Regula (ES) 2020/1783 (pārstrādāta redakcija), kas attiecas uz sadarbību starp dažādu ES valstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, nodrošina vispārēju tiesisko regulējumu pierādījumu iegūšanai citā valstī, nevis tajā, kurā atrodas attiecīgā tiesa. Ar minēto regulu aizstāj Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001, un to piemēro no 2022. gada 1. jūlija. Jaunajā regulā ir precizēts, kā iegūt pierādījumus, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, un I pielikumā ir ietverta N veidlapa attiecīgās tehniskās informācijas apmaiņai. N veidlapu izmanto gan, lai iesniegtu pieprasījumu pierādījumu iegūšanai ar videokonferences starpniecību, gan pozitīvas atbildes sniegšanai uz šādu pieprasījumu. Tomēr katrā ES valstī ir savi procesuālie noteikumi, tāpēc procesa aspekti atšķiras atkarībā no noteikumiem valstī, kura saņem sadarbības pieprasījumu.

Lai atvieglotu dažādu ES valstu tiesu iestāžu sadarbību un pilnībā izmantotu videokonferenču iespējas pierādījumu iegūšanai citā ES valstī, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās ir sagatavojis virkni faktu lapu. Tajās sniegta praktiska informācija par noteikumiem, procedūrām un tehnisko aprīkojumu dažādās ES valstīs.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par konkrēto valsti, uzklikšķiniet uz šīs valsts karoga.

Papildu saite

Pierādījumu iegūšana - dalībvalstu paziņojumi un meklēšanas rīks kompetentās tiesas/iestādes noskaidrošanai

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Saskaņā ar grozījumiem Likumā Nr. 99/1963 (grozītais Civilprocesa kodekss (občanský soudní řád), kas stājās spēkā 2017. gada septembrī) videokonferenču aprīkojuma izmantošanu civilprocesā tieši reglamentē Likums. Civilprocesa kodeksa 102.a punktā ir skaidri noteikts, ka tiesa var veikt uzdevumus, izmantojot videokonferenču aprīkojumu pēc iesaistītās puses lūguma vai tad, kad to uzskata par lietderīgu. Jo īpaši videokonferenci var izmantot, lai nodrošinātu pušu vai tulka klātbūtni tiesas sēdē vai lai nopratinātu liecinieku, ekspertu vai iesaistīto pusi.

Tālāk šis jautājums tiek regulēts saskaņā ar 10.a punktu Tieslietu ministrijas Rīkojumā Nr. 505/2001, ar ko izdod reģionālo, rajona un augsto tiesu iekšējos un administratīvos noteikumus.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Likumā ir skaidri paredzēta liecinieku, ekspertu un pušu nopratināšana. Tomēr tas nekādā veidā iepriekš neierobežo kādu personu kategoriju; izmantojot videokonferenci, tiesas sēdei ir iespējams piesaistīt arī citas personas, piemēram, tulkus. Videokonferences izmantošanu ierobežo tās lietderība vai pēc kādas no iesaistīto pušu pieprasījuma.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Likumā nav noteikti vispārīgi ierobežojumi. Tomēr ierobežojums var rasties no konkrētās lietas apstākļiem (tehniskās iespējas u.c.).

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs (tiesnesis, kas lietu izskata vienpersoniski) veic uzdevumus, izmantojot videokonferenci, tiesas pavēstē jānorāda arī videokonferences norises vieta un laiks. Tādēļ nav izslēgta jebkādu šim uzdevumam piemērotu telpu izmantošana, piemēram, vietās, kur atrodas eksperti vai liecinieki (piemēram, slimnīcās, laboratorijās).

Tomēr ir svarīgi, lai tiesas darbinieki, kam šādu uzdevumu ir uzticējis tiesas sēdes priekšsēdētājs (tiesnesis, kas lietu izskata vienpersoniski), pārbaudītu tās personas identitāti, uz kuru attiecas šis uzdevums. Paredzēts, ka personu parasti nopratina tiesā, cietumā vai veselības aprūpes iestādē.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Likums nosaka, ka audiovizuāls ieraksts jāveic vienmēr, kad darbs tiek veikts ar videokonferences palīdzību. Ja ziņojums ir sastādīts kopā ar ierakstu, personai, uz kuru attiecas uzdevums, ziņojums nav jāparaksta.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja liecinieki nepārvalda valodu, kurā notiek tiesvedība, saskaņā ar Konstitucionālā akta Nr. 2/1993 (Pamattiesību un pamatbrīvību harta (Listina základních práv a svobod)) 37. panta 4. punktu viņiem ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 18. panta 2. punktu tiesai ir jānodrošina tulka pakalpojumi pusei, kuras dzimtā valoda nav čehu valoda, ja tas ir nepieciešams tiesas procesā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 18. panta 1. un 2. punktu tiesai ir pienākums nodrošināt pusēm vienādas iespējas izmantot savas tiesības, un tai ir jānodrošina tulka pakalpojumi pusei, kuras dzimtā valoda nav čehu valoda, ja tas ir nepieciešams tiesas procesā.

Tulka pakalpojumus var nodrošināt, izmantojot videokonferenču aprīkojumu. Tādējādi tulkam nav fiziski jāatrodas tajā pašā vietā, kur atrodas nopratināmā persona.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Tiesai jāuzaicina persona uz tiesu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 51. pantu. Izņemot gadījumus, kad šajā likumā vai īpašos tiesību aktos ir noteikts, ka tiesas pavēstē ir jānorāda papildu dati, tiesas pavēstē jāiekļauj šāda informācija: tās lietas nosaukums, uz kuru persona tiek izsaukta, tiesas sēdes mērķis, vieta un sākuma laiks, uzaicinājuma iemesls, loma, kādā persona tiek uzaicināta piedalīties tiesas sēdē, uzaicinātās personas pienākumi un, ja nepieciešams, paredzamais tiesas sēdes ilgums. Ja tiek izmantots videokonferences aprīkojums, uzaicinātajai personai paziņo, kad un kur tai jāierodas.

Pavēsti nosūta papīra formātā vai elektroniski, un steidzamos gadījumos uzaicinājumu uz tiesu nodod, izmantojot tālruni vai faksu.

Ja liecinieka vai eksperta nopratināšanai izmanto videokonferenci un nopratināmajai personai jāierodas rajonā, kas atrodas citas rajona tiesas jurisdikcijā, šī tiesa būs atbildīga par tiesas pavēsti; tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, lūgs otru tiesu veikt šo uzdevumu. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 115. panta 2. punktu tiesas pavēstes lietas dalībniekiem jāizsniedz tā, lai uzaicinātās personas varētu pienācīgi sagatavoties; parasti vismaz desmit dienas pirms tiesas sēdes sākuma, ja vien nav notikusi iepriekšēja tiesas sēde.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Videokonferences izmantošana ietver informācijas pārraidīšanas izmaksas. Šīs izmaksas jāsedz tiesai, kas iesniegusi pieprasījumu un ierosinājusi rīkot videokonferenci.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 126. panta 1. punktu ikvienai fiziskai personai, kura nav tiesvedībā iesaistītā puse, saņemot tiesas pavēsti, jāierodas tiesā un jāsniedz liecība. Liecinieks var atteikties liecināt tikai tad, ja liecības sniegšanas dēļ pret šo personu vai šai personai tuviem cilvēkiem var sākt kriminālvajāšanu. Pirms nopratināšanas lieciniekus vienmēr informē par liecības sniegšanas nozīmību, liecinieku tiesībām un pienākumiem un par kriminālsodu saistībā ar nepatiesas liecības sniegšanu.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 126. panta 2. punktu nopratināšanas sākumā tiesai ir jāpārbauda liecinieka identitāte. Parasti lieciniekam lūdz uzrādīt personas apliecību vai pasi.

Ja pārbaudi veic, izmantojot videokonferences aprīkojumu, tiesas darbiniekam, kam šo uzdevumu uzticējis tiesas sēdes priekšsēdētājs (tiesnesis, kas lietu izskata vienpersoniski), jāpārbauda pārbaudāmās personas identitāte, izmantojot videokonferences aprīkojums. Ar tiesas sēdes priekšsēdētāja (tiesnesis, kas lietu izskata vienpersoniski) piekrišanu persona, kas pārbauda identitāti telpās, kurās atrodas pārbaudāmā persona, var būt arī tiesas vai ieslodzījuma vietas darbinieks vai aizturēšanas iestādes darbinieks, kas aiztur attiecīgās personas, ar nosacījumu, ka šai personai ir uzticēts šis uzdevums.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Likuma Nr. 91/2012 par starptautiskajām privāttiesībām 104. panta 2. punktu liecinieki, eksperti un lietas dalībnieki nopratināšanā var nodot zvērestu, ja to pieprasa otras valsts iestāde. Liecinieku un lietas dalībnieku zvērests tiek nodots šādi: “Zvēru pie sava goda, ka uz visiem tiesas uzdotajiem jautājumiem atbildēšu, sakot tikai patiesību, un neko nenoklusēšu.” Ekspertu zvērests tiek nodots šādi: “Zvēru pie sava goda, ka manā atzinumā sniegtā informācija, ciktāl man zināms, ir precīza un patiesa.” Jauna zvēresta gadījumā veic attiecīgas izmaiņas zvēresta tekstā.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Par konkrētiem pasākumiem vienojas videokonferences sagatavošanas gaitā, pamatojoties uz tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesas, kas saņem pieprasījumu, vajadzībām.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Par konkrētiem pasākumiem vienojas videokonferences sagatavošanas gaitā, pamatojoties uz tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesas, kas saņem pieprasījumu, vajadzībām.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Jā, pierādījumus var iegūt, izmantojot videokonferenci. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (pārstrādāta redakcija) 20. panta 1. punktā ir noteikts, ka iesniedzēja tiesa iegūst pierādījumus, izmantojot videokonferenci vai citas komunikācijas tehnoloģijas, ar noteikumu, ka šādas tehnoloģijas ir pieejamas tiesai un ka tiesa uzskata šādas tehnoloģijas izmantošanu par piemērotu konkrētajos lietas apstākļos. Igaunijas tiesām ir vajadzīgais videokonferenču tehniskais aprīkojums. Saskaņā ar 15. panta 6. punktu Civilprocesa kodeksā (Tsiviilkohtumenetluse seadustik, pieejams tiešsaistē šeit) kodeksa noteikumus piemēro gadījumos, kad kādas ES dalībvalsts tiesa lūdz palīdzību pierādījumu iegūšanā Igaunijā, ja vien Regulā (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (pārstrādāta redakcija) nav noteikts citādi. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 15. panta 5. punktu, ja vien tiesību aktos vai nolīgumos nav noteikts citādi, Igaunijas tiesa pēc ārvalsts tiesas lūguma sniedz tiesisko palīdzību procesuālas darbības veikšanai, ja pieprasītā darbība saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem ir piekritīga Igaunijas tiesai un nav aizliegta ar tiesību aktu. Procesuālu darbību var veikt arī saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, ja tas vajadzīgs tiesvedībai minētajā ārvalstī un nekaitē tiesvedībā iesaistīto pušu interesēm. Tiesas sēdes vai uzklausīšanu, ko rīko attālināti, reglamentē Civilprocesa kodeksa 350. pants. Nav īpašu noteikumu vai ierobežojumu videokonferences rīkošanai saskaņā ar Regulu 2020/1783, tostarp attiecībā uz tiesas sēdi vai uzklausīšanu, ko rīko attālināti, ja videokonferenci tieši organizē citas dalībvalsts iesniedzēja tiesa saskaņā ar regulas 20. pantu.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 350. panta 1. punktu pusei, kura piedalās tiesas sēdē vai uzklausīšanā, ko rīko attālināti, ir iespēja procesuālas darbības veikt reāllaikā, t.i., sniegt ar zvērestu apliecinātu liecību vai tiesvedībā pēc lūgumraksta – sniegt liecību bez zvēresta; saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 350. panta 2. punktu lieciniekus vai ekspertus var arī uzklausīt attālināti.

Tas nozīmē, ka tiesvedības dalībnieks tiesas sēdē vai uzklausīšanā, ko rīko attālināti, var sniegt ar zvērestu apliecinātu liecību vai tiesvedībā pēc lūgumraksta – sniegt liecību bez zvēresta, un liecinieku vai ekspertu arī var uzklausīt tiesas sēdē vai uzklausīšanā, ko rīko attālināti.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Skat. atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 350. panta 1. punktu tiesa var rīkot tiesas sēdi vai uzklausīšanu attālināti tā, lai tiesvedības dalībnieks vai tā pārstāvis vai padomdevējs tiesas sēdes laikā var atrasties citā vietā un minētajā vietā veikt procesuālās darbības reāllaikā.

