm.

1.7 Sprieduma saturs

Nav.

1.8 Izmaksu kompensācija

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1032. pants nosaka, ka tiesā zaudējusī puse pēc otras puses pieprasījuma sedz tiesvedības izmaksas. Taču tiesa neuzliek pienākumu segt tās puses, kuras labā pieņemts spriedums, nepamatotas izmaksas vai izmaksas, kuras nav samērīgas ar prasības summu.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Jaunā Civilprocesa kodeksa 1033. pants nosaka, ka tiesas spriedumu var pārsūdzēt tribunālā 30 dienās pēc tā izsniegšanas. Pamatotos gadījumos apelācijas tiesa var apturēt īstenošanu ar nosacījumu, ka tiek iemaksāta drošības nauda 10 % apmērā no apstrīdētās summas. Apelācijas tiesas lēmumu izsniedz pusēm, un tas ir galīgs.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Slovēnijas tiesību aktos paredzētas īpaša kārtība attiecībā uz maza apmēra prasībām, ko reglamentē 30. nodaļa Civilprocesa likumā (Zakon o pravdnem postopku, ZPP).

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Saskaņā ar ZPP noteikumiem maza apmēra prasības strīds ir strīds, kurā prasības summa nepārsniedz 2 000 EUR. Komerctiesiskos strīdos maza apmēra prasības strīds ir strīds, kurā prasības summa nepārsniedz 4 000 EUR. Maza apmēra prasības ietver arī strīdus, kuros prasība nav finansiālas dabas un prasībā prasītājs paziņo savu gatavību pieņemt naudas summu, kas nepārsniedz 2 000 EUR (4 000 EUR komerctiesiskos strīdos) prasības apmierināšanas vietā, un strīdus, kuros prasības priekšmets ir kustamās mantas piegāde, kur prasībā prasītāja noteiktā summa nepārsniedz 2 000 EUR (4 000 EUR komerctiesiskos strīdos). Maza apmēra prasību strīdi neietver strīdus, kas saistīti ar īpašumu, strīdus par autortiesībām, strīdus par preču zīmju un izgudrojumu aizsardzību vai par tiesībām izmantot tirdzniecības nosaukumu, strīdus par konkurences aizsardzību vai strīdus par pārkāpumiem.

1.2 Procedūras piemērošana

Prasības iesniegšanas kārtība ir noteikta 1.1. punktā. Maza apmēra prasības skata vietējā tiesa (okrajno sodišče), izņemot komerctiesiskos strīdus, kurus skata apgabaltiesa (okrožno sodišče).

1.3 Veidlapas

Veidlapas ir jāaizpilda tikai maza apmēra prasībai, ko puse iesniedz, pamatojoties uz autentisku dokumentu. Aizpildītu veidlapu var iesniegt elektroniski šajā adresē: https://evlozisce.sodisce.si/esodstvo/index.html. Šis nosacījums attiecas arī uz izpildes procesu, kura pamatā ir autentisks dokuments, ja procesā pienācīgi pamatotas sūdzības iesniegšanai seko iebildums par maksājuma rīkojumu. Lai palīdzētu pusēm uzsākt strīdu, citu iepriekš sagatavotu veidlapu maza apmēra prasībām nav.

Sīkāku informāciju par iespējām iesniegt pieteikumus elektroniski, lūdzu, skatiet sadaļā “Automātiska apstrāde”.

1.4 Advokāta palīdzība

Puses var lūgt juridisko palīdzību, kas tām pienākas, ja tās atbilst Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību (Zakon o brezplačni pravni pomoči, ZBPP) noteikumiem.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Maza apmēra prasību procesos prasītājam ir pienākums sniegt visus faktus un visus pierādījumus prasībai, bet atbildētājam ir pienākums to darīt savos aizstāvības argumentos. Pēc tam katra puse var iesniegt vienu sagatavošanās paziņojumu. Vēlāk iesniegtos rakstiskos paziņojumos minēti fakti un pierādījumi netiek ņemti vērā. Aizstāvības argumentu un sagatavošanās paziņojumu iesniegšanas termiņš ir astoņas dienas.

1.6 Rakstiska procedūra

Maza apmēra prasību tiesvedība notiek, pamatojoties uz juridiskajām darbībām, kas veiktas rakstiski. Tiesa var ierobežot laiku un pierādījumu vākšanas procesa apmēru un veikt tiesvedību pēc saviem ieskatiem, lai panāktu līdzsvaru starp pušu tiesību aizsardzības pienācīgu nodrošināšanu un mērķi paātrināt procesu un saglabāt zemas izmaksas.

1.7 Sprieduma saturs

Maza apmēra prasību tiesvedībā spriedumu paziņo tūlīt pēc galvenās izskatīšanas sēdes beigām. Rakstiskā spriedumā jāietver ievaddaļa, aprakstošā daļa, ziņojums par pamatojumu un norāde uz tiesību aktiem. Tiesnesis var sastādīt rakstveida spriedumu ar garu vai saīsinātu pamatojumu.

1.8 Izmaksu kompensācija

Par procesa izdevumiem tiek lemts saistībā ar to, par labu kurai pusei tiek izspriesta lieta, t.i., pusei, kurai nolēmums ir bijis nelabvēlīgs, ir pienākums segt otras puses izdevumus.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Puses astoņās dienās var pārsūdzēt pirmās instances spriedumu vai lēmumu, ar ko izbeigts maza apmēra prasību strīds. Spriedumu vai lēmumu var apstrīdēt tikai ar pamatojumu par ZPP 339. panta 2. punktā ietverto civilprocesa noteikumu nopietnu pārkāpumu un materiālo tiesību normu pārkāpumu. Maza apmēra prasību komerctiesiskos strīdos spriedumu var pārsūdzēt tikai puse, kas ir paziņojusi par savu nodomu spriedumu pārsūdzēt. Maza apmēra prasību strīdos nav pārskatīšanas procesa un iemesli, lai lūgtu procesu atkārtot, ir ierobežoti.

Saistītās saites

http://www.dz-rs.si/wps/portal/Home/deloDZ/zakonodaja/preciscenaBesedilaZakonov

http://www.sodisce.si/

https://www.uradni-list.si/glasilo-uradni-list-rs

http://www.pisrs.si/Pis.web/

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Maza apmēra prasībām nav īpašs process, un tās reglamentē civilās tiesvedības vispārīgie noteikumi. Attiecībā uz prasībām, kuras nepārsniedz 2000 EUR un kurām nepieciešams tikai vienkāršs izvērtējums, netiek noturētas tiesas sēdes.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Procesu reglamentē civilās tiesvedības vispārīgie noteikumi.

1.2 Procedūras piemērošana

Process sākas ar prasības pieteikumu, piemērojot parasto procedūru jebkāda veida prasības pieteikumiem tiesvedības uzsākšanai.

1.3 Veidlapas

Nav paredzēts izmantot noteiktas veidlapas.

1.4 Advokāta palīdzība

Puses saņem palīdzību saskaņā ar vispārīgo tiesu pienākumu informēt puses par to procesuālajām tiesībām un pienākumiem jebkurā laikā un par iespēju izvēlēties juristu vai sazināties ar Tiesiskās palīdzības centru (Centrum právnej pomoci).

http://www.centrumpravnejpomoci.sk/

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Procesu reglamentē civilās tiesvedības vispārīgie noteikumi.

1.6 Rakstiska procedūra

Parasti tāda pati kā jebkurā civilajā tiesvedībā.

1.7 Sprieduma saturs

Parasti tāda pati kā jebkurā civilajā tiesvedībā.

1.8 Izmaksu kompensācija

Parasti tāda pati kā jebkurā civilajā tiesvedībā.