Tas nozīmē, ka tiesa var rīkot tiesas sēdi vai uzklausīšanu attālināti tā, ka personai nopratināšanas laikā nav jāatrodas tiesas zālē.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Jā, tiesas sēdes drīkst ierakstīt. Ierakstu veic saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 52. vai 42. pantā minēto procedūru. Tiesās izmantotā attālinātas nopratināšanas tehnoloģija ļauj ierakstīt uzklausīšanu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 52. pantu.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 32. panta 1. punktu tiesvedības un tiesas darba valoda ir igauņu valoda. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 32. panta 2. punktu tiesas sēžu un citu procesuālo darbību protokolus izstrādā igauņu valodā. Tiesa var reģistrēt protokolā visas tiesas sēdē svešvalodā sniegtās liecības vai paskaidrojumus attiecīgajā svešvalodā kopā ar to tulkojumu igauņu valodā, ja tas ir vajadzīgs, lai precīzi atspoguļotu liecības vai paskaidrojuma saturu. Civilprocesa kodeksā nav īpašu noteikumu attiecībā uz valodu lietojumu liecības vai paskaidrojuma sniegšanai pēc citas dalībvalsts tiesas pieprasījuma saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (pārstrādāta redakcija).

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 34. panta 1. punktu, ja tiesvedības puse nepārvalda igauņu valodu un tiesvedībā tai nav pārstāvja, tiesa, ja iespējams, pēc minētās puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas piesaista tulku. Ja tiesvedības puses liecības ir saprotamas tiesai un pārējām tiesvedības pusēm, tulks nav nepieciešams. Ja tiesa nevar nekavējoties nodrošināt tulku, tā izdod rīkojumu, saskaņā ar kuru tiesvedības pusei, kurai vajadzīga tulka palīdzība, tiesas noteiktā termiņā pašai jāatrod tulks vai pārstāvis, kurš pārvalda igauņu valodu (Civilprocesa kodeksa 34. panta 2. punkts). Igaunijas Civilprocesa kodeksā nav īpašu noteikumu attiecībā uz tulka atrašanās vietu regulā noteiktās pierādījumu iegūšanas laikā.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 343. panta 1. punktu tiesvedības pusēm un citām personām, kuras uzaicināmas uz tiesas sēdi, tiesa nosūta pavēsti, kurā norādīts tiesas sēdes laiks un vieta. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 343. panta 2. punktu tiesas pavēste jānosūta vismaz 10 dienas pirms tiesas sēdes datuma. Šis termiņš var arī būt īsāks, ja tiesvedības puses tam piekrīt.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Izmaksas, kas saistītas ar pierādījumu iegūšanu saskaņā ar Regulu 2020/1783, reglamentē regulas 22. pants. Civilprocesa kodeksa 15. panta 4. punktā noteikts, ka iesniedzējai tiesai nav jāsedz procesuālās darbības izmaksas. Tiesa, kas veic procesuālo darbību, par izmaksām informē iesniedzēju tiesu, un tiek uzskatīts, ka šīs izmaksas ir saistītas ar izskatāmo lietu. Ar pierādījumu iegūšanu saistītās izmaksas kā būtiskas tiesvedības izmaksas sedz saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 148. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka tad, ja tiesa nav noteikusi citādi, tiesvedības izmaksas tiesas noteiktajā apmērā avansā sedz tiesvedības puse, kas iesniegusi prasību, ar kuru saistītas šīs izmaksas. Ja prasību iesniegušas abas puses vai ja tiesa ir uzaicinājusi liecinieku vai ekspertu vai lūgusi veikt pārbaudi, puses sedz izmaksas vienādās daļās. Ņemot vērā to, ka tiesu rīcībā ir videokonferenču telpas un aprīkojums, netiek piemērota maksa par tā izmantošanu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Regulas 19. panta 2. punktā noteikts, ka iesniedzēja tiesa informē nopratināmās personas par to, ka dalība nopratināšanā ir brīvprātīga.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 347. panta 2. punkta 1. apakšpunktu tiesa sēdes sākumā noskaidro, kuras no uzaicinātajām personām ir ieradušās, un pārbauda šo personu identitāti. Kodeksā nav paredzētas īpašas procedūras identitātes pārbaudei tiesas sēdē. Tiesas uzdevums ir noskaidrot uzaicināto personu identitāti. Šajā nolūkā tiesa pārbauda, piemēram, personu apliecinošu dokumentu, kurā ir fotogrāfija. Personas, kas piedalās videokonferencē, identitāti var noteikt, piemēram, pamatojoties uz dokumenta kopiju, kas iepriekš iesniegta tiesā.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 269. panta 2. punktu tiesvedības puse pirms liecināšanas nodod šādu zvērestu:

“Es, (vārds/uzvārds), zvēru pie sava goda un sirdsapziņas, ka teikšu tikai patiesību, neko nenoklusēšu, liecību nepapildināšu un nemainīšu.” Tiesvedības dalībnieks nodod zvērestu mutiski un paraksta zvēresta tekstu.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 36. panta 1. punktu persona, kura nepārvalda igauņu valodu, nodod zvērestu valodā, ko šī persona brīvi pārvalda; saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 36. panta 2. punktu ar parakstu apliecina zvēresta tekstu, kas sagatavots igauņu valodā un ko iztulko attiecīgās personas klātbūtnē pirms parakstīšanas.

Civilprocesa kodeksa 262. panta 1. punkta otrajā teikumā noteikts, ka pirms liecības nodošanas tiesa paskaidro lieciniekam, ka viņa pienākums ir teikt patiesību, un iepazīstina liecinieku ar kodeksa 256.-259. panta saturu. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 303. panta 5. punktu ekspertu uzklausīšanai piemēro tos pašus noteikumus, ko piemēro liecinieku uzklausīšanai. Ekspertu, kas nav tiesas eksperts vai reģistrēts privāts eksperts, pirms eksperta atzinuma sniegšanas brīdina par atbildību saistībā ar apzinātu nepatiesa atzinuma sniegšanu, un eksperts to apstiprina, parakstot tiesas sēdes protokolu vai brīdinājuma tekstu. Parakstīto brīdinājumu kopā ar eksperta atzinumu iesniedz tiesai.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 350. panta 3. punktu tiesas sēdē vai uzklausīšanā, ko rīko attālināti, visām tiesvedības pusēm ir jānodrošina tiesības iesniegt sūdzības un pieteikumus un izteikt viedokli par pārējo tiesvedības pušu sūdzībām un pieteikumiem, kā arī jānodrošina citu tiesas sēdes nosacījumu tehniski droša izpilde tiesvedības dalībnieka, kas neatrodas tiesas zālē, attēla un balss skaņas pārraidīšanā reāllaikā uz tiesu un otrādi.

Visās tiesās ir Reģistru un informācijas sistēmu centra darbinieks, kas strādā kā iekšējais IT speciālists, kurš nodrošina videokonferences iekārtu darbību un novērš tehniskās problēmas.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Vajadzīgā informācija ir norādīta pieprasījuma veidlapā. Jebkāda papildu informācija ir atkarīga no konkrētiem katras lietas apstākļiem.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 32. panta 1. punktu tiesvedības un tiesas darba valoda ir igauņu valoda. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 32. panta 2. punktu tiesas sēžu un citu procesuālo darbību protokolus izstrādā igauņu valodā. Tiesa var reģistrēt protokolā visas tiesas sēdē svešvalodā sniegtās liecības vai paskaidrojumus attiecīgajā svešvalodā kopā ar to tulkojumu igauņu valodā, ja tas ir vajadzīgs, lai precīzi atspoguļotu liecības vai paskaidrojuma saturu. Igaunijas Civilprocesa kodeksā nav ietverti īpaši noteikumi atbilstoši Regulai (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (pārstrādāta redakcija) attiecībā uz valodu lietojumu liecību vai paskaidrojumu pieņemšanā.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Jā, abos gadījumos tas ir iespējams. Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1783 12. panta 2. punktu pierādījumu iegūšana videokonferencē notiek saskaņā ar saņēmējas tiesas valsts tiesību aktiem (Grieķijā — Prezidenta dekrēts 142/2013 un Civilprocesa kodeksa 393. panta 3. punkts), savukārt iesniedzēja tiesa saskaņā ar 12. panta 3. punktu var lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta valsts tiesību aktos, un saņēmēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar īpašo procedūru, ja vien tas nav nesaderīgi ar valsts tiesību aktiem vai to nevar izdarīt būtisku praktisku grūtību dēļ.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Ierobežojumu nav. Visus lietas dalībniekus var nopratināt videokonferencē.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Ierobežojumu nav, izņemot to, ka nedrīkst ierakstīt videokonferences ar attēliem (Prezidenta dekrēta 142/2013 2. panta 3. punkts).

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nopratināšana var notikt attiecīgi pielāgotā tiesas zālē vai kādā no tiesas biroja telpām, kas apstiprināta ar tiesas vadītāja lēmumu, kas paziņots tieslietu ministram, vai biroja telpā Grieķijas konsulārajā iestādē ārvalstīs.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Ir atļauts ierakstīt tiesas sēdes videokonferencē, un iekārta ir pieejama ar skaņu, bet bez attēliem. Videokonferences protokolus glabā tiesas sekretārs vai Grieķijas konsulārā iestāde ārvalstīs.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Tiesvedība notiek grieķu valodā un vajadzības gadījumā piedalās tulks; b) tiesvedība notiek iesniedzējas tiesas valsts valodā un tulks nodrošina sinhrono tulkojumu grieķu valodā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Katra puse nodrošina tulka atrašanu un samaksu, ja liecinieks, puse vai eksperts, kuru ierosināts pieaicināt nopratināšanā un kas sniegs liecību videokonferencē, nerunā grieķu valodā. Tulkiem jāatrodas tajā pašā telpā, kurā atrodas tiesnesis, kas vada videokonferences procesu, vai Grieķijas konsulārās iestādes vadītājs ārvalstīs.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Abos gadījumos par to, kā tiks novadīta tiesas sēde, vienojas iesniedzējas tiesas un saņēmējas tiesas tiesneši, izmantojot jebkādus piemērotus saziņas līdzekļus, piemēram, tālruni, e-pastu vai faksu.

Saziņu par praktiskiem jautājumiem, kas saistīti ar videokonferences plānošanu un norisi, iepriekš minēto tiesnešu uzraudzībā veic kompetentās tiesas amatpersonas, arī izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus.

Saskaņā ar iepriekš minēto vienošanos starp tiesnešiem saņēmējas tiesas tiesnesis informē nopratināmo personu par nopratināšanas laiku un vietu saskaņā ar izpildes vietas tiesību aktu noteikumiem un pietiekami savlaicīgi, lai varētu notikt nopratināšana.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Katra puse nodrošina tulka atrašanu un samaksu, ja liecinieks, puse vai eksperts, kuru ierosināts pieaicināt nopratināšanā un kas sniegs liecību videokonferencē, nerunā grieķu valodā. Samaksu puse maksā tieši tulkam.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Saņēmējas tiesas kompetentais tiesnesis informē personu.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Tiesnesis, kurš vada tiesas sēdi, pārbauda nopratināmās personas identitāti. Lai noskaidrotu attālinātajā telpā esošās personas identitāti, tiesnesim palīdz tiesas sekretārs vai konsula pilnvarota persona attālinātajā vietā.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Tiesnesis, kas vada procesu, jautā nopratināmajam lieciniekam, ekspertam u.c., vai viņš/viņa vēlas nodot reliģisko vai civilo zvērestu. Tādu pašu procedūru piemēro tulkiem, pirms viņi sāk pildīt savus pienākumus tiesvedībā.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Tiek veikti pasākumi, lai attiecīgās tiesas amatpersonas būtu pieejamas pirms videokonferences un tās laikā.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Nav.

Parasti, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā notiek tiesvedība, ir paredzēts ierakstīt tiesas sēdes civillietās vai komerclietās, tos pašus noteikumus piemēro uzklausīšanām, kas notiek, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju. Šādā gadījumā puses būtu jāinformē par šiem noteikumiem un vajadzības gadījumā – par iespēju iebilst pret ierakstīšanu. Ieraksti būtu jāveic un jāglabā drošā veidā, un būtu jāgarantē, ka tie netiks publiski izplatīti.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Videokonferenču vai distances saziņas tehnoloģiju izmantošana nav obligāta. Videokonferences ir paredzētas, lai atvieglotu mutisku uzklausīšanu civillietās, komerclietās un arī kriminālprocesā (šīs uzklausīšanas reglamentē Digitalizācijas regulas 6. pants) ar pārrobežu dimensiju.

To var darīt divējādi.

Noteikumi un nosacījumi:

• Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil ( LEC)) 177. pants saskaņā ar 2015. gada 30. jūlija Likumu 29/2015 par starptautisko tiesisko sadarbību civillietās;
• Konstitutīvā likuma par tiesu varu (Ley Orgánica del Poder Judicial (LOPJ)) 229. pants attiecībā uz videokonferencēm; Konstitutīvā likuma par tiesu varu 229. panta 3. punkts atļauj pieņemt paziņojumus, iztaujāt, iegūt pierādījumus, vienlaicīgi nopratināt vairākus lieciniekus, nopratināt, iesniegt ziņojumus, apstiprināt ekspertu atzinumus un veikt tiesvedību videokonferencēs, klātesot tiesnesim, vai tiesas sēdē, attiecīgā gadījumā klātesot vai piedaloties lietas dalībniekiem. Vienmēr tiek nodrošināts, ka katram lietas dalībniekam ir iespēja uzdot jautājumus un apstrīdēt otra lietas dalībnieka pierādījumus, un tiek nodrošinātas tiesības uz aizstāvību. Tās ir atklātas tiesas sēdes, izņemot atsevišķus gadījumus.
• Regula Nr. 1/2018 par starptautisko tiesisko palīdzību un starptautiskās tiesiskās sadarbības tīkliem.

Gadījumi, kad Spānija lūdz ārvalsts pārvaldes iestādi sadarboties

Šajos gadījumos piemēro Likumu 29/2015, ievērojot ES tiesību aktu prioritātes principu, kas nodrošina, ka šajā jomā prioritāri piemēro Eiropas Savienības noteikumus un to starptautisko līgumu un nolīgumu noteikumus, kurus parakstījusi Spānija. Jomā, kas saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību civillietās, Spānijas pārvaldes iestādes var sadarboties ar ārvalstu pārvaldes iestādēm; lai gan nepastāv prasība piemērot savstarpīguma principu, valdība var ar Karaļa dekrētu noteikt, ka pārvaldes iestādes nesadarbojas ar tādas ārvalsts pārvaldes iestādēm, kura atkārtoti noraidījusi pieprasījumus sadarbībai vai ar likumu aizliegusi savām valsts iestādēm nodrošināt sadarbību.

Ja Spānijas tiesas var izveidot tiešu saziņu starp tiesām:

vienmēr tiek ievēroti katrā valstī spēkā esošie tiesību akti. Tieši sakari starp tiesām nozīmē, ka saziņa starp valsts un ārvalstu tiesām notiek bez starpnieka palīdzības. Šāda saziņa neietekmē un neapdraud iesaistīto tiesu neatkarību vai lietas dalībnieku tiesības uz aizstāvību.

Spānijas iestādes noraida pieprasījumus starptautiskajai tiesiskajai sadarbībai civillietās, ja:

1. pieprasītās sadarbības mērķis ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai;
2. procedūra, kas saistīta ar sadarbības pieprasījumu, ir tikai Spānijas tiesu kompetencē;
3. plānotās darbības saturs nav Spānijas tiesas, kas saņem pieprasījumu, kompetencē. Attiecīgā gadījumā tā Spānijas tiesa var nosūtīt pieprasījumu kompetentajai iestādei un informēt par to iestādi, kas iesniedz pieprasījumu;
4. pieprasījums starptautiskajai sadarbībai neatbilst saturam un obligātajām prasībām, kas noteiktas Likumā Nr. 29/2015 attiecībā uz pieprasījuma izskatīšanu;
5. valdība ar Karaļa dekrētu nosaka, ka Spānijas pārvaldes iestādes nesadarbojas ar tādas ārvalsts pārvaldes iestādēm, kura atkārtoti noraidījusi pieprasījumus sadarbībai vai ar likumu aizliegusi savām valsts iestādēm nodrošināt sadarbību.

Civillietās vai komerclietās, ja viena no pusēm vai to pārstāvis atrodas citā dalībvalstī, kompetentā iestāde nosaka pušu un to pārstāvju dalību uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, ņemot vērā:

1. šādas tehnoloģijas pieejamību;
2. procesā iesaistīto pušu viedokli par šādas tehnoloģijas izmantošanu; kā arī
3. šādas tehnoloģijas izmantošanas piemērotību konkrētajos lietas apstākļos.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Nav ierobežojumu attiecībā uz citu lietas dalībnieku dalību nopratināšanā vai jebkuras citas personas pierādījumu sniegšanu liecinieka vai eksperta statusā. Par pierādījumu un ekspertu sniegtās informācijas piemērotību lemj tiesa.

Kompetentā iestāde, kas rīko uzklausīšanu, nodrošina pieejamību visām pusēm un to pārstāvjiem, tostarp personām ar invaliditāti.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem bērns ir iesaistīts tiesvedībā civillietās vai komerclietās, jo īpaši kā puse, bērnam vajadzētu būt iespējai piedalīties uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, ņemot vērā viņa procesuālās tiesības. Ja bērns tiesvedībā piedalās, lai tiktu iegūti pierādījumi civillietās vai komerclietās, piemēram, ja bērns ir jāuzklausa kā liecinieks, bērna uzklausīšanu varētu arī veikt, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”).

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Ierobežojumi, kas vienmēr ir izņēmumi un ir jānosaka ar pamatotu tiesas lēmumu, kurā tiek ņemts vērā ierobežojuma samērīgums, ietekmē gadījumus, kad prasītā pierādījumu tieša iegūšana ir “pretrunā tās dalībvalsts tiesību pamatprincipiem” (Regulas (ES) 2020/1783 19. panta 7. punkts).

Procedūra, saskaņā ar kuru rosina un rīko uzklausīšanu, izmantojot videokonferenci vai citu attālinātas saziņas tehnoloģiju, civillietās un komerclietās būtu jāreglamentē tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek tiesvedība. Lai izlemtu, vai pušu un to pārstāvju dalība uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci, ir atļauta, kompetentajai iestādei būtu jāizvēlas piemērota metode pušu viedokļu izskatīšanai saskaņā ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Procedūrai jānotiek tiesā, kurā noris tiesvedība un kurā iegūti pierādījumi atklātā tiesas sēdē vai izņēmuma gadījumā slēgtā tiesas sēdē. Nav ierobežojumu attiecībā uz tās personas atrašanās vietu, kurai ir jāpiedalās procesā, izmantojot videokonferenci “vai citas distances saziņas tehnoloģijas, ar noteikumu, ka šādas tehnoloģijas ir pieejamas tiesai un ka tiesa uzskata šādas tehnoloģijas izmantošanu par piemērotu konkrētajos lietas apstākļos” (Regulas (ES) 2020/1783 20. panta 1. punkta beigu daļa). Tiesas sekretāram (Letrado de la administración de justicia) tiesā, kurā noris tiesvedība, tiesas sēdes laikā ir jāpārliecinās par videokonferences procedūrā iesaistīto personu identitāti, pamatojoties uz iepriekš iesniegtiem vai uz vietas uzrādītiem dokumentiem, vai uz personiskām zināšanām.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Jā. Tie patiešām ir jāieraksta, ņemot vērā iepriekšējā jautājumā sniegto informāciju (Regulas (ES) 2020/1783 20. panta 1. punkta beigu daļa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 147. pantu lietas mutiskas izskatīšanas, uzklausīšanas un uzstāšanās ieraksta informācijas nesējā, kas ir piemērots skaņas un attēla ierakstīšanai un atskaņošanai. Spānijā visās tiesu iestādēs ir audiovizuālā ieraksta ierīces tiesas procesa vai lietas izskatīšanas ierakstīšanai. Tiesas sekretārs saglabā ierakstus DVD formātā. Lietā iesaistītajām pusēm uz viņu rēķina var izsniegt ieraksta kopiju.

Neskarot īpašos noteikumus par videokonferenču izmantošanu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 861/2007, Regulā (ES) Nr. 655/2014 un Regulā (ES) 2020/1783, procedūru uzklausīšanai videokonferences veidā reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek uzklausīšana.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja ir iesaistīta Spānijas tiesa, procedūrā un saistītajā dokumentācijā ir būtiski lietot spāņu valodu, lai gan var izmantot arī kādu no citām oficiālajām valodām (galīsiešu, katalāņu, valensiešu un basku valodu), ko lieto noteiktos valsts reģionos, ja videokonferences režīmā nopratināmās personas pārvalda šīs valodas un vēlas tajās izteikties.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Civillietās var izmantot tulkus gan tiesvedības procesā, gan pēc tam, lai dokumentētu procesu; ja tos nenodrošina lietas dalībnieks, kuram nepieciešams mutiskais tulkojums, tos nodrošinās tiesu dienesti, kas dažos autonomajos apgabalos ir decentralizēti. Pārējos gadījumos šos pakalpojumus nodrošina Tieslietu ministrija. Maksu par šo pakalpojumu sniegšanu attiecina uz to lietas dalībnieku, kurai piespriests atlīdzināt izdevumus, pienācīgi ņemot vērā tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību.

Lai efektīvi nodrošinātu turpmāku iztaujāšanu un pierādījumu iegūšanu, tulks var atrasties gan tiesas zālē, gan kopā ar personu, kura tiks nopratināta videokonferences režīmā.

Jebkurā gadījumā tulkam būs jānodod zvērests vai jāapzvēr teikt patiesību un pildīt savu pienākumu pēc iespējas objektīvi.

Regulas (ES) 2020/1783 22. pantā ir paredzēta iespēja pieprasījuma saņēmējai tiesai pieprasīt atlīdzināt nodokļus vai izmaksas, tostarp tulku izmaksas.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Iekšējā nopratināšanas procedūra Regulas 10. pantā paredzētajā gadījumā ir noteikta LEC 301. un turpmākajos pantos attiecībā uz lietas dalībnieku nopratināšanu; 360. un turpmākajos pantos attiecībā uz liecinieku nopratināšanu; un 335. un turpmākajos pantos attiecībā uz ziņojumu izsniegšanu un to iesniegšanu ekspertu izskatīšanai un savstarpējai uzklausīšanai atklātās tiesas sēdēs.

Neskarot īpašos noteikumus par videokonferenču izmantošanu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 861/2007, Regulā (ES) Nr. 655/2014 un Regulā (ES) 2020/1783, procedūru uzklausīšanai videokonferences veidā reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek uzklausīšana.

Ja iestāde pieprasa personas dalību pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās, šādas personas dalība uzklausīšanā, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, būtu jāreglamentē Pierādījumu iegūšanas regulai.

Videokonferencēm vai citai distances saziņas tehnoloģijai, ko izmanto tiesvedībā civillietās, komerclietās vai krimināllietās, būtu jānodrošina iespēja izmantot mutisko tulkošanu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Būtībā videokonference ir bezmaksas pakalpojums, tomēr, ja ieinteresētās puses vēlas iegūt ieraksta kopiju, tām pašām jānodrošina atbilstīgs informācijas nesējs vai jāsedz izmaksas.

Regulas (ES) 2020/1783 22. pantā ir paredzēta iespēja pieprasījuma saņēmējai tiesai pieprasīt atlīdzināt nodokļus vai izmaksas, tostarp tulku izmaksas.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Tas tiek veikts saskaņā ar Spānijas tiesas norādījumiem.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Videokonferencei vai citai distances saziņas tehnoloģijai būtu jāļauj kompetentajai iestādei autentificēt uzklausāmās personas identitāti un būtu jānodrošina vizuāla, audio un mutiska saziņa uzklausīšanas laikā. Izmantotajai tehnoloģijai būtu jāatbilst piemērojamiem standartiem attiecībā uz persondatu aizsardzību, sakaru konfidencialitāti un datu drošību neatkarīgi no tā, kāda veida uzklausīšanai tā tiek izmantota.

Vienkārša telefonsaruna nebūtu jāuzskata par mutiskajai uzklausīšanai piemērotu distances saziņas tehnoloģiju.