Tiesa nosaka pusei tiesāšanās izdevumus atkarībā no lietas iznākuma. Ja puses prasība apmierināta tikai daļēji, tiesa tiesāšanās izdevumus sadala proporcionāli vai arī nosaka, ka nevienai pusei nepienākas atlīdzība par tiesāšanās izdevumiem. Ja viena puse ir atbildīga par tiesvedības pārtraukšanu, tiesa piespriež tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu otrai pusei. Ja viena puse ir atbildīga par tiesvedības izmaksām, kas citkārt nebūtu radušās, tiesa piespriež šo izdevumu atlīdzināšanu otrai pusei. Ārkārtas gadījumos, ja pastāv apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, tiesa nolemj nepiespriest tiesāšanās izdevumus.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Pusei ir iespēja pārsūdzēt spriedumu civilās tiesvedības parastajā kārtībā. Apelācijas sūdzību var iesniegt tiesā, kuras spriedums tiek apstrīdēts, 15 dienu laikā kopš lēmuma paziņošanas.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Pašreizējie Somijas tiesību akti neparedz dažādu procesuālo regulējumu atkarībā no tā, kāds ir pieteicēja celtās prasības apmērs naudas izteiksmē. Tomēr var tikt noteikts, kāda veida process konkrētajā lietā būtu piemērots, ņemot vērā lietas raksturu. Lieta tiks izskatīta, īstenojot visas pilna tiesas procesa dažādās stadijas, tikai tad, ja tas ir pamatoti un ja ieinteresētās puses tā vēlas. Piemēram, lietu var izšķirt viens tiesnesis bez mutiskas sagatavošanās sesijas vai tikai rakstiskā procesā. Īpaša procedūra ir paredzēta arī bezstrīdus civillietās. Par neapstrīdēto prasījumu apstrādi skatīt “Maksājuma rīkojuma procedūras – Somija” un “Automatizēta apstrāde – Somija”.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Kā minēts iepriekš, prasības apmēram naudas izteiksmē nav nozīmes. Procedūras veids ir atkarīgs no lietas būtības.

1.2 Procedūras piemērošana

Civillietās tiesas process tiek ierosināts, iesniedzot apgabaltiesā (käräjäoikeus) rakstisku prasības pieteikumu. Neapstrīdētus prasījumus var iesniegt arī, izmantojot elektronisku pieteikumu (skatiet tēmu “Maksājuma rīkojuma procedūra — Somija”).

1.3 Veidlapas

Citu veidlapu nav, izņemot veidlapu, ko izmanto, lai iesniegtu paziņojumu par nodomu pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu. Atsevišķas apgabaltiesas ir izstrādājušas veidlapas īpaša veida sarakstei; tās parasti ir pieteikumu vai iebildumu veidlapas. Veidlapu izmantošana nav obligāta.

Neapstrīdētus prasījumus var iesniegt arī, izmantojot elektronisko pieteikuma veidlapu (skatiet tēmu “Maksājuma rīkojuma procedūra — Somija”).

1.4 Advokāta palīdzība

Ja nepieciešams, tiesas reģistratūras darbinieki sniedz konsultācijas par procesuālo kārtību.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Ja prasījums netiek apstrīdēts, pierādījumi nav nepieciešami. Ja tiek izmantota pilnībā rakstiskā procedūra, izskata tikai rakstiskus pierādījumus. Nav paredzēti īpaši noteikumi, ka maza apmēra prasībās attiecībā uz pierādījumu iegūšanu piemērojami īpaši noteikumi.

1.6 Rakstiska procedūra

Lietu var izšķirt bez mutiskas tiesas sēdes, pamatojoties tikai uz rakstiskiem pierādījumiem. Šādā veidā vienmēr tiek izšķirtas bezstrīdus lietas. Apstrīdētas prasības var izšķirt, pamatojoties tikai uz rakstiskiem pierādījumiem, ja, ņemot vērā lietas būtību, nav nepieciešama galvenā tiesas sēde un ja neviena ieinteresētā puse neiebilst pret rakstiskas procedūras izmantošanu.

1.7 Sprieduma saturs

Saistībā ar maza apmēra prasībām nav paredzēti īpaši noteikumi par spriedumu saturu.

1.8 Izmaksu kompensācija

Parasti zaudējušajai pusei tiks uzlikts segt visus pamatotos tiesas izdevumus, kas radušies pretējai pusei, īstenojot lietā nepieciešamos soļus. Tomēr ir noteikti griesti, kādā apmērā var likt atlīdzināt izdevumus neapstrīdētu prasījumu gadījumā un lietās saistībā ar dzīvojamo telpu īri. Šajās lietās maksimālo izdevumu apmēru, ko var likt atlīdzināt zaudējušajam atbildētājam, prasītājs nosaka saskaņā ar izdevumu tabulu.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Lietas būtība neietekmē pārsūdzības tiesības. Pārsūdzības process ir vienāds visās lietās. Paziņojums par nodomu pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu ir jāiesniedz noteiktā termiņā, un pārsūdzības izskata apelācijas tiesa (hovioikeus).

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Maza apmēra prasības - Zviedrija

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Jā, pastāv īpaša maza apmēra prasību procedūra.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Saskaņā ar īpašo maza apmēra prasību procedūru, ja prasības apmērs ir mazāks par noteiktu robežvērtību, lietu skata vispārējās piekritības pirmās instances tiesa (rajona tiesa (tingsrätt)). Šobrīd (2019. gadā) šī robežvērtība ir SEK 23 250. Šīs robežvērtības apmērs nav noteikts likumā, bet gan ir saistīts ar tā saukto cenu groza summu, kas nozīmē, ka robežvērtība tiek noteikta atbilstoši cenu izmaiņu tendencēm.

1.2 Procedūras piemērošana

Iespēja izmantot šo procedūru netiek ierobežota atkarībā no konkrēta lietu veida, piemēram, patērētāju strīdos. Piemērojamie kritēriji nosaka, ka tai ir jābūt civilprasībai, kuras apmērs ir mazāks par noteikto robežvērtību. Procedūru nevar izmantot ģimenes lietu strīdos.

1.3 Veidlapas

Veidlapa maza apmēra prasību procedūras sākšanai ir pieejama Zviedrijas Valsts tiesu administrācijas (Domstolsverket) tīmekļa vietnē.

1.4 Advokāta palīdzība

Rajona tiesā var saņemt palīdzību procedūras sākšanai. Tas ir likumā noteikts oficiāls valsts iestāžu pienākums. Tas nozīmē, ka personas var, piemēram, zvanīt rajona tiesai pa tālruni vai apmeklēt to un saņemt vispārīgus padomus par procedūru un tai piemērojamajiem noteikumiem. Lietas sagatavošanas laikā un atkarībā no lietas būtības tiesas priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt arī to, ka izskatāmie jautājumi tiek noskaidroti un ka lietas puses precizē, uz kādiem apsvērumiem tās plāno balstīties lietā. Praksē tiesnesis pilda savu pienākumu, uzdodot papildjautājumus un sniedzot komentārus.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Nav paredzēti īpaši noteikumi, kas būtu piemērojami strīdiem par maza apmēra prasībām. Proti, var iesniegt gan mutvārdu, gan rakstiskus pierādījumus. Rakstiskas liecinieku liecības ir pieļaujamas tikai dažās īpašās situācijās. Plašāka informācija par pierādījumu iegūšanu civilprasību gadījumā saskaņā ar Zviedrijas likumiem atrodama šeit.

1.6 Rakstiska procedūra

Tiesa var pieņemt nolēmumu, pamatojoties vienīgi uz rakstisku procesu. Šādu iespēju izmanto lietās, kur mutvārdu process nav nepieciešams attiecībā uz lietas izmeklēšanu un to nepieprasa neviena puse.

1.7 Sprieduma saturs

Nav paredzēti īpaši noteikumi, ar kuriem reglamentē sprieduma formulējumu lietās par maza apmēra prasībām. Turpmāk izklāstītais attiecas uz visām civilprasībām, tai skaitā spriedumiem lietās par maza apmēra prasībām. Spriedums jāizdod rakstiski, un atsevišķās tā sadaļās jāietver šāda informācija: tiesas nosaukums un sprieduma pieņemšanas datums un vieta, puses un to pārstāvji vai advokāts, sprieduma rezolutīvā daļa, attiecīgo pušu prasības un lūgumi, kā arī apstākļi, uz kuriem tie ir balstīti, sprieduma pamatojums, tostarp informācija par procesā pierādītajiem apstākļiem.

1.8 Izmaksu kompensācija

Īpašie noteikumi par izmaksām ir visbūtiskākā īpašā iezīme lietās par maza apmēra prasībām. Tikai tai pusei, kas lietā uzvar, ir tiesības saņemt kompensāciju par vienas stundas juridiskās konsultācijas izmaksām par vienu reizi katrā tiesā, kā arī par prasības iesniegšanas izmaksām, ceļojuma un iztikas izmaksām saistībā ar tiesas sēdi, par izmaksām saistībā ar pierādījumu iegūšanu no lieciniekiem un par dokumentu tulkošanas izmaksām. Kompensācija tiek piešķirta, ja izmaksas ir norādītas pamatoti un ir bijušas saistītas ar to, lai uzvarētāja puse varētu īstenot savas tiesības. Tāpēc pārstāvju atlīdzība tiek kompensēta tikai tādā apmērā, kas atbilst vienas stundas juridiskās konsultācijas izmaksām.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Zemākas instances tiesas izdoto spriedumu var pārsūdzēt augstākas instances tiesā.