Tiesas sekretārs tiesā, kurā noris tiesvedība, apliecina videokonferences procedūrā iesaistīto personu identitāti, iepriekš iesniedzot vai uz vietas parādot dokumentus vai pamatojoties uz personiskajām zināšanām.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Jānošķir divi šādi gadījumi:

1. lietas dalībniekiem nopratināšanas laikā nav jānodod zvērests vai jāsniedz apliecinājums, lai gan paziņojumā par pārbaudi attiecīgais lietas dalībnieks ir jāinformē par to, ka neattaisnotas neierašanās gadījumā tiesa var uzskatīt faktus, ar kuriem šis lietas dalībnieks ir personiski saistīts, kā apstiprinātus; šo faktu atzīšana par neapstrīdamiem ir īpaši nelabvēlīga attiecīgajam lietas dalībniekam;
2. liecinieki: pirms liecības sniegšanas katram lieciniekam ir jānodod zvērests vai jāsniedz apliecinājums, ka viņš teiks patiesību, brīdinot lieciniekus par sodu, kas draud par nepatiesas liecības sniegšanu civillietās; Tiesa informē lieciniekus par minēto sodu, ja liecinieks par to nav informēts. Lieciniekiem, kuri ir nepilngadīgas personas vecumā, kurā neiestājas kriminālatbildība, nav jānodod zvērests vai jāapzvēr teikt patiesību;
3. eksperti: iesniedzot atzinumu, ekspertiem jānodod zvērests vai jāsniedz apliecinājums, ka viņi teiks patiesību, un jāpaziņo, ka viņi ir rīkojušies vai attiecīgajā gadījumā rīkosies pēc iespējas objektīvi, ņemot vērā faktorus, kas kādam no lietas dalībniekiem var būt gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi, un ka viņi ir informēti par kriminālsodu, ko var piemērot, ja viņi neizpilda savus pienākumus kā eksperti. Šo zvērestu vai solījumu atkārto uzklausīšanas laikā, ja atzinums tiek iesniegts pretrunu procedūrai, kurā tiesa uzklausa abas puses.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Par audiovizuālo saziņas līdzekļu nodrošināšanu vienojas iepriekš. Vecākā tiesneša sekretariāts (Secretaría del Decanato) vai tiesas darbinieki nosaka videokonferences norises datumu, laiku un vietu un nodrošina pietiekamu darbinieku skaitu videokonferences nodrošināšanai. Parasti iepriekš veic pārbaudes, lai pārliecinātos par savienojuma un aprīkojuma pareizu darbību.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Jebkura informācija, kas tiek uzskatīta par atbilstošu, lai nodrošinātu, ka pierādījumu iegūšana norit pēc iespējas raiti, izmantojot pielikumā iekļautās veidlapas.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Civilprocesa likumā (Zakon o parničnom postupku) (Narodne Novine (NN) — Horvātijas Republikas oficiālais izdevums) Nr. 53/91, 91/92, 58/93, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 84/08, 123/08, 57/11, 148/11, 25/13, 89/14, 70/19, 80/22 un 155/23 (ZPP) ir paredzēti detalizēti noteikumi par pierādījumu iegūšanu civillietās attālināti. Saskaņā ar ZPP 115. panta 3. punktu tiesa var noteikt, ka konkrēti pierādījumi jāiegūst attālināti, izmantojot attiecīgas audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai. ZPP 115. panta 5. punktā ir precizēts, ka tiesa lemj par konkrēta pierādījuma iegūšanu attālināti pēc tam, kad ir saņēmusi apsvērumus par attiecīgo jautājumu no pusēm un citiem dalībniekiem, kuri piedalīsies tiesas sēdē, kas notiks attālināti.

Noteikumi par attālinātām tiesas sēdēm (Pravilnik o održavanju ročišta na daljinu) (NN Nr. 154/22; turpmāk “Noteikumi”) paredz kārtību attālinātu tiesas sēžu rīkošanai un atsevišķu pierādījumu iegūšanai, izmantojot attiecīgas audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformas attālinātai saziņai. Tomēr pierādījumus videokonferencē ar tiesas līdzdalību var iegūt tikai tad, ja par tieslietām atbildīgais ministrs saskaņā ar Likuma, ar kuru groza Civilprocesa likumu (Zakon o izmjenama i dopunama Zakona o parničnom postupku) (NN Nr. 80/22), 17. panta 3. punktu ar lēmumu nosaka, ka ir izpildīti tehniskie nosacījumi tiesas sēdes audio ierakstīšanai attiecīgajās tiesās.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Saskaņā ar Noteikumu 5. panta 1. punktu jēdziens “attālināta sēde” (ročište na daljinu) nozīmē tādas tiesas sēdes rīkošanu attālināti, kurā tiesvedības dalībnieki izmanto audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai. Savukārt saskaņā ar 5. panta 6. punktu jēdziens “tiesvedības dalībnieki” (sudionici postupka) attiecas uz tiesu, pusēm, personām, kas iestājušās lietā, advokātiem, pārstāvjiem, juridiskajiem pārstāvjiem, lieciniekiem, ekspertiem un citām tiesvedībā iesaistītajām personām.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Saskaņā ar Noteikumu 12. pantu tiesa var ne tikai nopratināt lieciniekus un ekspertus, bet arī iegūt papildu pierādījumus attālinātā tiesas sēdē, ja pierādījumu raksturs to ļauj, un tādā gadījumā pusēm tiks dota iespēja iesniegt apsvērumus pirms tiesas sēdes vai tās laikā.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Noteikumu 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka tiesvedības dalībnieki sazinās ar tiesu no telpas, kas aprīkota ar tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, no kuras viņi var netraucēti sazināties ar citiem tiesvedības dalībniekiem. Savukārt 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka tiesvedības dalībnieks, kurš pēc uzaicinājuma ierasties uz tiesas sēdi nevar piedalīties tiesas sēdē attālināti, var piedalīties tiesas sēdē tiesas ēkā, taču tādā gadījumā viņam par to ir jāpaziņo tiesai pirms tiesas sēdes.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Saskaņā ar Likuma, ar kuru groza Civilprocesa likumu (NN Nr. 80/22), 17. panta 3. punktu par tieslietām atbildīgais ministrs pieņems lēmumu, ar ko nosaka, ka ir izpildīti tehniskie nosacījumi tiesas sēdes audio ierakstīšanai attiecīgajās tiesās.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Pusēm un citiem procesa dalībniekiem ir tiesības runāt savā valodā, kad viņi piedalās tiesas sēdēs un mutiski veic citas procesuālas darbības tiesā. Ja process nenotiek puses vai citu procesa dalībnieku runātajā valodā, viņiem tiks nodrošināta tiesas sēdē sniegtās informācijas un pierādījumu sniegšanai izmantoto dokumentu mutisks tulkojums viņu valodā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Puses un citi procesa dalībnieki ar tulka palīdzību tiks informēti par viņu tiesībām sekot tiesas procesa mutiskajai daļai viņu runātajā valodā. Viņi var atteikties no tiesībām uz mutisko tulkojumu, ja paziņo, ka zina valodu, kurā notiek process. Protokolā tiks iekļauta piezīme par to, ka viņi ir informēti par savām tiesībām, un attiecīgais pušu un citu dalībnieku paziņojums. Mutisko tulkojumu nodrošina tulki. Mutiskās tulkošanas izmaksas sedz attiecīgā puse vai dalībnieks.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Saskaņā ar ZPP 114. panta 2. punktu tiesa savlaicīgi uzaicina puses un citas personas, kuru klātbūtne tiek uzskatīta par nepieciešamu, ierasties uz tiesas sēdi. Pavēste tiks izsniegta lietas dalībniekam kopā ar iesniegumu, uz kura pamata tiek rīkota tiesas sēde, un pavēstē tiks norādīta tiesas sēdes vieta, telpa un laiks. Ja iesniegums netiek izsniegts kopā ar pavēsti, pavēstē norāda puses, strīda priekšmetu un turpmāko rīcību tiesas sēdē (ZPP 114. panta 2. punkts).

Attālinātas tiesas sēdes gadījumā tiesa saskaņā ar Noteikumu 6. panta 2. punktu pavēstē par attālinātu tiesas sēdi norādīs šādu informāciju:

• kāda tehnoloģiju platforma attālinātai saziņai tiks izmantota;
• saiti, ar kuru piekļūt tehnoloģiju platformai attālinātai saziņai, vai informāciju par to, kad šī saite tiks atsūtīta;
• vajadzības gadījumā, jebkādus brīdinājumus saistībā ar tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, par kuriem tiesvedības dalībnieki būtu īpaši jāinformē;
• paziņojumu pusēm, ka iesniegumus vai dokumentus tiesas sēdei var iesniegt pdf formātā;
• tālruņa numuru vai e-pasta adresi, ko tiesvedības dalībnieki var izmantot, lai tiesai paziņotu, ka viņiem ir tehniskas grūtības pievienoties attālinātajai tiesas sēdei.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Lemjot par tiesvedības izmaksām, tiesa piespriež pusei atlīdzināt tikai tiesvedības norises nodrošināšanai vajadzīgos izdevumus. Par nepieciešamajām izmaksām un izmaksu summu lemj tiesa, rūpīgi pārbaudot visus apstākļus, jo īpaši ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē galvenās tiesas sēdes sagatavošanas procedūru, kura ietver rakstiskus iesniegumus, vienu sagatavojošu tiesas sēdi un vienu galveno tiesas sēdi.

Ja puse pieprasa pierādījumu iegūšanu, tai ar tiesas rīkojumu ir pienākums iepriekš iemaksāt summu, kas vajadzīga, lai segtu ar pierādījumu iegūšanu saistītās izmaksas. Ja abas puses ierosina pierādījumu iegūšanu vai ja to pieprasa tiesa ex officio, tiesa prasīs, lai abas puses vienādās daļās iemaksā izmaksu segšanai vajadzīgo summu. Ja tiesa ir izdevusi rīkojumu par pierādījumu iegūšanu ex officio, tā var noteikt, ka summu iemaksā tikai viena puse.

Pusei, kura zaudē lietu, ir pilnībā jāsedz izdevumi, kas radušies iebildumu iesniedzējam un personai, kas iestājusies lietā. Personai, kas iestājusies lietā no zaudējušā lietas dalībnieka puses, jāatlīdzina izdevumi, kas radušies saistībā ar tās rīcību.

Ja spriedums pusēm ir daļēji labvēlīgs, tiesa vispirms nosaka katras puses veiksmes procentuālo daļu un pēc tam tās puses veiksmes procentuālo daļu, kurai spriedums ir mazāk labvēlīgs, atskaita no puses, kurai spriedums ir labvēlīgāks, sekmīgākā iznākuma procentuālās daļas. Pēc tam tiesa nosaka puses, kurai spriedums ir labvēlīgāks, konkrēto un kopējo izmaksu summu, kas bija nepieciešama procesa pienācīgai norisei, un tad atlīdzina šai pusei to kopējo izmaksu daļu, kas atbilst atlikušajai procentuālajai daļai, ņemot vērā pušu veiksmes procentuālo daļu. Lietas labvēlīga iznākuma proporcionālā daļa tiek novērtēta, pamatojoties uz apmierinātajām prasībām, ņemot vērā arī to, cik veiksmīgi ir iesniegti pierādījumi, kas pamato prasības.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Liecinieki saņem rakstisku pavēsti, kurā norādīts uzaicinātās personas vārds un uzvārds, laiks un vieta, lieta, uz kuru attiecas pavēste, un norāde, ka viņi ir uzaicināti kā liecinieki. Pavēstē liecinieki tiek informēti par nepamatotas prombūtnes sekām un tiesībām uz izdevumu atlīdzināšanu. Tiesnesis informē lieciniekus, ka viņi var atteikties liecināt par jautājumiem, ko puse viņiem uzticējusi kā šīs puses pārstāvjiem vai ko puse vai cita persona viņiem uzticējusi grēksūdzē, un par faktiem, ko šis liecinieks uzzinājis, būdams advokāts, ārsts vai pildot kādu citu aicinājumu vai darbību, ja ar to ir saistīts pienākums paturēt noslēpumā visu, kas uzzināts, pildot šo aicinājumu vai darbību. Turklāt liecinieks var atteikties atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, ja tam ir pārliecinoši iemesli, jo īpaši tad, ja, atbildot uz šādu jautājumu, viņš radītu sev vai saviem asinsradiniekiem taisnā līnijā līdz jebkurai pakāpei, vai asinsradiniekiem sānu līnijā līdz trešajai pakāpei, t. sk. savam laulātajam, vai radiniekiem svainībā līdz otrajai svainības pakāpei, pat ja laulība ir izbeigta, un savam aizbildnim vai aizbilstamajam, adoptētam vecākam vai bērnam lielu negodu, ievērojamus materiālus zaudējumus vai kriminālvajāšanas risku. Vienīgais tiesnesis vai tiesas palātas priekšsēdētājs informē liecinieku, ka viņš var atteikties atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Tiesa lūgs liecinieku, kuru pierādījumu pārbaudes procesā ierosināts uzklausīt, pirms attālinātās tiesas sēdes iesniegt tiesai personas apliecības vai cita dokumenta, kas apliecina nopratināmās personas identitāti, kopiju papīra formātā vai skenētu kopiju, vai iespēju robežās noskaidros liecinieka identitāti ar citiem līdzekļiem (Noteikumu 8. panta 1. punkts). Attālinātā tiesas sēdē tiesa lūgs pārējos tiesvedības dalībniekus sniegt informāciju, kas nepieciešama viņu identifikācijai, un vajadzības gadījumā noteiks viņu identitāti saskaņā ar minētā panta attiecīgo punktu (Noteikumu 8. panta 2. punkts). Tiesa noteiks, ar kādiem saziņas līdzekļiem tai jāiesniedz minētajā pantā norādītā informācija (Noteikumu 8. panta 3. punkts).

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Tiesa var nolemt, ka liecinieks nodod zvērestu par savām sniegtajām liecībām vai ka zvērestu nodod pirms liecinieka nopratināšanas. Zvērestu nodod mutiski ar šādiem vārdiem: “Zvēru pie sava goda, ka esmu teicis patiesību, atbildot uz visiem tiesas uzdotajiem jautājumiem, un neesmu noklusējis nekādu man zināmu informāciju par šo lietu.” Mēmi liecinieki, kuri var lasīt un rakstīt, nodod zvērestu, parakstot zvēresta tekstu, savukārt nedzirdīgi liecinieki nodod zvērestu, izlasot tā tekstu. Ja nedzirdīgie vai mēmie liecinieki nevar lasīt vai rakstīt, viņi nodod zvērestu ar tulka palīdzību. Ja liecinieku nopratina atkārtoti, viņš nenodod zvērestu vēlreiz, taču viņam tiks atgādināts par viņa nodoto zvērestu. Lieciniekiem, kuri laikā, kad notiek tiesas sēde, nav pilngadīgi vai nespēj saprast tajā notiekošo, zvērests nav jānodod.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Pirms plānot attālinātu tiesas sēdi, tiesa pārbaudīs, vai ir izpildīti tiesas sēdes tehniskie un citi nosacījumi (Noteikumu 11. panta 1. punkts). Ja pēc attālinātās tiesas sēdes ieplānošanas, taču pirms tā notiek, izrādās, ka tiesas sēde ieplānotajā datumā (vai laikā) nevar notikt, tiesa to atliks un ieplānos jaunu tiesas sēdi vai nu attālināti, vai tiesas ēkā atkarībā no iemesla, kādēļ iepriekšējā tiesas sēde nevarēja notikt (Noteikumu 11. panta 2. punkts). Tādā gadījumā tiesas sēde plānotajā datumā var notikt tiesas ēkā, nevis attālināti, ja lietas apstākļi to ļauj (Noteikumu 11. panta 3. punkts). Ja attālinātās tiesas sēdes laikā radīsies tehniskas grūtības, tiesa centīsies tās atrisināt un turpināt tiesas sēdi. Ja nav iespējams turpināt tiesas sēdi ar visiem tiesvedības dalībniekiem, bet tikai ar dažiem no tiem, un ja tas neliedz vienai no pusēm piedalīties tiesas sēdē, tiesa turpinās tiesas sēdi. Pretējā gadījumā tiesa rīkosies saskaņā ar minētā panta 2. punktu (Noteikumu 11. panta 4. punkts).

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

No tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, netiek prasīta papildu informācija.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Ar 2022. gada 10. oktobra Leģislatīvo dekrētu Nr. 149 Itālijas tiesībās tika ieviesta iespēja, ievērojot konkrētus nosacījumus, rīkot tiesas sēdes, izmantojot attālinātus audiovizuālos savienojumus (Civilprocesa kodeksa 127.bis pants). Itālijas civilprocesā tiesnesis var norīkot, ka tiesas sēde notiks, izmantojot videokonferenci, kurā piedalās tikai puses, to advokāti, prokurors un tiesas palīgdarbinieki. Tomēr, ja ir jāizjautā liecinieki, viņiem ir obligāti jāierodas tiesā personīgi. Tādēļ videokonferences nav atļautas liecinieku nopratināšanā Itālijas tiesās.

Tas nozīmē, ka tad, kad Itālijas tiesa saņem pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu Pierādījumu iegūšanas regulas 12. panta un turpmāko pantu izpratnē, lieciniekam vienmēr ir personīgi jāierodas tiesā.

Tomēr, ja Itālijas tiesa nopratina liecinieku, izpildot pieprasījumu, kas iesniegts regulas 12. panta un turpmāko pantu izpratnē, pastāv iespēja tiesnesim, kurš iesniedzis pieprasījumu, piedalīties sēdē, izmantojot videokonferenci, pat ja tas nav paredzēts iekšzemes civillietu gadījumā, jo ar šo pasākumu netiek pārkāpti Itālijas tiesību sistēmas pamatprincipi, neskarot arī principu par personu brīvu izvēli tikt uzklausītām, izmantojot šādus līdzekļus (Itālijā to nav iespējams izdarīt piespiedu kārtā).

Attiecībā uz atšķirīgo gadījumu, kad pierādījumu iegūšanu veic citas dalībvalsts tiesu iestāde, ir iespējams izmantot videokonferenci saskaņā ar regulas 19. un 20. panta noteikumiem, jo aizliegums nopratināt lieciniekus videokonferencē nav procesuāls sabiedriskās kārtības noteikums.

Šajā sakarā parasti piemēro procedūru, saskaņā ar kuru ārvalstu tiesa nopratina liecinieku videokonferencē pēc tam, kad pieprasījumu ir apmierinājusi centrālā iestāde, kas izveidota Tieslietu ministrijas Starptautisko lietu un tiesu iestāžu sadarbības ģenerāldirektorātā.

Kad pieprasījums ir apmierināts, ārvalsts tiesa bez Itālijas tiesu iestādes līdzdalības var nopratināt liecinieku, izmantojot audiovizuālo savienojumu sistēmu, ko tā uzskata par vēlamu. Jebkurā gadījumā tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir jāinformē liecināt uzaicinātā persona par to, ka pierādījumu iegūšana notiek brīvprātīgi, un jāatturas no jebkādu piespiedu līdzekļu izmantošanas saskaņā ar regulas 19. panta 2. un 3. punktu.

Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde vai liecināt uzaicinātā persona to nepārprotami pieprasa, videokonference var notikt tiesas telpās, izmantojot aprīkojumu, ko nodrošina Ieslodzījuma vietu pārvaldes departaments (DAP).

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Skatīt atbildi uz 1. jautājumu. Itālijas tiesa nevar nopratināt lieciniekus videokonferencē, lai gan tiesa, kas ir pieprasījusi tiešu pierādījumu iegūšanu, var viņus nopratināt, izmantojot videokonferenci.

Puses un tehniskos konsultantus arī var iztaujāt videokonferencē, tostarp Itālijas tiesas, saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Civilprocesa kodeksa 127.bis pantā un Civilprocesa kodeksa īstenošanas noteikumu 196.k pantā.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Nav ierobežojumu attiecībā uz to pierādījumu veidu, kurus var iegūt videokonferencē.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Skatīt atbildi uz 1. jautājumu. It īpaši, ņemot vērā iepriekš minēto, ka videokonferenču izmantošana ir pieļaujama tikai tiešu pierādījumu gadījumā, konkrētu pasākumu izvēle ir tās tiesas ziņā, kas iesniedz pieprasījumu. Ierobežojumu nav, un personu var izjautāt, tai atrodoties savās mājās; tomēr pēc īpaša pieprasījuma Itālijas valsts var nodrošināt telpu tiesas ēkā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes departamenta (DAP) aprīkojumu.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Tiesas sēžu ierakstīšana videokonferencē parasti nav atļauta (Civilprocesa kodeksa īstenošanas noteikumu 196.k pants). Tomēr, ja ierakstīšana ir nepieciešama saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā notiek lietas izskatīšana, tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, var atļaut ierakstīt tiesas sēdi, izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus. Vienmēr ir atļauta tiesas sēžu audio ierakstīšana nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma lietās (Civilprocesa kodeksa 422. pants). Gadījumos, kad ārvalsts tiesa pierādījumus iegūst tieši, ierakstīšana ir atļauta, ja tas atļauts pieprasījuma iesniedzējas iestādes tiesību sistēmā.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Itālijas tiesas rīko tiesas sēdes itāļu valodā un vāc pierādījumus šajā valodā; ja ir vajadzīgs tulks, to var nodrošināt, bet izmaksas sedz puses, kas lietā iesaistītas pieprasījuma iesniedzējā valstī;

b) pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesa izmantos valodu, kas noteikta tās tiesību sistēmā, vajadzības gadījumā iesaistot tulku.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Sk. 6. punktu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

a) Gadījumos, uz kuriem attiecas regulas 12. pants un turpmākie panti, tiesa rīko tiesas sēdi, bet tās puses advokātam, kura lūdz pierādījumus, ir jānoorganizē liecinieku uzaicināšana ar pavēsti;

b) gadījumos, uz kuriem attiecas regulas 19. pants un turpmākie panti, pusēm ir jānosauc persona, kura tiks nopratināta videokonferencē, norādot vietu, datumu un laiku, kas jānosaka tiesai, pieslēguma veidu un izmantojamo platformu. Gadījumos, kad liecinieks ir jāizjautā, tiesas telpās izmantojot Ieslodzījuma vietu pārvaldes departamenta aprīkojumu, savienojuma organizēšanai ir vajadzīgas aptuveni 30 dienas. Datums ir jāsaskaņo ar Itālijas centrālās iestādes biroju, jo tas ir atkarīgs no telpu pieejamības.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Itālija nepieprasa atlīdzināt izdevumus par videokonferenču nodrošināšanu. Tos sedz Tieslietu ministrija.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Pienākums sniegt šādu informāciju ir pieprasījuma iesniedzējai valstij.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Ja videokonference notiek tiesneša birojā, tiesas sekretārs pārbauda personas identitāti.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesa un tās tiesību akti reglamentē arī zvērestu došanu; netiek uzspiesta Itālijā pieņemtā forma. Saskaņā ar Itālijas Konstitucionālās tiesas sniegto informāciju liecinieks var atteikties dot reliģisku zvērestu, bet nevar atteikties paust svinīgu apņemšanos paust patiesību.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Ja personu izjautā, izmantojot Ieslodzījuma vietu pārvaldes departamenta nodrošināto aprīkojumu, departaments, kas nodrošina telpas, veic testus, lai pārbaudītu programmatūras un aprīkojuma saderību, un sazinās ar pieprasījuma iesniedzējas tiesas biroju, lai pārbaudītu savienojumu darbību.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Parasti, ja veidlapas ir aizpildītas pareizi, nav vajadzīga papildu informācija (tostarp N veidlapa un jebkāda tehniska informācija). Pretējā gadījumā biroji sadarbojas, lai atrisinātu problēmas vai iegūtu papildu informāciju.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Pierādījumus var iegūt videokonferencē, piedaloties iesniedzējas dalībvalsts tiesai, vai arī šīs dalībvalsts tiesa var iegūt pierādījumus tieši. Ja pierādījumus iegūst, piedaloties iesniedzējas dalībvalsts tiesai, piemēro civilprocesa noteikumus. Tiklīdz tiesas kanceleja ir saņēmusi šādu pieprasījumu, lietu nodod tiesnesim, kurš darbojas kā pārbaudītājs un nodrošina, ka pierādījumu iegūšanas procedūra tiek veikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tiesnesis izdos rīkojumu personīgi izsniegt pavēsti lieciniekam un noteiks konkrētu datumu, kurā personai/lieciniekam jāierodas tiesā.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Ierobežojumu nav, jo jebkuru liecinieku var nopratināt videokonferencē. Piemēro civilprocesa noteikumus.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Nav ierobežojumu attiecībā uz to pierādījumu veidu, kurus var iegūt videokonferencē. Piemēro civilprocesa noteikumus.

Ja pieprasījums attiecas uz pierādījumu iegūšanu, ko veic saņēmēja tiesa (regulas 12.–14. pants), lieciniekam/personai būs jāierodas tiesā uz nopratināšanu videokonferencē. Nopratināšana notiek videokonferenču vajadzībām pienācīgi aprīkotā tiesas zālē, klātesot IT speciālistiem, kuri nodrošina videokonferences netraucētu norisi.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Spēkā esošais procesuālais regulējums neļauj ierakstīt videokonferenci, bet tiek saglabāts detalizēts tiesvedības protokols.

a) Ja liecinieka liecību uzklausa iesniedzējas tiesas vajadzībām, nopratināšana notiek grieķu valodā, klātesot tulkam, kurš tulko liecinieka valodā.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Spēkā esošais procesuālais regulējums neļauj ierakstīt videokonferenci, bet tiek saglabāts detalizēts tiesvedības protokols.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Ja liecību uzklausa iesniedzējas tiesas vajadzībām, nopratināšana notiek grieķu valodā, klātesot tulkam, kurš tulko liecinieka valodā.

b) Ja liecību uzklausa pati iesniedzēja tiesa, nopratināšana notiek iesniedzējas tiesas valodā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Civillietās puse, kas pieprasa tulka pakalpojumus, parasti nodrošina, ka piedalās tulks, un viņa atlīdzību. Nav noteikuma par tulka atrašanās vietu tiesas sēdē. Tomēr praksē tulks atrodas tiesas zālē kopā ar pārējiem dalībniekiem.

b) Ja pierādījumi tiek iegūti tieši, iesniedzēja tiesa ir atbildīga par tulka atrašanu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Ja tiesvedība notiek saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1783 12.–14. pantu, sīkāku informāciju par videokonferences rīkošanu, kā arī pārējo kārtību savā starpā nosaka iesniedzējas tiesas un saņēmējas tiesas tiesneši pirms videokonferences. Attiecībā uz paziņošanu personai/lieciniekam piemēro civilprocesa noteikumus. Tādējādi pavēsti lieciniekam/personai izsniedz tiesu izpildītājs, un liecinieku/personu ierasties tiesā aicina vismaz septiņas dienas iepriekš. Norādītajā datumā pārbaudītājs informēs personu/liecinieku par pavēstes saņemšanas iemesliem un noteiks jaunu datumu nopratināšanai/videokonferencei, par to pienācīgi informējot personu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Videokonferences izmantošana nerada izmaksas.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

No iesniedzējas tiesas saņemtais apliecinājums.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Ja persona tiek uzaicināta uz tiesu, tās rīcībā ir jābūt izsniegtajiem dokumentiem, t. i., pavēstei, ko lieciniekam izsniedzis tiesu izpildītājs saskaņā ar tiesas procedūras noteikumiem. Turklāt, ja rodas šaubas par klātesošās personas/liecinieka identitāti, pārbaudītājs var pieprasīt uzrādīt personas apliecību, pasi, vadītāja apliecību vai līdzvērtīgu oficiālu dokumentu, kas apliecina personas identitāti.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Pirms liecības sniegšanas atbildīgais tiesnesis jautā lieciniekam, vai viņš vēlas sniegt ar zvērestu apliecinātu mutisku vai rakstveida liecību.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Tiesas kanceleja pirms videokonferences un tās laikā veic visus pasākumus pienācīga tehniskā atbalsta nodrošināšanai. Videokonferencē visu laiku piedalās IT speciālisti, kuri nodrošina tās netraucētu norisi.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Iesniedzēja tiesa sniedz visu tiesvedības turpināšanai vajadzīgo informāciju. Jebkādu nepieciešamo papildu informāciju var sniegt jebkurā posmā pirms videokonferences.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Par otras valsts pārstāvju piedalīšanos videokonferencē lemj tiesnesis savlaicīgi pirms videokonferences norises atsevišķi sazinoties ar lūguma iesniedzēju.