Lai apelācijas instances tiesa (hovrätt) varētu izskatīt rajona tiesas pieņemto spriedumu, ir jāiesniedz apelācijas sūdzība. Apelācijas sūdzību var pieņemt tikai gadījumā, ja tiesību normu piemērošanas nolūkos apelācijas sūdzības izskatīšanai augstākas instances tiesā ir būtiska nozīme, ja pastāv iemesls grozīt rajona tiesas pieņemto lēmumu vai ir citi īpaši iemesli apelācijas sūdzības izskatīšanai. Pusei, kas vēlas pārsūdzēt rajona tiesas spriedumu, ir jāiesniedz rakstiska apelācijas sūdzība, kurai būtu jānonāk rajona tiesā trīs nedēļās pēc sprieduma izdošanas dienas.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Maza apmēra prasību procedūra ir pieejama, ja summa nepārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu. Tomēr strīdīgā summa nav vienīgais faktors, kas tiek ņemts vērā. Citi apsvērumi ir prasības veids, kā arī sagatavošanās apjoms un veids, kas vajadzīgs, lai lietu varētu izskatīt taisnīgi. Dažos gadījumos vienkāršas lietas, kuru vērtība pārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu, var izskatīt saskaņā ar procedūru maza apmēra prasībām, ja gan prasītājs, gan atbildētājs tam piekrīt.

Kā arī, izvērtējot prasītāja un atbildētāja viedokli, tiesnesis ņems vērā šādus faktorus, pieņemot lēmumu par lietas izskatīšanu saskaņā ar procedūru maza apmēra prasībām (kas zināma kā “kārtība maza apmēra prasībām”) vai arī par lietas izskatīšanu saskaņā ar parasto tiesas procedūru:

• strīdīgā summa — kurai parasti nevajadzētu pārsniegt 10 000 sterliņu mārciņu;
• prasības veids — tās parasti būs patērētāju prasības (piemēram, pārdotās preces, bojātas preces vai izstrādājumi), prasības, ka izriet no nelaimes gadījumiem, strīdi par mantas īpašumtiesībām un domstarpības starp saimniekiem un īrniekiem par remontu, depozītiem, īres parādiem utt., bet ne par īpašumtiesībām.

Lemjot par to, vai lietai vajadzētu piemērot maza apmēra prasību izskatīšanas kārtību, tiesnesis ņems vērā sagatavošanās apjomu un veidu, kas vajadzīgs, lai lietu varētu izskatīt taisnīgi. Tiesnesis paturēs prātā to, ka šī procedūra ir paredzēta pietiekami vienkārša, lai cilvēki, ja to vēlas, paši varētu vadīt lietas bez advokāta palīdzības. Piemēram, prasībai ir nepieciešama tikai minimāla sagatavošanās pirms galīgās tiesas sēdes. Lietās, kurām piemēro maza apmēra prasību izskatīšanas kārtību, parasti nav iesaistīti daudz liecinieku vai sarežģīti tiesību jautājumi.

Ja prasība ir mazāka par 10 000 sterliņu mārciņām, bet tajā ir ietverta prasība par miesas bojājumiem vai dzīvojamo telpu stāvokļa nolaišanu un zaudējumiem, kas radušies šādas nolaišanas dēļ, lietai nepiemēro maza apmēra prasību izskatīšanas kārtību, izņemot gadījumus, kad prasītās summas attiecībā uz miesas bojājumiem, stāvokļa nolaišanu un zaudējumu atlīdzināšanu nepārsniedz 1000 sterliņu mārciņu.

Ja lietas par vairāk nekā 10 000 sterliņu mārciņu tiek izskatītas, piemērojot maza apmēra prasību izskatīšanas kārtību, tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi par izmaksām. Šādos gadījumos uzvarētāja puse varēs pieprasīt zaudētājai pusei kompensēt tiesāšanās izdevumus, tostarp advokāta izdevumus. Šīs izmaksas tomēr nevar būt lielākas par tām, kas būtu noteiktas, ja lieta tiktu izskatīta paātrināti. Plašāka informācija par izmaksām ir izklāstīta tālāk. Plašāka informācija par dažādām kārtībām ir pieejama lapā Kā rīkoties.

1.2 Procedūras piemērošana

Lai gan vairumā gadījumu lietas līdz 10 000 sterliņu mārciņu apmērā tiek izskatītas, piemērojot maza apmēra prasību izskatīšanas kārtību , tas nenotiek automātiski. Pieņemot lēmumu par lietas izskatīšanas kārtību, tiesnesis ņem vērā lietas dalībnieku viedokli. Pat ja strīdīgā summa ir mazāka par 10 000 sterliņu mārciņu, tiesnesis var izvēlēties lietu izskatīt parastajā tiesas procedūrā, nevis maza apmēra prasību procedūrā.

Kad prasība tiek apstrīdēta (vai aizstāvēta), prasītājam tiek nosūtīta atbildētāja aizstāvības kopija un, ja tiesvedība notiek klātienē, 180. veidlapas “Norādījumu anketa” kopija. Informācija, ko puses sniedz anketās, palīdzēs tiesnesim izlemt, kura ir piemērotākā lietas izskatīšanas kārtība. Ja prasītājs uzskata, ka lieta ir tāda, kura būtu jāizskata, piemērojot maza apmēra prasību izskatīšanas kārtību, viņam vai viņai tas būtu jānorāda anketā. Prasītāja un atbildētāja viedoklis tiks ņemts vērā, tomēr tiesnesis pieņem lēmumu par lietai piemērojamo izskatīšanas kārtību.

Kā izklāstīts iepriekš, tiesnesis var izlemt izskatīt parastā procedūrā lietu, kuras vērtība ir mazāka par 10 000 sterliņu mārciņu. Šis lēmums tiek pieņemts lietas izskatīšanas sākumā.

Tiesnesim ir tiesības brīvi mainīt lietai piemēroto procedūru no maza apmēra prasību izskatīšanas kārtības uz parasto procedūru, ja viņš to uzskata par piemērotu. Ja prasībai tiek piemērota maza apmēra prasību izskatīšanas kārtība un vēlāk tai piemērojamā procedūra tiek mainīta, noteikumus par izmaksām maza apmēra prasību izskatīšanas kārtībā pārtrauks piemērot pēc tam, kad procedūra tiks samainīta. Noteikumi par izmaksām paātrinātajā vai daudzpusīgajā kārtībā tiks piemēroti no procedūras maiņas datuma.

1.3 Veidlapas

Ir īpašas veidlapas, kas izmantojamas procedūrā maza apmēra prasībām, un tās ir obligāti jāizmanto.

Lai celtu prasību, prasītājam būs jāaizpilda N1 veidlapa, kas pieejama ar piezīmēm par aizpildīšanu. Kad prasītājs ir aizpildījis veidlapu, viņam vai viņai vajadzētu sagatavot vienu eksemplāru sev, vienu tiesai un vienu katram atbildētājam. Tiesa nosūtīs kopiju katram atbildētājam. Plašāka informācija ir pieejama lapā Kā rīkoties.

Kā minēts iepriekš, ja prasība tiek apstrīdēta , tiesa nosūta aizstāvības kopiju prasītājam un lietas dalībniekiem personīgi, kā arī N180 veidlapas kopijuhttp://formfinder.hmctsformfinder.justice.gov.uk/n180-eng.pdf prasītājam un atbildētājam(-iem).

Ja tiesnesis nolemj piemērot lietai maza apmēra prasību izskatīšanas kārtību, tiesa nosūta pusēm N157 veidlapu (paziņojums par kārtības maza apmēra prasībām piemērošanu), kurā sniegta informācija par to, kad notiek tiesas sēde un kādi pasākumi jāveic gatavojoties.

Ja strīdīgā summa pārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu, taču abas puses ir vienojušās, ka lietu izskata saskaņā ar procedūru maza apmēra prasībām, N160 veidlapu (paziņojumu par maza apmēra prasību izskatīšanas kārtības piemērošanu (ar pušu piekrišanu)) nosūta tiesa. Tajā arī sniedz informāciju par to, kad notiek tiesas sēde un kādi pasākumi jāveic gatavojoties.

Ja tiesnesis nolemj, ka prasību var izskatīt, izmantojot vienīgi rakstiskus pierādījumus, bez nepieciešamības tās uzklausīt, tiesa nosūta pusēm N159 veidlapu (paziņojums par maza apmēra prasību izskatīšanas kārtības piemērošanu (bez uzklausīšanas)). Tajā norāda datumu, līdz kuram prasītājam vai atbildētājam ir jāinformē tiesa, ja viņš vai viņa iebilst pret lēmumu par izskatīšanu, izmantojot vienīgi rakstiskus pierādījumus. Ja kāda no pusēm iebilst, prasību izskatīs tiesas sēdē. Tiesnesis var uzskatīt atbildes nesniegšanu par piekrišanu.

Ja puse zaudē tiesas sēdē, bet neviena no pusēm nebija klāt vai nebija pārstāvēta attiecīgajā tiesas sēdē, lai pieprasītu sprieduma atcelšanu, izmanto N244 veidlapu (paziņojums par pieteikumu).

1.4 Advokāta palīdzība

Procedūra maza apmēra prasībām ir izstrādāta tā, lai tā būtu vienkārša, lai personas, kuras pārstāv sevi (zināmas kā prāvnieki, kas pārstāv sevi paši), varētu viegli saprast procesu. Ja prasītājs vai atbildētājs ir prāvnieks, kas pārstāv sevi pats, tiesnesis to ņem vērā un veic tiesvedību tādā veidā, kas ļauj prāvniekam, kurš pārstāv sevi pats, saprast, kas notiek procesā un kas tiek prasīts no pusēm.

Ja prasītājs vai atbildētājs pieņem lēmumu, ka viņam nav vajadzīgs advokāts, viņu tiesas sēdē var pavadīt kāds, kurš var runāt viņa vai viņas vārdā. Šo personu sauc par “neprofesionālu pārstāvi”, un tā var būt jebkura persona, kuru prāvnieks izvēlas, piemēram, laulātais, radinieks, draugs vai konsultants. Ja iespējams, neprofesionālajam pārstāvim nevajadzētu būt lieciniekam. Neprofesionālais pārstāvis nevar piedalīties tiesas sēdē bez personas, kuru viņš vai viņa pārstāv, ja vien prāvnieks nav saņēmis tiesas atļauju, kas ļauj neprofesionālajam pārstāvim pārstāvēt prāvnieku viņa prombūtnes laikā.

Konsultāciju aģentūrām var būt grūtības ļaut darbiniekiem rīkoties kā neprofesionāliem pārstāvjiem tiesas sēdēs, un tāpēc pusei ir ieteicams sazināties ar tām pēc iespējas agrāk, ja nepieciešama to palīdzība. Konsultāciju aģentūras informēs puses par to, vai tās var sniegt palīdzību. Daži neprofesionālie pārstāvji var vēlēties, lai viņiem maksā, un prāvniekam ir jāpārliecinās, ka viņš vai viņa precīzi zina, cik liela būs samaksa. Tiesnesis var lūgt neprofesionālajam pārstāvim, kurš uzvedas neadekvāti, atstāt tiesas sēdi.

Prāvnieks būs atbildīgs par samaksu neprofesionālajam pārstāvim, pat ja viņš vai viņa uzvarēs lietā. Tāpēc viņam vai viņai būtu jāapsver, vai prasības summa ir šādu izmaksu vērta. Turklāt neprofesionālie pārstāvji, kuri prasa maksu par savu palīdzību, var nepiederēt profesionālai organizācijai, un, ja prāvnieks nebūs apmierināts ar viņu palīdzību, nebūs nevienas regulējošās iestādes vai organizācijas, kurai iesniegt sūdzību.

Arī Iedzīvotāju konsultāciju birojs vai patērētāju konsultāciju centri var palīdzēt prāvniekiem.

Var izmantot internetu, lai iesniegtu prasību, izmantojot sistēmu “Naudas prasība tiešsaistē”. Ja ir nepieciešama palīdzība, sistēmu “Naudas prasība tiešsaistē” atbalsta palīdzības dienests.

Papildu palīdzība ir pieejama prāvniekiem ar invaliditāti. Ja prāvniekam ir invaliditāte, kas apgrūtina došanos uz tiesu vai saziņu, viņam vai viņai jāsazinās ar attiecīgo tiesu, kura var sniegt turpmāku palīdzību.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Kārtība maza apmēra prasībām ir daudz neoficiālāka, un stingri noteikumi par pierādījumiem netiek piemēroti. Maza apmēra prasību izskatīšanas kārtībā tiek izskatītas vienkāršākas lietas par mazākām summām. Attiecīgi tiesa sēdē var izmantot jebkuru procesuālo metodi, kuru tā uzskata par taisnīgu. Tiesai nav jāpieņem pierādījumi ar zvērestu, un tiesnesis var izvēlēties ierobežot savstarpējo nopratināšanu, ja viņš to uzskata par piemērotu. Tomēr tiesnesim ir jāpamato savs lēmums ierobežot savstarpējo nopratināšanu. Tiesnesis var izvēlēties uzdot jautājumus jebkuram vai visiem lieciniekiem, pirms atļauj to darīt citai personai.

1.6 Rakstiska procedūra

Ja tiesnesis uzskata, ka prasību var izskatīt bez tiesas sēdes, izmantojot vienīgi rakstiskus pierādījumus, tiesa ieteiks prāvniekiem izmantot N159 veidlapu (skatīt iepriekš). Paziņojumā tiks norādīts datums, līdz kuram prasītājam vai atbildētājam ir jāinformē tiesa, ja viņš vai viņa iebilst pret lēmumu izskatīt prasību, izmantojot vienīgi rakstiskus pierādījumus. Ja kāda no pusēm iebilst, prasību izskatīs tiesas sēdē. Tiesnesis var uzskatīt atbildes nesniegšanu par piekrišanu. Ja neviena no pusēm neiebilst pret tiesneša lēmumu izskatīt lietu bez tiesas sēdes, lietu var izskatīt tikai uz papīra.

1.7 Sprieduma saturs

Anglijā un Velsā tiesas spriedumos parasti norāda vienīgi tiesneša lēmumu un visus pusēm adresētos rīkojumus. Tomēr tiesnesim ir jānorāda sava sprieduma galvenais iemesls, ja vien tiesa to nesniedz mutiski un ierakstot lentē. Tiesnesim ir atļauts paskaidrot iemeslus tik īsi un vienkārši, cik to ļauj lietas būtība. Parasti viņš to darīs mutiski tiesas sēdē, bet viņš to var izdarīt vēlāk rakstiski vai tiesas sēdē, kas paredzēta šim nolūkam. Ja tiesnesis ir izlēmis lietu bez tiesas sēdes, viņam vai viņai ir jāsagatavo piezīme par pamatojumu, un tiesa nosūtīs kopiju katrai pusei.

1.8 Izmaksu kompensācija

Pastāv ierobežojumi attiecībā uz izmaksu atlīdzināšanu. Pašlaik uzvarētāja puse var pieprasīt šādu izmaksu atlīdzināšanu:

• visas tiesas nodevas, kuras viņš vai viņa ir samaksājis vai samaksājusi;
• summa, kas nepārsniedz 260 sterliņu mārciņu par juridiskām konsultācijām, ja prasībā bija ietverts pieteikums par izpildrakstu (rīkojums atturēt kādu no kādas rīcības) vai rīkojums par konkrētu izpildi (rīkojums likt kādam kaut ko darīt, piemēram, saimniekam veikt remontu); izņemot šīs kategorijas, citas juridiskās izmaksas nevar tikt atlīdzinātas;
• summa, kas nepārsniedz 95 sterliņu mārciņas dienā uzvarētājai pusei un ikvienam tās lieciniekam, kurš varētu būt zaudējis ienākumus piedalīšanās tiesas sēdē dēļ;
• pamatoti izdevumi, lai segtu puses vai liecinieku papildu ceļošanas un nakšņošanas izmaksas;
• ja tiesnesis ir devis atļauju izmantot ekspertu liecinieku un attiecīgā puse pēc tam uzvar savā lietā, tiesnesis var likt zaudētājai pusei samaksāt daļu attiecīgo izmaksu. Tomēr tiesnesis nevar atļaut atlīdzināt vairāk par 750 sterliņu mārciņām vienam ekspertam. Tas varētu nesegt visu eksperta atlīdzību, jo īpaši, ja eksperts raksta ziņojumu un piedalās tiesas sēdē;
• tiesnesis var piespriest samaksāt papildu izdevumus pusei, kas izturējusies nesaprātīgi;
• ja prasības finansiālā vērtība pārsniedz maza apmēra prasībām noteikto robežvērtību, bet tiesnesis ir piemērojis prasībai kārtību maza apmēra prasībām, izmaksas tiks novērtētas saskaņā ar šo kārtību, ja vien puses nevienojas, ka būtu jāpiemēro noteikumi par paātrinātas izskatīšanas izmaksām.

Plašāka informācija ir pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Ja zaudētāja puse vēlas pārsūdzēt tiesneša lēmumu, viņam vai viņai būs nepieciešama atļauja to darīt. Ja šī puse/prāvnieks piedalās tiesas sēdē, kurā tiek pieņemts lēmums, tās beigās viņš vai viņa var lūgt tiesneša atļauju.