Tiesnesis izlemj visus jautājumos, vadoties no Civilprocesa likuma.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Var nopratināt gan lieciniekus, gan ekspertus.

Proti, Civilprocesa likuma 108.panta pirmā daļa noteica, ka liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

Civilprocesa likuma 122.panta pirmā daļa paredz, ka ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Lemj tiesa.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Civilprocesa likuma noteic, ka videokonference rīkojama tiesā pēc personas atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 61.pantu tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

Kas attiecas uz lietas dalībnieku tiesībām ierakstīt tiesas sēdes, Civilprocesa likuma 152.panta trešā daļa nosaka, ka lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.panta 2.punktu saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 13.panta pirmo daļu tiesvedība Latvijā notiek valsts valodā.

b) ja pierādījumu iegūšana notiek tieši saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.-21.pantu, tad tiesas sēde arī notiks valsts valodā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 689.panta ceturto daļu ārvalsts lūguma par tiešu pierādījumu iegūšanu izpildē piedalās tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Civilprocesa likuma 691.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtnē vai ar to līdzdalību

(1) Tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 13. vai 14. pantu, paziņo ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī par līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem ir nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Abos variantos tiesiskās palīdzības lūgumam jābūt iesniegtam savlaicīgi, vēlams vismaz 60 dienas pirms plānotās videokonferences.

Pirms plānotās videokonferences jānorāda laiks, lai veiktu saslēgšanos testa režīmā.

Iesniedzot lūgumu par videokonferenci, nepieciešams norādīt tehniskos parametrus.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Civilprocesa likuma 694.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 22. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu līdz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei iemaksāt summas, kas izmaksājamas ekspertiem.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 22. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu pēc ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes segt:

1) izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Ārvalsts sagatavo attiecīgu informāciju par personas informēšanu.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Tiesa pārbauda personas identitāti atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Civilprocesa likumā šāda procedūra nav noteikta. Taču ārvalsts kompetenta iestāde var lūgt tiesu lemt jautājumu par zvērestu.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Pirms videokonferences datuma un pirms videokonferences testa režīmā iesaistītās puses savā starpā apmainās ar tehniskiem parametriem un iesaistīto personu kontaktiem gan, kas atrodas tiesā, gan ar iestādi, kas nodrošina tehnisko atbalstu.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Nepieciešama tehniskā informācija, tehniskās specifikācijas dati.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Jā, ir iespējamas abas procedūras. Lielākā daļa Luksemburgai nosūtīto lūgumu ir vērsti uz liecinieka nopratināšanu pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesā, izmantojot videokonferenci.

Nav īpašu noteikumu par videokonferencēm, tāpēc ir piemērojami jaunā Civilprocesa kodeksa panti, kas attiecas uz liecinieku nopratināšanu, tiesneša personīgām pārbaudēm un lietas dalībnieku personisku dalību. Pašlaik nav judikatūras attiecībā uz videokonferencēm.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Videokonferences var izmantot, lai uzklausītu lieciniekus un dažos gadījumos puses un tiesas ekspertus. Tomēr līdz šim ir saņemti tikai lūgumi attiecībā uz liecinieku nopratināšanu.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Vienīgais ierobežojums ir tāds, ka liecinieku uzklausīšana tiek veikta, pamatojoties uz brīvprātības principu. Ja liecinieks atsakās no nopratināšanas, Luksemburgas iestādes nekādā veidā nevar piespiest viņu to darīt.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Tiem jābūt pierādījumiem, kurus var iegūt tiesu telpās, kas aprīkotas ar vajadzīgo tehnisko aprīkojumu.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Ja pieprasījuma iesniedzēja valsts vēlas ierakstīt videokonferenci, tai jāsaņem Luksemburgā uzklausītā liecinieka nepārprotama piekrišana. Luksemburga kā pieprasījuma saņēmēja valsts neveic videokonferences ierakstu.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) franču, vācu valodā

b) visās valodās

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Luksemburgas tiesa kā pieprasījuma saņēmēja valsts ir atbildīga par tulka nodrošināšanu, kad vien tas ir nepieciešams, lai efektīvi sazinātos vai nu ar pieprasījuma iesniedzējas valsts iestādēm, vai ar nopratināmo personu. Tulkam jābūt klāt tiesā, kas veic pierādījumu iegūšanu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Luksemburgas iestādes, konkrētāk, tiesa, kuras kompetencē ir pierādījumu savākšana, sazinās ar pieprasījuma iesniedzējas valsts iestādēm, lai vienotos par videokonferences datumu un laiku. Paziņojums tiek izsniegts vismaz 15 dienas pirms uzklausīšanas. Luksemburgas iestādes ir atbildīgas par dalībnieku uzaicināšanu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Videokonferenču izmantošanu un liecinieka izdevumus sedz Luksemburgas valsts. Tulkošanas izmaksas sedz pieprasījuma iesniedzēja valsts.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Attiecīgo personu par to informē uzaicinājuma vēstulē un ar tiesneša starpniecību, vai arī pirms videokonferences veikšanas to paziņo sekretārs.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Luksemburgas tiesa kā pieprasījuma saņēmēja valsts veic identitātes pārbaudi, uzklausīšanas sākumā pārbaudot personu apliecinošus dokumentus.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Lieciniekiem ir jādod zvērests teikt patiesību. Viņi tiek informēti, ka nepatiesas liecības gadījumā viņiem draud naudas sods vai cietumsods.

Zvērestu nodod tiesā, kas iesniedz pieprasījumu.

Attiecībā uz 19. pantu pieprasījuma iesniedzēja valsts piemēro savus nosacījumus. Tiesnesis, kas piedalās videokonferencē Luksemburgā kā pieprasījuma saņēmējā valstī, iejaucas tikai problēmas gadījumā.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Videokonferencei paredzētajā dienā un laikā klātesoši ir tiesnesis, tiesas sekretārs, tehniķis un, ja nepieciešams, tulks.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Lai īstenotu videokonferenci, ir jāprecizē vairāki tehniski jautājumi. Ar videokonferences starpniecību sekmīgi īstenota uzklausīšana ir atkarīga no labas iepriekšējas sagatavošanās un efektīvas sadarbības starp kontaktpunktiem.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

2016. gada Civilprocesa kodeksa likumā CXXX (A polgári perrendtartásról szóló 2016. évi CXXX. Törvény, ungāru valodā) (“Civilprocesa kodekss”) ir paredzēts, ka tiesa pēc lietā iesaistītās puses ierosinājuma vai pēc savas iniciatīvas var izdot rīkojumu par lietā iesaistītās puses, citu tiesvedības dalībnieku, liecinieku vai ekspertu nopratināšanu un, ja pārbaudāmā pierādījuma īpašnieks neiebilst, pārbaudīt pierādījumus, izmantojot elektronisko sakaru tīklu (videokonferenci). Tiesa var pieņemt lēmumu par nopratināšanu videokonferences režīmā, ja tas ir lietderīgi, piemēram, lai paātrinātu tiesvedības norisi, vai ja sarīkot nopratināšanu tiesas sēdes norises vietā būtu sarežģīti vai nesamērīgi dārgi, vai ja tas vajadzīgs liecinieku aizsardzībai.

Noteikumi par nopratināšanu videokonferences režīmā ir atrodami Civilprocesa kodeksa XLVII nodaļā un tieslietu ministra 2017. gada 21. decembra Dekrētā 19/2017 par elektronisko sakaru tīklu izmantošanu tiesas sēdēs un nopratināšanā civilprocesā (A polgári eljárásban a tárgyalás, a meghallgatás elektronikus hírközlő hálózat útján történő megtartásáról szóló 19/2017. (XII. 21.) IM rendelet, ungāru valodā) (“tieslietu ministra Dekrēts 19/2017”).

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Nav ierobežojumu attiecībā uz personām, kuras var nopratināt videokonferencē. Šo metodi var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses un citus tiesvedības dalībniekus, lieciniekus, ekspertus un pārbaudāmo pierādījumu īpašniekus.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Tiesas sēdi, nopratināšanu vai pārbaudi videokonferences režīmā var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses un citus tiesvedības dalībniekus, lieciniekus un ekspertus vai veiktu pārbaudes.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nopratināšanu videokonferences režīmā var rīkot tiesas vai citas iestādes telpās, atsevišķās telpās, kas pielāgotas tādam nolūkam, ja ir nodrošināti elektronisko sakaru tīkla izmantošanai vajadzīgie apstākļi.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu izskatīšanas posmā tiesa pēc kādas no pusēm lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pieprasīt, lai videokonferences režīmā notiekošu tiesas sēžu, nopratināšanas vai pārbaužu protokoli tiktu sagatavoti, izmantojot nepārtrauktus un vienlaicīgus video un audio ierakstus, ja ir izpildīti attiecīgie tehniskie nosacījumi.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2020/1783 12.–14. pantu, saskaņā ar 12. panta 2. punktu jāpiemēro Civilprocesa kodeksa noteikumi. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiesvedība notiek ungāru valodā, bet nevienai personai nedrīkst radīt neizdevīgu stāvokli ungāru valodas nezināšanas dēļ. Ikvienai personai ir tiesības tiesvedībā lietot dzimto valodu vai reģionālo vai minoritātes valodu, ja tas noteikts starptautiskās konvencijās. Vajadzības gadījumā tiesai ir pienākums nodrošināt tulka pakalpojumus. Turklāt saskaņā ar Regulas 2020/1783 12. panta 3. punktu iesniedzēja tiesa var lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta valsts tiesību aktos. Saņēmēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar īpašo procedūru, ja vien tas nav nesaderīgi ar valsts tiesību aktiem vai ja tā nevar to izdarīt būtisku praktisku grūtību dēļ. Ja saņēmēja tiesa neapmierina lūgumu izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru kāda no minētajiem iemesliem dēļ, tā informē iesniedzēju tiesu.

Attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 19.–21. pantu, pierādījumu tieša iegūšana jāveic saskaņā ar iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktiem, ievērojot Regulas 2020/1783 19. panta 8. punktu.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 12.–14. pantu un ir radusies vajadzība nodrošināt kādas no pusēm dzimtās valodas, reģionālās vai minoritātes valodas lietošanu, tiesai ir pienākums nodrošināt tulka pakalpojumus.

Civilprocesa kodeksā nav īpašu noteikumu attiecībā uz konkrētu tulka atrašanās vietu nopratināšanā, ko rīko videokonferences režīmā. Tomēr tajā ir noteikts, ka tulkam jāatrodas nopratināšanai paredzētajās telpās. Saskaņā ar tieslietu ministra Dekrētu 19/2017 pārraidītajā ierakstā jābūt redzamam tulkam.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 19.–21. pantu, pēc attiecīga lūguma jāpalīdz iesniedzējai tiesai atrast tulku, kā noteikts 20. panta 2. punktā.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Rīkojumu par nopratināšanu videokonferences režīmā uzaicinātajām personām izsniedz vienlaikus ar pavēsti ar uzaicinājumu uz tiesas sēdi, nopratināšanu vai pārbaudi. Rīkojumu par nopratināšanu videokonferences režīmā tiesa nekavējoties nosūta tiesai vai citai iestādei, kas nodrošina nopratināšanai videokonferences režīmā vajadzīgās īpašās telpas.

Civilprocesa kodeksā nav ietverti īpaši noteikumi par uzaicinājumu uz nopratināšanu videokonferences režīmā ar pavēsti. Uzaicinājums uz nopratināšanu ar pavēsti jānosūta savlaicīgi, lai tiesa līdz tiesas sēdes dienai saņemtu apstiprinājumu par izsniegšanu saskaņā ar tiesību aktiem.