Prāvniekam, kurš vēlas iesniegt apelāciju, ir jābūt pienācīgam pamatam (vai iemesliem) to darīt. Viņš vai viņa nevar vienkārši iebilst pret tiesneša lēmumu tāpēc, ka viņš vai viņa uzskata, ka ir pieņemts nepareizs lēmums.

Ja prāvnieks vēlas iesniegt apelāciju, viņam vai viņai ir jārīkojas ātri. Laiks, kurā prāvniekam ir jāiesniedz sava apelācija, ir ierobežots.

Ja zaudētāja puse tiesas sēdē nepiedalījās vai nebija pārstāvēta, viņš vai viņa var lūgt atcelt šajā tiesas sēdē pasludināto spriedumu un atkārtoti izskatīt prasību.

Pusei jāiesniedz pieteikums ne vēlāk kā 14 dienas pēc sprieduma pasludināšanas. Viņam vai viņai būtu jāprasa tiesai N244 veidlapa (paziņojums par pieteikumu), lai iesniegtu pieteikumu.

Tiesa paziņos pusēm, kad tām jāierodas tiesā, lai tiesnesis izskatītu pieteikumu.

Tiesnesis apmierinās pieteikumu par sprieduma atcelšanu tikai tad, ja:

prāvniekam/pusei bija pamatots iemesls

• nepiedalīties vai nebūt pārstāvētam tiesas sēdē; vai
• rakstiski nepaziņot par to tiesai;

un pusei ir pamatotas izredzes gūt panākumus atkārtotā prasības izskatīšanā.

Ja prāvnieka pieteikums tiek apmierināts un spriedums tiek atcelts, tiesa nosaka jaunu lietas izskatīšanas datumu. Ja prasība ir vienkārša, tiesnesis var nolemt izskatīt lietu tūlīt pēc pieteikuma izskatīšanas.

Saistītās saites

Tieslietu ministrija

Tiesu adreses

Mediācija strīdos par mazām prasībām

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Ziemeļīrijā pastāv maza apmēra prasību procedūra. Ir norīkotas maza apmēra prasību tiesas, lai noteiktu veidu maza apmēra prasību lietas varētu neformāli izskatīt apgabaltiesā, un šādos gadījumos juridiskā pārstāvība parasti nav vajadzīga.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Parasti maza apmēra prasību procedūru var izmantot, ja prasība ir par naudas summu vai precēm, kuru vērtība nav lielāka par 3000 GBP. Tomēr dažu veidu prasības šādā kārtībā izskatīt nevar, piemēram, prasības, kas saistītas ar personisku aizskārumu, rakstveida vai mutvārdu apmelojumu, legātu vai ikgadēju renti, zemes īpašumtiesībām, laulāto mantiskajām attiecībām vai ceļu satiksmes negadījumiem.

1.2 Procedūras piemērošana

Procedūra nav obligāta, un tiesnesim noteiktos apstākļos ir pilnvaras noteikt, ka pieteikums ir nododams apgabaltiesai.

1.3 Veidlapas

1981. gada Apgabaltiesu noteikumos (Ziemeļīrija) (1981. gada Likumpamatotie noteikumi Nr. 225) ir veidlapas, kas būtu jāizmanto maza apmēra prasību procedūrā. Ir noteiktas veidlapas procedūras sākšanai, prasības apstrīdēšanai un atbildības uzņemšanās nolūkam. Ir arī pieteikuma veidlapa aizmuguriska sprieduma sagatavošanai un sprieduma atcelšanas veidlapa.

1.4 Advokāta palīdzība

Ir paredzēts, ka maza apmēra prasību procedūra ir neformāla. Tiesas darbinieki var palīdzēt aizpildīt nepieciešamās veidlapas un izskaidrot procesu. Tomēr tie nevar sniegt juridiskas konsultācijas.

Prāvniekiem var palīdzēt arī iedzīvotāju konsultāciju birojs vai patērētāju konsultāciju centri.

Ja prāvniekam ir invaliditāte, kas apgrūtina tiesas apmeklēšanu vai saziņu, viņam būtu jāsazinās ar attiecīgās tiesas klientu servisa darbinieku, kas varētu sniegt papildu palīdzību.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Maza apmēra prasību tiesa ir neformāla, un stingrus pierādījumu sniegšanas noteikumus nepiemēro. Tāpēc tiesa sēdē var izmantot jebkuru tiesvedības metodi, ko tā uzskata par taisnīgu. Visām pusēm jāpiekrīt, ka tās atbildēs uz tiesneša jautājumiem, pirms tam devušas zvērestu, ja vien pret to nav celts juridisks iebildums.

1.6 Rakstiska procedūra

Ja lietā nav strīda un tā attiecas uz noteiktu summu, prasību var izskatīt bez tiesas sēdes, pamatojoties tikai uz rakstveida pierādījumiem. To sauc par aizmugurisku spriedumu.

1.7 Sprieduma saturs

Parasti tiesnesis lēmumu sniedz mutiski, izklāstot tā motivējumu. Tomēr viņš var arī izvēlēties spriedumu sagatavot rakstveidā.

1.8 Izmaksu kompensācija

Izmaksu atlīdzināšanai piemēro ierobežojumus. Pašlaik tiesnesis var uzdot segt šādas izmaksas:

• tiesas izdevumus un
• liecinieku ekspertu izdevumus.

Ja kāda puse ir rīkojusies nesaprātīgi, tiesnesis var uzdot izmaksas segt attiecīgajai pusei. Ja procedūra tikusi pienācīgi sākta apgabaltiesā, tiesnesis var uzdot segt atbilstošas izmaksas.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Ja lietā zaudējusī puse sēdē bijusi pati vai tikusi pārstāvēta, lēmumu var pārsūdzēt tikai, lūdzot tiesnesi norādīt sava lēmuma motivējumu un vēršoties Augstajā tiesā ar lūgumu konstatēt, vai tiesneša lēmums ir likumiski pareizs.

Ja lietā zaudējusī puse nav bijusi klāt tiesas sēdē un nav bijis klāt arī tās pārstāvis un zaudējusī puse pēc tiesas lēmuma vai sprieduma izdošanas sazinās ar maza apmēra prasību tiesas kanceleju, norādot, ka nav saņēmusi pieteikumu vai ka to saņēmusi, bet tai nav bijis pietiekami daudz laika atbildēt, vai ka nav uz to laikus atbildējusi kāda cita iemesla dēļ, tai iesaka iesniegt tiesas lēmuma atcelšanas pieteikumu. Lietā uzvarējušajai pusei nosūta pieteikuma kopiju un to aicina 14 dienu laikā rakstveidā atbildēt uz pieteikumu. Tiesnesis, izskatījis pieteikumu un atbildi, ja tāda ir saņemta, var vai nu:

• nolemt, ka ir pamatots iemesls, kāpēc atbilde nav sniegta, un atcelt spriedumu bez tiesas sēdes, vai sniegt norādījumu, kā turpināt lietu. Maza apmēra prasību tiesas kanceleja informē puses par tiesneša rīkojumu; vai arī
• noteikt datumu, kad jānotiek tiesas sēdei par tiesas lēmuma atcelšanas pieteikumu. Puses tiek informētas par minēto datumu un uzaicinātas piedalīties sēdē. Maza apmēra prasību tiesas kanceleja arī nosūta pusēm tā rīkojuma kopiju, ko tiesnesis pieņēmis pēc šāda veida pieteikuma izskatīšanas, ja šāds rīkojums ir pieņemts.

Tāpat arī, ja pasts atsūta atpakaļ maza apmēra prasību tiesas kancelejai lietā zaudējušās puses dokumentus un ir skaidrs, ka puse nav zinājusi par to, ka ir iesniegta prasība, tiesas kanceleja lūdz tiesnesim atsaukt tiesas lēmumu, ja tāds ir pieņemts, un sazinās ar lietā uzvarējušo pusi, lai tā sniegtu papildu informāciju, piemēram, norādītu citu atbildētāja adresi.

Saistītās saites

Sīkāku informāciju par šīm procedūrām var uzzināt Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

Palīdzība prāvniekiem ar invaliditāti

Dažām tiesas kancelejām ir īpaši klientu servisa darbinieki, kas varētu palīdzēt. Ja viņi nevar palīdzēt, prāvnieks ar invaliditāti var sazināties ar Tiesas pakalpojumu informācijas centru pa tālruni +44 3002007812.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Skotijā līdz 2016. gada 28. novembrim Šerifa tiesās bija pieejama procedūra maza apmēra prasībām, kas bija vienkāršota procedūra attiecībā uz naudas prasījumiem līdz 3 000 GBP.

No 2016. gada 28. novembra tika ieviests jauns prasības veids, kas pazīstams kā vienkāršā procedūra.

Nākamā procedūra, kas seko šai, ir paātrinātā procedūra, kas attiecas uz lietām līdz pat 5 000 GBP un ir nedaudz sarežģītāka nekā vienkāršā procedūra.

Vienkāršā procedūra

Kopš 2016. gada 28. novembra ikvienam, kas ceļ prasību, kuras naudas vērtība ir 5 000 GBP vai mazāk un kuras mērķis ir panākt samaksu, piegādi, kustamā īpašuma īpašumtiesību atgūšanu vai rīkojumu, ar kuru personai tiek uzlikts pienākums veikt konkrētas darbības, ir jāizmanto vienkāršā procedūra.

Vienkāršā procedūra ir tiesas process, kura mērķis ir nodrošināt ātru, lētu un neformālu veidu, kā atrisināt strīdus, ja naudas vērtība nepārsniedz 5 000 GBP.

Prasītājs iesniedz prasību Šerifa tiesā. Puse, pret kuru tiek iesniegta prasība, ir zināma kā atbildētājs. Galīgo lēmumu šāda veida prasībā pieņem šerifs. Vienkāršās procedūras izmantošanai nav nepieciešams advokāts, bet advokāta izmantošana ir atļauta.

Papildu informācija par vienkāršo procedūru ir pieejama Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Vienkāršā procedūra aizstāj iepriekšējo procedūru maza apmēra prasībām. Tā aizstāj arī paātrināto procedūru, bet tikai tad, ja tā attiecas uz darbībām, kas saistītas ar maksāšanas, piegādes vai īpašuma atgūšanas darbībām ar kustamu īpašumu, vai darbībām, kas liek kādam kaut ko darīt.

Paātrinātās procedūras prasību var celt kā prasību saistībā ar naudas vai īpašuma atgūšanu (prasības veids, ko veic, lai atgūtu naudu vai īpašumu), atskaitīšanu un samaksu, mantojamā īpašuma īpašumtiesību atgūšanu, piegādi un pagaidu uzturlīdzekļiem. Ja ir alternatīvs maksājuma pieprasījums, tam vajadzētu būt mazākam par 5 000 GBP.

1.2 Procedūras piemērošana

Prasībai, kas ierosināta vai nu kā vienkāršā procedūra, vai kā paātrinātā procedūra, ir jāatbilst tiesas noteikumiem, kas ir obligāti. Tie ir pieejami Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

1.3 Veidlapas

Visiem vienkāršās procedūras un paātrinātās procedūras posmiem ir īpašas veidlapas, piemēram, prasības veidlapa/uzaicinājums celt prasību, lēmuma/izraksta paziņojuma veidlapa. Ir obligāti jāizmanto veidlapas, kas norādītas 2016. gada Vienkāršās procedūras noteikumos un 2002. gada Paātrinātās procedūras noteikumos. Šīs veidlapas ir pieejamas Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

1.4 Advokāta palīdzība

Šerifa ierēdņa birojs var palīdzēt aizpildīt prasības veidlapu (3.A veidlapu), un konsultāciju aģentūras, piemēram, Pilsoņu konsultāciju birojs, arī piedāvā palīdzību. Ja nepieciešama papildu informācija par vienkāršo procedūru, jāsazinās ar prasītāja vietējo Šerifa tiesu.

Informācija par Šerifa tiesām Skotijā ir pieejama Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Uzklausīšana vienkāršas procedūras ietvaros notiek tik neformālā veidā, kā to pieļauj lietas apstākļi. Šerifs vai paātrinātās procedūras šerifs paskaidro visus lietotos juridiskos terminus vai izteicienus. Dokumentus un citus pierādījumus var iesniegt tiesā, un vienkāršie noteikumi nosaka procedūras šim nolūkam, tostarp to, kas jānosūta vai nu prasītājam, vai atbildētājam, kā arī visus piemērojamos dokumentu vai citu pierādījumu iesniegšanas termiņus.

1.6 Rakstiska procedūra

Procedūra būtu tikai rakstiska, ja prasība netiktu aizstāvēta. Ja lieta tomēr tiek aizstāvēta, var būt nepieciešama uzklausīšana tiesā, vai arī šerifs vai paātrinātās procedūras šerifs var pieņemt lēmumu bez uzklausīšanas.

Šerifs vai paātrinātās procedūras šerifs var arī izlemt, ka ir jāapspriež lietas pārvaldība. Lietas pārvaldības apspriedes notiek tiesas zālē vai citā vietā, par ko lemj šerifs vai paātrinātās procedūras šerifs. Šerifs vai paātrinātās procedūras šerifs arī izlems, kā notiks apspriedes, piemēram, izmantojot videokonferenci, konferences zvanu vai kādu citu formātu, ko tas nolēmis.

1.7 Sprieduma saturs

Uzklausīšanas beigās šerifs vai paātrinātās procedūras šerifs var vai nu nekavējoties pieņemt lēmumu , vai arī pirms lēmuma pieņemšanas izmantot apdomāšanās laiku. Ja šerifam vai paātrinātās procedūras šerifam ir vajadzīgs laiks, lai apdomātu lēmumu, lēmums jāpieņem 4 nedēļu laikā no uzklausīšanas dienas.

Ja lēmumu pieņem kopā ar klātesošajām pusēm, šerifam vai paātrinātās procedūras šerifam ir jāizskaidro šāda lēmuma iemesli. Ja tiek dots laiks apdomāt lēmumu, ir jāsagatavo piezīme, kurā izklāstīti lēmuma iemesli.

1.8 Izmaksu kompensācija

Parasti netiek atlīdzināti izdevumi vienkāršotās procedūras prasībā, kurā prasījuma vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 300 GBP.

Ja vērtība ir lielāka par 300 GBP, bet mazāka par vai vienāda ar 1 500 GBP, maksimālā izdevumu summa, ko tiesa parasti var piešķirt veiksmīgajai pusei, nedrīkst pārsniegt 150 GBP.

Ja vērtība ir lielāka par 1 500 GBP, bet mazāka par vai vienāda ar 3 000 GBP, maksimālā izdevumu summa, ko tiesa parasti var piešķirt veiksmīgajai pusei, nedrīkst pārsniegt 10 % no prasījuma vērtības.

Uz prasījumiem, kuru vērtība ir no 3 001 GBP līdz 5 000 GBP, tāpat attiecas vispārīgais noteikums, ka puse, kura ir nesekmīga, sedz veiksmīgās puses izdevumus. Ja vienai pusei ir advokāts, tad šie izdevumi varētu būt lielāki. Papildu informācija par izdevumiem ir pieejama Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

Paātrinātās procedūras prasībām nav tādu pašu ierobežojumu, un šerifa ierēdnis parasti izvērtē izdevumu pārskatu , kuru pēc tam apstiprina šerifs vai paātrinātās procedūras šerifs.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Lēmumu par vienkāršu procedūru var pārsūdzēt. Pārsūdzību Šerifa apelācijas tiesai jāiesniedz, izmantojot 16.A veidlapu, un tā jāiesniedz tiesā, kas izskatīja vienkāršotās procedūras prasību, 4 nedēļu laikā pēc tam, kad šerifa ierēdnis ir nosūtījis lēmuma veidlapu veiksmīgajai pusei. Atsevišķi apelācijas noteikumi ir paredzēti paātrinātās procedūras izskatīšanai, un papildu informācija ir pieejama Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

Tomēr neaizstāvētā vienkāršās procedūras lietā tiesā var tikt iesniegts pieteikums par šerifa vai paātrinātās procedūras šerifa lēmuma atsaukšanu. To var izdarīt noteiktos apstākļos, un pieteikums jāiesniedz, izmantojot 13B veidlapu. Papildu informācija par lēmuma atsaukšanas procedūruir pieejama Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

Saistītās saites

Skotijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē ir iekļauti parastās, paātrinātās un vienkāršās procedūras noteikumi.

Paātrinātās procedūras šerifs

Paātrinātās procedūras šerifa amats tika izveidots ar 2014. gada Tiesu reformu likumu (Skotija).  Papildu informācija ir pieejama Skotijas Tiesu iestāžu tīmekļa vietnē.