Pirmā tiesas sēde parasti jāieplāno tā, lai nodrošinātu, ka pusēm tiek izsniegta pavēste vismaz piecpadsmit dienas pirms tiesas sēdes dienas. Tiesa neatliekamos gadījumos var šo termiņu saīsināt.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 19.–21. pantu, jāpiemēro 19. panta 4. un 8. punkts.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Izmaksas ir mainīgas, un tās jāsedz iesniedzējai tiesai (ar drošības naudu vai avansu), ja to pieprasa saņēmēja tiesa. Pušu pienākumu segt šos izdevumus vai izmaksas nosaka iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību akti.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Saskaņā ar Regulas 2020/1783 19. panta 2. punktu iesniedzēja tiesa informē attiecīgo personu, ka nopratināšana notiek brīvprātīgi. Saskaņā ar 2017. gada Likuma XXVIII par starptautiskajām privāttiesībām 80. panta 6. punkta a) apakšpunkta aa) punktu (A nemzetközi magánjogról szóló 2017. évi XXVIII. Törvény, ungāru valodā), Ungārijas tiesai, kas iesaistīta videokonferences organizēšanā, ir arī jāinformē nopratināmie liecinieki, ka viņu iesaistīšanās ir brīvprātīga.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Videokonferences režīmā nopratināmās personas identitāti pārbauda, pamatojoties uz:

• attiecīgās personas sniegto informāciju, lai pārbaudītu šīs personas identitāti un adresi, un
• oficiālu personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, kas jāuzrāda, izmantojot tiesību aktos paredzētus tehniskos līdzekļus.

Ja tiesa ir pieprasījusi liecinieka datus apstrādāt konfidenciāli, jānodrošina, ka liecinieka oficiālo personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, ko viņš/viņa uzrāda, izmantojot tiesību aktos paredzētus tehniskos līdzekļus, var redzēt vienīgi tiesas priekšsēdētājs vai tiesas sekretārs, ja nopratināšanu vada vai pārbaudi veic tiesas sekretārs.

Tiesa izmanto arī elektroniskus līdzekļus vai tiešus datubāzes vaicājumus, lai apstiprinātu, ka:

• nopratināmās personas sniegtā informācija personas identitātes un adreses pārbaudei atbilst reģistrētajai informācijai un
• oficiālais dokuments un uzturēšanās atļauja, ko persona uzrādījusi kā identitāti apliecinošu dokumentu, atbilst reģistrētajai informācijai un ir derīgi.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiesā zvērests nav jādod.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Civilprocesa kodeksā ir noteikts, ka videokonferences norisei paredzētajā īpašajā telpā jāatrodas personai, kas atbild par nopratināšanai videokonferences režīmā vajadzīgā tehniskā aprīkojuma funkcionalitātes un darbības nodrošināšanu.

Pirms nopratināšanas sākuma atbildīgajai personai jānodrošina, lai nopratināšanai vajadzīgais tehniskais aprīkojums būtu pilnā darba kārtībā. Ja rodas kāds šķērslis tehniskā aprīkojuma normālai darbībai, atbildīgā persona nekavējoties informē tiesas sēdei nozīmētajā telpā klātesošo tiesnesi par problēmu un nodrošina, ka problēma tiek novērsta. Par attiecīgo problēmu un veiktajiem pasākumiem vēlāk rakstiski informē atbildīgās personas tiešo vadītāju. Nopratināšanu videokonferences režīmā nevar sākt vai turpināt, kamēr problēma nav atrisināta. Procesuālā darbība, kuras laikā ir radusies problēma vai nopratināšanā videokonferences režīmā izmantojamā tehniskā aprīkojuma darbības traucējumi, vajadzības gadījumā jāatkārto.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Parasti papildu informācija nav vajadzīga.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Videokonferencē uzklausīto personu pierādījumus var iegūt tieši dalībvalsts tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, saskaņā ar pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. līdz 21. pantu. Kompetentā iestāde var uzticēt Maltas tiesai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. panta 4. punktu. Šādos gadījumos Maltas tiesa šim nolūkam var iecelt tiesas palīgu saskaņā ar Organizācijas un civilprocesa kodeksa 97.A panta 3. punktu (Maltas tiesību aktu 12. nodaļa).

Attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, pēc saviem ieskatiem var atļaut pierādījumu iegūšanu videokonferencē, ievērojot visus nosacījumus un norādījumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem. To reglamentē Organizācijas un civilprocesa kodeksa 622.B panta 2. punkts (Maltas tiesību aktu krājuma 12. nodaļa). Attiecībā uz šo noteikumu tiesa, kas saņem pieprasījumu, var arī noteikt, ka pierādījumu iegūšana videokonferencē tiek veikta, vajadzības gadījumā piedaloties tiesai, kura iesniedz pieprasījumu.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Šādi ierobežojumi nav noteikti. Lieciniekus, ekspertus un puses var nopratināt videokonferencē, ja vien tas nav pretrunā ar valsts tiesību pamatprincipiem. Piemēro tos pašus noteikumus par liecinieku kompetenci neatkarīgi no tā, vai liecinieku nopratina klātienē vai videokonferencē.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Šādi ierobežojumi nav noteikti, ar nosacījumu, ka pieprasījums iegūt pierādījumus nav pretrunā valsts tiesību pamatprincipiem.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Organizācijas un civilprocesa kodeksa 622.B panta 2. punkts (Maltas tiesību aktu krājuma 12. nodaļa) ļauj tiesai, kas saņem pieprasījumu, noteikt vietu, kur jāveic nopratināšana videokonferencē. Praksē videokonference bieži tiek organizēta tiesas ēkā.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Jā, saskaņā ar Organizācijas un civilprocesa kodeksa 622.B panta 1. punktu (Maltas tiesību aktu krājuma 12. nodaļa) ir atļauta jebkādu pierādījumu iegūšana audioierakstā vai videoierakstā, izmantojot esošo ierakstu sistēmu tiesās.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12. līdz 14. pantu, tiesas sēde notiek maltiešu valodā vai attiecīgā gadījumā angļu valodā saskaņā ar Likuma par tiesvedību (Angļu valodas izmantošana) 2. pantu (Maltas tiesību aktu krājuma 189. nodaļa). Ja persona, kas sniedz liecību, nesaprot ne maltiešu, ne angļu valodu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, var norīkot tulku.

Attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. līdz 21. pantu, tiesas sēdes valoda ir atkarīga no tā, vai pierādījumi ir jāiegūst, piedaloties Maltas tiesai vai ieceltam tiesas palīgam (sk. 1. jautājumu).

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12. līdz 14. pantu, tulkus ieceļ tiesa, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar Organizācijas un Civilprocesa kodeksa 596. pantu (Maltas tiesību aktu krājuma 12. nodaļa). Tulkus ieceļ uz tās puses pagaidu rēķina, kura pieaicinājusi liecinieku. Tulkiem jāatrodas vietā, kur tiesa, kas saņem pieprasījumu, norīkos nopratināšanu (sk. 4. jautājumu).

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. līdz 21. pantu, tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir jāieceļ tulki un jāizlemj, kur viņiem būtu jāatrodas.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12. līdz 14. pantu, nopratināmo personu ar pavēsti uzaicina ierasties tajā norādītajā laikā un vietā. Pavēste jāizdod vismaz vienu mēnesi pirms tiesas sēdes, lai dotu pietiekamu laiku pavēstes izsniegšanai nopratināmajai personai.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. līdz 21. pantu, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var tieši paziņot nopratināmajai personai tiesas sēdes laiku un vietu. Alternatīvi kompetentā iestāde nopratināmo personu par nopratināšanas laiku un vietu informē, izmantojot elektronisko pastu vai tālruni. Šajā nolūkā tiesai, kas saņem pieprasījumu, būtu jāsniedz nepieciešamā nopratināmās personas kontaktinformācija.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Videokonferenču izmantošana ir bez maksas.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Šādos gadījumos tiesai, kas iesniedz pieprasījumu saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. panta 2. punktu, pirms pieprasījuma par pierādījumu tiešu iegūšanu iesniegšanas ir jānodrošina, ka pierādījumu iegūšana tiek veikta brīvprātīgi.

Ja tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nevar sniegt nopratināmās personas kontaktinformāciju (kā minēts 8. jautājumā), to parasti uzskata par norādi uz to, ka nav izpildīta Pierādījumu iegūšanas regulas 19. panta 2. punkta prasība, izņemot gadījumu, kad savstarpēji sadarbojoties tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesai, kura saņem pieprasījumu, vai kompetentajām iestādēm, var noteikt citus līdzekļus, lai pārbaudītu atbilstību šim noteikumam.

Turklāt, ja Maltas tiesa vai tiesas palīgs ir norīkots piedalīties tiesas sēdē saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. panta 4. punktu, tiesa vai attiecīgā gadījumā tiesas palīgs var tieši informēt nopratināmo personu par to, ka pierādījumu iegūšana notiek brīvprātīgi.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Ja pieprasījums ir iesniegts saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12. līdz 14. pantu, tiesa, kas saņem pieprasījumu, konstatē nopratināmās personas identitāti un vajadzības gadījumā to pārbauda, salīdzinot ar personas apliecību vai pasi. Bieži praksē pirmais jautājums, ko uzdod lieciniekam, ir lūgums nosaukt savu vārdu un apliecināt to ar zvērestu.

Ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. līdz 21. pantu, tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir jāpārbauda nopratināmās personas identitāte.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Parasti saskaņā ar valsts tiesību aktiem zvēresta nodošanu pirms liecības sniegšanas reglamentē Organizācijas un civilprocesa kodekss (Maltas tiesību aktu krājuma 12. nodaļa). Liecinieks, kas ir Romas katoļu baznīcas loceklis, dod zvērestu saskaņā ar minētās konfesijas paražām; un liecinieks, kas nepieder minētajai konfesijai, dod zvērestu veidā, ko viņš uzskata par savai sirdsapziņai atbilstošāko. Liecinieki zvēr teikt tikai un vienīgi patiesību.

Tomēr nav tādu valsts prasību par zvēresta nodošanu, kas piemērojamas pierādījumu tiešas iegūšanas gadījumos saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. līdz 21. pantu. Tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir jānodrošina zvēresta nodošana saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Attiecīgās kontaktpersonas:

Nathalie Cutajar, vecākā lietvede

Kontakttālrunis: + 356 25902346

nathalie.cutajar@courtservices.mt

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Pirms tiesas sēdes pieprasījuma iesniedzēja tiesa sniedz šādu informāciju:

1. laika zona;
2. savienojuma izmēģinājums (datums un laiks);
3. fiksēta IP adrese;
4. tehniskā darbinieka kontaktinformācija.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Nīderlandes civilprocesuālajās tiesībās nav paredzēti vispārīgi noteikumi šajā jautājumā. Tomēr videokonferences nav aizliegtas, tādējādi tās šajos gadījumos var izmantot saskaņā ar tiesību aktiem.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Ja personu var nopratināt saskaņā ar civilprocesuālajām tiesībām, principā tas ir iespējams arī ar videokonferences palīdzību. Civilprocesuālajās tiesībās nav paredzēti īpaši noteikumi.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Nav noteikumu par īpašiem ierobežojumiem. Piemērojami valsts noteikumi attiecībā uz civilprocesu.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nopratināšanai ar videokonferences palīdzību nav piemērojami īpaši noteikumi. Piemērojami valsts noteikumi attiecībā uz civilprocesu. Noteikumi paredz, ka personas jānopratina tiesā. Izņēmumi pieļaujami gadījumos, ja liecinieks ir slims vai citādi nespēj nokļūt tiesā (Civilprocesa kodeksa 175. pants (Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering)).

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Nīderlandes tiesas veikta liecinieka nopratināšana ar videokonferences palīdzību uzskatāma par līdzvērtīgu parastas sēdes tiešraidei. Saskaņā ar tiesību aktiem izmeklēšanas tiesnesis sagatavo tiesas protokolu par liecinieku uzklausīšanu. Tie paši noteikumi piemērojami uzklausīšanai videokonferencē, tādējādi arī tā jāfiksē tiesas protokolā. Tiesību akti neaizliedz papildus tiesas protokolam ierakstīt attēlu vai skaņu, bet šis ieraksts nav pielīdzināms tiesas protokolam.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījuma saņēmēja tiesa atrodas Nīderlandē, tiesas sēde notiek nīderlandiešu valodā. Uz šo jautājumu nav attiecināmi īpaši noteikumi. Nīderlandes īstenošanas tiesību akti neatļauj kompetentajai iestādei piemērot nosacījumus attiecībā uz tiešu pierādījumu iegūšanu, ko tā uzskata par lietderīgu vai nepieciešamu atbilstošā procesa nolūkā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Nīderlandes civilprocesuālajās tiesībās nav paredzēti noteikumi attiecībā uz īpašiem ar tulkiem saistītiem nosacījumiem. Nīderlandē notiekošajās civillietās pusēm principā pašām ir jānodrošina tulki.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Saskaņā ar Nīderlandes īstenošanas tiesību aktiem pieprasījuma saņēmēja tiesa var noteikt, kura no pusēm atbild par tiesas pavēstēm, kas izriet no pieprasījuma gūt pierādījumus.