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Gibraltārā Augstākajai tiesai piekrīt maza apmēra prasības un to izskatīšanas procesu sauc par maza apmēra prasību procesu (small claims track).  Maza apmēra prasību procedūru var izmantot, ja skartā naudas summa ir mazāka par 10 000 GBP. Tomēr strīda skartā summa nav vienīgais faktors, ko ņem vērā. Citi apsvērumi ir, piemēram, prasības veids un lietas taisnīgai izskatīšanai nepieciešamās sagatavošanās apjoms un veids. Dažos apstākļos vienkāršas lietas, kurās skartā vērtība ir lielāka par 10 000 GBP, var izskatīt maza apmēra prasību procedūrā, ja gan prasītājs, gan atbildētājs tam piekrīt.

Pieņemot lēmumu par to, vai izskatīt lietu maza apmēra prasību procedūrā vai parastajā tiesas procedūrā, tiesnesis ņem vērā ne vien prasītāja un atbildētāja viedokli, bet arī šādus faktorus:

• strīdā iesaistītā summa, kam parasti nevajadzētu būt lielākai par 10 000 GBP,
• prasības veids; parasti tās ir patērētāju prasības (piem., par pārdotajām precēm, defektīvām precēm vai nekvalitatīvi padarītu darbu), prasības par negadījumiem, strīdi par preču īpašumtiesībām un strīdi starp izīrētājiem un īrniekiem par remontdarbiem, drošības naudu, īres maksas kavējumiem utt., bet ne par valdījumu.

Tiesnesis, pieņemot lēmumu par to, vai lieta būtu jāizskata maza apmēra prasību procesā, ņem vērā lietas taisnīgai izskatīšanai nepieciešamās sagatavošanās apjomu un veidu. Tiesnesis patur prātā, ka šai procedūrai vajadzētu būt pietiekami vienkāršai, lai cilvēki varētu tikt galā ar savām lietām bez advokāta palīdzības, ja tie vēlas bez tās iztikt. Piemēram, prasībai vajadzētu būt tādai, lai būtu nepieciešama tikai minimāla sagatavošanās galīgajai tiesas sēdei. Lietās, ko izskata maza apmēra prasību procesā, parasti nav daudz liecinieku vai sarežģītu tiesību jautājumu.

Ja prasības summa ir mazāka par 10 000 GBP, bet tā attiecas arī uz personisku aizskārumu vai mājokļa dzīvojamo telpu nolaisto stāvokli un zaudējumiem, kas izriet no šā stāvokļa, prasību neizskata maza apmēra prasību procesā, izņemot gadījumus, kad neviena no summām, kas tiek prasītas par personisko aizskārumu, nolaisto stāvokli un zaudējumiem, nepārsniedz 1000 GBP.

Ja maza apmēra prasību procesā izskata lietas, kas skar par 10 000 GBP lielākas summas, piemēro atšķirīgus izmaksu noteikumus. Šādos gadījumos lietā uzvarējusī puse var prasīt lietā zaudējušajai pusei segt izmaksas, tai skaitā advokāta izmaksas. Tomēr šīs izmaksas nevar būt lielākas par tām, kuras būtu uzdots segt gadījumā, ja lieta būtu izskatīta paātrinātajā procesā (fast track). Sīkāka informācija par izmaksām ir sniegta tālāk tekstā.

1.2 Procedūras piemērošana

Lai gan vairumu lietu, kurās skartā summa nepārsniedz 10 000 GBP, izskata maza apmēra prasību procesā, tas nenotiek automātiski. Tiesnesis, pieņemot lēmumu par to, kādā procedūrā lieta tiks izskatīta, ņem vērā prāvnieku viedokli. Pat ja strīda skartā summa ir mazāka par 10 000 GBP, tiesnesis var izvēlēties izskatīt lietu parastajā tiesas procedūrā, nevis maza apmēra prasību procedūrā.

Ja prasību apstrīd (vai pret to aizstāvas), prasītājam nosūta atbildētāja argumentācijas kopiju. Pusēm ir arī jāiesniedz “Procesa izvēles anketa”. Informācija, ko puses sniedz šajā anketā, palīdz tiesnesim izlemt, kurš ir lietas izskatīšanai vispiemērotākais process. Ja puses uzskata, ka lieta būtu jāizskata kā maza apmēra prasība maza apmēra prasību procesā, pusēm tas būtu jānorāda anketā. Tomēr, lai gan prasītāja un atbildētāja viedokli ņem vērā, tieši tiesnesis izlemj, kādā procesā lieta tiks izskatīta.

Kā aprakstīts iepriekš, tiesnesis var nolemt, ka lieta, kurā skartā vērtība ir mazāka par 10 000 GBP, tiks izskatīta parastajā procedūrā. Šo lēmumu pieņem lietas izskatīšanas sākumā.

Tiesnesis var brīvi pārcelt lietu no maza apmēra prasību procesa uz parasto procedūru, ja viņš to uzskata par piemērotu. Ja lietu izvēlas izskatīt maza apmēra prasību procesā un pēc tam to pārceļ uz citu procesu, noteikumus par izmaksām maza apmēra prasību procesā beidz piemērot pēc lietas pārcelšanas. No lietas pārcelšanas dienas piemēro paātrinātā procesa vai liela apmēra prasību (multi-track) procesa izmaksu noteikumus.

1.3 Veidlapas

Maza apmēra prasību procedūrā ir obligāti jāizmanto īpašas veidlapas.

Lai ierosinātu prasību, prasītājam ir jāaizpilda veidlapa N1, kas ir pieejama kopā ar aizpildīšanas norādījumiem gan prasītājam, gan atbildētājam. Kad prasītājs ir aizpildījis veidlapu, viņam jāsagatavo viena kopija sev, viena tiesai un viena katram atbildētājam. Tiesa nosūta kopiju katram atbildētājam. Sīkāka informācija ir pieejama lapā par tiesvedību.

Kā minēts iepriekš, ja pret prasību aizstāvas, tiesa nosūta atbildētāja argumentācijas kopiju prasītājam un procesa izvēles anketu abām pusēm.

Ja tiesnesis nolemj lietu izskatīt maza apmēra prasību procesā, tiesa nosūta pusēm veidlapu N157 (paziņojums par lietas nodošanu maza apmēra prasību tiesai), kurā ir sniegta informācija par to, kad notiks tiesas sēde un kas ir jādara, lai tai sagatavotos.

Ja strīda skartā summa ir lielāka par 10 000 GBP, bet abas puses ir piekritušas lietas izskatīšanai maza apmēra prasību procedūrā, tiesa nosūta veidlapu N160 (paziņojums par lietas izskatīšanu maza apmēra prasību procesā (ar pušu piekrišanu)). Arī tajā ir sniegta informācija par to, kad notiks tiesas sēde un kas ir jādara, lai tai sagatavotos.

Ja tiesnesis nolemj, ka prasību var izskatīt, pamatojoties tikai uz rakstveida pierādījumiem, un tiesas sēde nav vajadzīga, tiesa nosūta pusēm veidlapu N159 (paziņojums par lietas izskatīšanu maza apmēra prasību procesā (bez tiesas sēdes)). Tajā norāda datumu, līdz kuram prasītājam vai atbildētājam jāpaziņo tiesai, vai viņš iebilst pret lēmumu izskatīt lietu tikai uz rakstveida pierādījumu pamata. Ja kāda no pusēm iebilst, prasību izskata tiesas sēdē. Tiesnesis atbildes nesniegšanu var uzskatīt par piekrišanu.

Ja puse tiesas sēdē zaudē, bet ne puse, ne tās pārstāvis šajā sēdē nav piedalījušies, izmanto veidlapu N244 (paziņojums par pieteikumu), lai iesniegtu sprieduma atcelšanas pieteikumu.

1.4 Advokāta palīdzība

Maza apmēra prasību procedūrai jābūt vienkāršai, lai personas, kas pārstāv pašas sevi (tās sauc par pašpārstāvētiem prāvniekiem (litigants-in-person)) var viegli saprast tiesvedību. Ja prasītājs vai atbildētājs ir pašpārstāvēts prāvnieks, tiesnesis to ņem vērā un vada tiesvedību tā, lai pašpārstāvētais prāvnieks saprastu, kas notiek un kas pusēm procesā ir jādara.

Ja prasītājs vai atbildētājs izvēlas neizmantot advokātu, kopā ar viņu tiesas sēdē var atrasties kāds, kas var runāt viņa vārdā. Šo personu sauc par pārstāvi nespeciālistu (lay representative), un tas var būt jebkurš prāvnieka izvēlēts cilvēks, piemēram, laulātais, radinieks, draugs vai konsultants. Ja iespējams, pārstāvim nespeciālistam nevajadzētu būt vienlaikus arī lieciniekam. Pārstāvis nespeciālists nevar apmeklēt tiesas sēdi bez sevis pārstāvētās personas, ja vien prāvnieks no tiesas nav saņēmis atļauju pārstāvim nespeciālistam pārstāvēt prāvnieku bez prāvnieka klātbūtnes.

Konsultāciju aģentūrām var būt grūti palaist darbiniekus pildīt pārstāvja nespeciālista pienākumus tiesas sēdēs, tāpēc attiecīgajai pusei ir ieteicams ar tām sazināties pēc iespējas drīz, ja ir vajadzīga to palīdzība. Konsultāciju aģentūras informē puses par to, vai tās var vai nevar sniegt palīdzību. Daži pārstāvji nespeciālisti var vēlēties saņemt samaksu, un prāvniekam jāpārliecinās, ka viņš zina, tieši cik daudz būs jāmaksā. Ja pārstāvis nespeciālists neatbilstoši uzvedas, tiesnesis var lūgt pārstāvi pamest tiesas sēdi.

Prāvniekam jāsamaksā attiecīgā maksa sevis ieceltajam pārstāvim nespeciālistam pat tad, ja prāvnieks lietā uzvar. Tāpēc prāvniekam būtu jāapsver, vai prasības summa atsver šādas izmaksas. Turklāt pārstāvji nespeciālisti, kas prasa samaksu par palīdzības sniegšanu, var nebūt nevienas profesionālas organizācijas biedri, un tādā gadījumā, ja prāvnieks nav apmierināts ar viņu sniegto palīdzību, nav nevienas regulatīvas struktūras vai organizācijas, kam iesniegt sūdzību.

Prāvniekiem ar invaliditāti ir pieejama papildu palīdzība. Ja prāvniekam ir invaliditāte, kas apgrūtina tiesas apmeklēšanu vai saziņu, viņam būtu jāsazinās ar attiecīgo tiesu, kas varētu sniegt papildu palīdzību.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Maza apmēra prasību process ir daudz neformālāks, un stingrus pierādījumu sniegšanas noteikumus nepiemēro. Maza apmēra prasību procesā izskata vienkāršākas lietas, kas skar mazākas summas. Tāpēc tiesa sēdē var izmantot jebkuru tiesvedības metodi, ko tā uzskata par taisnīgu. Tiesai nav jālūdz sniegt pierādījumus ar zvērestu, un tiesnesis var izvēlēties ierobežot pratināšanu jautājumu krustugunīs, ja viņš to uzskata par atbilstošu. Tomēr tiesnesim ir jānorāda, kāpēc viņš ir pieņēmis lēmumu ierobežot pratināšanu jautājumu krustugunīs. Tiesnesis var nolemt uzdot jautājumus jebkuram no lieciniekiem vai tiem visiem, pirms ļauj citām personām viņus iztaujāt.

1.6 Rakstiska procedūra

Ja tiesnesis uzskata, ka prasību var izskatīt bez tiesas sēdes, izmantojot tikai rakstveida pierādījumus, tiesa par to informē prāvniekus ar veidlapu N159 (sk. iepriekš). Minētajā paziņojumā norāda datumu, līdz kuram prasītājam vai atbildētājam jāpaziņo tiesai, vai viņš iebilst pret lēmumu izskatīt lietu tikai uz rakstveida pierādījumu pamata. Ja kāda no pusēm iebilst, prasību izskata tiesas sēdē. Tiesnesis atbildes nesniegšanu var uzskatīt par piekrišanu. Ja neviena puse neiebilst pret tiesneša lēmumu iztikt bez tiesas sēdes, lietu var izskatīt rakstveida procesā.

1.7 Sprieduma saturs

Gibraltārā tiesas spriedumos parasti norāda tikai tiesneša lēmumu un rīkojumus pusēm, ja tādi ir. Tomēr tiesnesim ir jāsagatavo paziņojums par galveno sprieduma motivējumu, ja vien to nepaziņo mutiski un neieraksta tiesa. Tiesnesis drīkst motivējumu norādīt tik īsi un vienkārši, cik to pieļauj lietas būtība. Parasti tiesnesis motivējumu norāda mutiski tiesas sēdē, bet viņš var arī to norādīt vēlāk vai nu rakstveidā, vai arī tiesas sēdē, kas ir noteikta tieši šim nolūkam. Ja tiesnesis lietā ir pieņēmis lēmumu bez tiesas sēdes, tiesnesim ir jāsagatavo paziņojums par tā motivējumu, un tiesa nosūta tā kopiju katrai pusei.

1.8 Izmaksu kompensācija

Izmaksu atlīdzināšanai piemēro ierobežojumus. Pašlaik lietā uzvarējusī puse var pieprasīt atlīdzināt šādas izmaksas:

• tiesas izdevumi, kas tai radušies,
• ne vairāk kā 260 GBP par juridiskajām konsultācijām, ja prasība ietvēra pieteikumu tiesas aizliegumam (injunction) (rīkojumam, ar ko kādam uzdod izbeigt kaut ko darīt) vai rīkojumam par īpašu izpildījumu (order for specific performance) (rīkojumam, ar ko kādam uzdod kaut ko darīt, piemēram, izīrētājam uzdod veikt remontdarbus); nevienā citā kategorijā tiesāšanās izdevumi netiek segti,
• ne vairāk kā 90 GBP dienā lietā uzvarējušajai pusei un katram tās lieciniekam par peļņu, kas nav gūta tiesas sēdes apmeklēšanas dēļ,
• samērīgi izdevumi, kas radušies par papildu ceļu un nakšņošanu pusei vai lieciniekiem,
• ja tiesnesis ir atļāvis izmantot liecinieku ekspertu un attiecīgā puse galu galā uzvar lietā, tiesnesis var uzdot lietā zaudējušajai pusei segt daļu liecinieka izmaksu. Tomēr tiesnesis var atļaut segt ne vairāk kā 200 GBP par katru liecinieku ekspertu. Ar to var nepietikt, lai samaksātu visu eksperta honorāru, jo īpaši tad, ja eksperts sagatavo rakstveida ziņojumu un apmeklē tiesas sēdi,
• tiesnesis var uzdot segt vēl citas izmaksas pusei, kas rīkojusies nesaprātīgi,
• ja prasības finansiālā vērtība pārsniedz maza apmēra prasību procesam noteikto robežvērtību, bet tiesnesis ir nolēmis prasību izskatīt maza apmēra prasību procesā, izmaksas novērtē atbilstoši šim procesam, ja vien puses nevienojas, ka būtu jāpiemēro paātrinātā procesa izmaksu noteikumi.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Ja lietā zaudējusi puse vēlas pārsūdzēt tiesneša lēmumu, tai ir vajadzīga atļauja to darīt. Ja šī puse/prāvnieks piedalās tiesas sēdē, kurā pieņem lēmumu, puse vai prāvnieks var lūgt tiesnesim atļauju tiesas sēdes beigās.

Prāvniekam, kas vēlas pārsūdzēt, jābūt pietiekamam pamatojumam (vai iemesliem) pārsūdzēt lēmumu. Viņš nevar iebilst pret tiesneša lēmumu tikai tāpēc, ka uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu.

Ja prāvnieks vēlas pārsūdzēt, viņam jārīkojas ātri. Laiks, kurā prāvniekam, kas vēlas pārsūdzēt lēmumu, ir jāiesniedz apelācijas sūdzība, ir īss.

Ja lietā zaudējusī puse nav ne piedalījusies, ne tikusi pārstāvēta tiesas sēdē, tā var iesniegt pieteikumu par tiesas sēdē pasludinātā sprieduma atcelšanu un prasības atkārtotu izskatīšanu.

Attiecīgajai pusei ir jāiesniedz pieteikums 14 dienu laikā pēc sprieduma saņemšanas. Lai iesniegtu pieteikumu, tai būtu jālūdz tiesai veidlapa N244 (paziņojums par pieteikumu).

Tiesa informē puses par to, kad tām jāierodas uz tiesas sēdi, kurā tiesnesis izskatīs pieteikumu.

Tiesnesis apmierina sprieduma atcelšanas pieteikumu tikai tad, ja:

prāvniekam/pusei ir bijis labs iemesls

• neapmeklēt tiesas sēdi un netikt tajā pārstāvētam(-ai) vai
• nesniegt tiesai rakstveida paziņojumu

un attiecīgajai pusei ir vērā ņemama iespēja uzvarēt atkārtotajā tiesas sēdē.

Ja puses pieteikums tiek apmierināts un spriedums tiek atcelts, tiesa nosaka jaunu tiesas sēdi prasības izskatīšanai. Ja prasība ir vienkārša, tiesnesis var nolemt iztiesāt lietu uzreiz pēc tiesas sēdes, kurā izskatīts pieteikums.