Tiesas pavēstes, ko nenosūta viena no pusēm, nosūta pieprasījuma saņēmējas tiesas sekretārs. Saskaņā ar Nīderlandes civilprocesuālajām tiesībām tiesas pavēstes lieciniekiem jānosūta vismaz vienu nedēļu (saskaņā ar jauna tiesību akta projektu — vismaz 10 dienas) pirms tiesas sēdes.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Izmaksas par īpašo formu un sakaru tehnoloģiju izmantošanu nav jāsedz pusēm. Saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem šīs izmaksas netiek nodotas tālāk. Tās sedz valsts, no kuras var pieprasīt kompensāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1206/2001 18. panta 2. punktu un 10. panta 4. punktu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1206/2001 17. panta 2. punktu gadījumos, kad tiešā pierādījumu iegūšana nozīmē to, ka ir jānopratina persona, pieprasījuma iesniedzēja tiesa informē šo personu, ka tas darāms brīvprātīgi. Papildu prasības piemērojamas.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Saskaņā ar Nīderlandes civilprocesuālajām tiesībām identitātes pārbaude ir jāveic tiesnesim (Civilprocesa kodeksa 177. pants).

Tiesnesis lūdz lieciniekus nosaukt savu uzvārdu, vārdu, vecumu, profesiju un dzīvesvietu. Lieciniekiem tiek jautāts arī par to attiecībām ar pusēm (asinsradniecību vai svainību, darba tiesiskajām attiecībām).

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Nīderlandes civilprocesuālajām tiesībām pirms nopratināšanas tiesnesim tiek dots zvērests vai solījums. Liecinieks apliecina, ka viņa sniegtā liecība ir tikai un vienīgi patiesība. Liecinieki, kas tīšām nesaka patiesību, sniedz nepatiesu liecību. Tiešā pierādījumu iegūšana tiek veikta saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktiem.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Jurisdikcijā esošajam IKT atbalsta personālam (SPIRIT) tiek iesniegts juridiskās palīdzības pieprasījums saistībā ar videokonferences izmantošanu. Šis personāls nodrošina tehniskos un loģistikas pasākumus.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Šo informāciju varēs pieprasīt kompetentā iestāde.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Pierādījumu iegūšana videokonferencē - Austrija

Vietās, kur atrodas Tieslietu ministrijas īpašumā esoša videokonferenču iekārta, šo iekārtu uzrauga viens atbildīgais darbinieks. Minētais darbinieks var šo iekārtu darbināt un veikt nelielus pielāgojumus tās iestatījumos. Videokonferences iekārta ir savienota ar centrālo iekārtu, kas atrodas Federālās tieslietu ministrijas (BMJ – Bundesministerium für Justiz) IT nodaļā. Šīs nodaļas IT administratori var noregulēt visas Austrijā esošās videokonferenču sistēmas.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Austrijā ir pieejami un atļauti abi pierādījumu iegūšanas veidi, izmantojot videokonferenci. Austrijā civilprocesu reglamentē Civilprocesa kodekss (ZPO – Zivilprozessordnung) attiecībā uz strīdus procedūru un Likums par bezstrīdus tiesvedību (AußStrG – Außerstreitgesetz) attiecībā uz bezstrīdus procedūru. Noteikumi par pierādījumu iegūšanu ietverti Civilprocesa kodeksā (266.–389. pants) un Likumā par bezstrīdus tiesvedību (16., 20. un 31.–35. pants, daļēji atsaucoties uz Civilprocesa kodeksu), kā arī atsevišķos noteikumos, kuri reglamentē konkrētus tiesvedības veidus, kādi minēti, piemēram, 85. pantā par pienākumu piedalīties paternitātes noteikšanas procesā. Attiecīgās valsts procedūras un tiesību normas ir sīki izklāstītas atbildēs uz turpmākajiem jautājumiem un faktu lapā „Pierādījumu iegūšana — Austrija”.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 277. pantu (strīdus procedūra) un Likuma par bezstrīdus tiesvedību 35. pantu saistībā ar 277. pantu (bezstrīdus procedūra) videokonferenci var izmantot pierādījumu iegūšanā un tādējādi arī pušu, liecinieku un ekspertu liecību sniegšanā.

Ar 3. pantu Pirmajā Covid-19 papilsinošajā likumā par tiesiskumu (1. COVID-19-Justiz-Begleitgesetz) (BGBl. I 16/2020, BGBl. I 224/2022 redakcijā) pirmo reizi civilprocesā ieviesa iespēju, izmantojot atbilstošas komunikācijas tehnoloģijas vārdu un attēlu pārsūtīšanai – ar nosacījumu, ka puses tam piekrīt –, organizēt mutiskas tiesvedības un uzklausīšanu bez pušu vai viņu pārstāvju fiziskas klātbūtnes un tādējādi, pat ja nav izpildīti Civilprocesa kodeksa 277. pantā paredzētie nosacījumi, iegūt pierādījumus mutiskā tiesvedībā vai ārpus tās un ļaujot personām, kurām būtu jāpiedalās tiesvedībā, faktiski ņemt dalību.

Šo noteikumu ieviesa, reaģējot uz pandēmiju un ar mērķi mutiskas tiesvedības laikā līdz absolūti nepieciešamajam minimumam samazināt personiskos kontaktus un izvairīties no tiešiem kontaktiem starp personām, kuras parastos apstākļos vienkārši nekontaktētos.

Pirmā Covid-19 papildinošā likuma par tiesiskumu (1. COVID-19-Justiz-Begleitgesetz) (BGBl. I 16/2020, BGBl. I 224/2022 redakcijā) termiņš beidzas 2023. gada 30. jūnijā.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 277. pantu (strīdus procedūra) un Likuma par bezstrīdus tiesvedību 35. pantu saistībā ar 277. pantu (bezstrīdus procedūra) pierādījumu iegūšanā var izmantot videokonferenci. Tomēr to var liegt faktiskie šķēršļi. piemēram, ja pierādījumu iegūšanā jāizmanto sertifikāti vai vizuāla pārbaude.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Vietējā tiesa var izsaukt uz nopratināšanu jebkuru personu un to nopratināt tiesā, izmantojot videokonferenci. Visas Austrijas tiesas, prokuratūras un cietumi ir aprīkoti vismaz ar vienu videokonferences sistēmu.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Saistībā ar civillietām Austrijas tiesību aktos nav vispārēju noteikumu par datu aizsardzību attiecībā uz tādas nopratināšanas ierakstīšanu, kas notiek videokonferences režīmā. Tādēļ, lai ierakstītu nopratināšanu, ir vajadzīga visu videokonferencē iesaistīto personu piekrišana. Tas attiecas uz pierādījumu netiešu iegūšanu, ko saskaņā ar 12. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 2020/1783 par pierādījumu iegūšanu (turpmāk „regula”) veic atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu.

Tomēr pieprasījumu tiešai pierādījumu iegūšanai iesniedz saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura iesniedz pieprasījumu (regulas 19. panta 8. punkts). Ja minētajos tiesību aktos paredzēta videokonferenču ierakstīšana bez iesaistīto personu piekrišanas, Austrijas valsts to var atļaut pēc saviem ieskatiem.

Būtībā nopratināšanu, kas veikta videokonferences režīmā, var ierakstīt visās videokonferenču sistēmās. Vietās, kur tiesvedības process parasti tiek ierakstīts (daudzās krimināltiesās), videokonferences režīmā veiktas nopratināšanas ierakstīšanai var izmantot esošo tehnisko aprīkojumu. Nopratināšanu var ierakstīt arī jebkurā citā vietā, vienkārši uzstādot atbilstīgu datu glabāšanas ierīci.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Saskaņā ar regulas 12. panta 2. punktu pierādījumus iegūst saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu. Tādēļ nopratināšana jāveic vācu valodā (atsevišķās Austrijas tiesās ir atļauts lietot arī horvātu, slovēņu vai ungāru valodu). Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var noteikt, ka īpašas procedūras ietvaros saistībā ar pieprasījuma iegūt pierādījumu izpildi jālieto tās oficiālā valoda (vai kāda cita valoda). Tomēr tiesa, kas saņem pieprasījumu, var noraidīt šo pieprasījumu būtisku praktisku grūtību dēļ (regulas 12. panta 3. punkts).

b) Saskaņā ar regulas 19. panta 8. punktu tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, tieša pierādījumu iegūšana principā ir jāveic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un tādējādi kādā no likumā paredzētajām oficiālajām valodām. Tomēr Austrija kā dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar 19. panta 4.punktu ir tiesīga pieprasīt tās valodas lietošanu kā nosacījumu pierādījumu iegūšanai.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Attiecībā uz pierādījumu netiešu iegūšanu, neņemot vērā saskaņā ar regulas 22. panta 2. punktu atmaksātās izmaksas, galveno atbildību par tulku pakalpojumu nodrošināšanu uzņemas tiesa, kas saņem pieprasījumu. Tomēr iesaistītajām tiesām vajadzētu konstruktīvi sadarboties (šajā, kā arī citās jomās).

Attiecībā uz pierādījumu tiešu iegūšanu regulas 20. pantā noteikts, ka galveno atbildību par tulku pakalpojumu nodrošināšanu uzņemas tiesa, kas iesniedz pieprasījumu. Tomēr 20. panta 2. punktā ir paredzēts pienākums dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, sniegt palīdzību.

Lēmumu par valsti, no kuras jābūt tulkam un kur nepieciešama viņa klātbūtne, pieņem, ņemot vērā lietderības apsvērumus.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Austrijā nopratināmo personu uzaicina uz nopratināšanu, izmantojot videokonferenci, tieši tādā pašā veidā un laikposmā, kā uzaicinot personu uz lietas izskatīšanu tiesā.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Maksa par videokonferences zvaniem, izmantojot interneta protokolu (IP), netiek piemērota. Par videokonferences zvaniem ISDN tiks iekasēta tāda pati maksa kā par tālruņa zvanu. Minētā maksa var atšķirties, ņemot vērā iekārtas, uz kuru veic zvanu, atrašanās vietu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Par to galvenokārt ir atbildīga tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, saskaņā ar regulas 19. panta 2. punktu, un vairumā gadījumu šī tiesa pati uzaicina attiecīgās personas ierasties uz videokonferenci. Ja Austrijas centrālā institūcija vai Austrijas tiesa ievēro, ka tiešas pierādījumu iegūšanas sagatavošanā vai izpildē pastāv iespēja pārkāpt regulas 19. panta 2. punktu, centrālā institūcija vai tiesa sadarbībā ar tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, pienācīgi nodrošina atbilstību attiecīgajiem noteikumiem. Tiesas darbinieki Austrijā ir apmācīti regulas par pierādījumu iegūšanu piemērošanā, un viņiem ir arī pieejama Eiropas „Rokasgrāmata par videokonferenču izmantošanu pārrobežu tiesvedībā” Tieslietu ministrijas iekšējā tīklā.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Personas identitātes pārbaude tiek veikta nopratināšanas ietvaros (Civilprocesa kodeksa 340. panta 1. punkts).

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Lietas dalībnieku zvēresta pieņemšanai piemēro Civilprocesa kodeksa 377. un 379. pantu un liecinieku zvēresta pieņemšanai — Civilprocesa kodeksa 336. un 338. pantu.

Lietas dalībniekiem un lieciniekiem ir pienākums nodot zvērestu. Lai gan nevar likumīgi piespiest lietas dalībniekus nodot liecību, lieciniekiem par prettiesisku atteikšanos nodot zvērestu (Civilprocesa kodeksa 325. un 326. Pants) var piemērot tādu pašu sodu kā par atteikumu sniegt liecību, tas var būt naudas sods vai brīvības atņemšana uz laikposmu līdz 6 nedēļām).

Saskaņā ar Kriminālkodeksa (StGB – Strafgesetzbuch) 288. panta 2. punktu par ar zvērestu apliecinātas nepatiesas liecības nodošanu vai apstiprināšanu vai attiecīgajos tiesību aktos paredzētā zvēresta nepatiesu nodošanu soda ar brīvības atņemšanu no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.

Ja nepatiesu liecību sniedzis lietas dalībnieks, kurš nav nodevis zvērestu, to neuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Savukārt, ja nepatiesu liecību sniedzis liecinieks, kurš nav nodevis zvērestu, lieciniekam var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem (Kriminālkodeksa 288. panta 1. punkts).

Saskaņā ar Likuma par Civilprocesa kodeksa ieviešanu (EGZPO – Einführungsgesetz zur Zivilprozessordnung) XL pantu jāievēro 1868. gada 3. maija likuma noteikumi (Impērijas likumu vēstnesis (RGBI) Nr. 33 attiecībā uz zvēresta tekstu un citām formalitātēm (skatīt https://alex.onb.ac.at/cgi-content/alex?aid=rgb&datum=18680004&seite=00000067).

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 336. panta 1. punktu un 377. panta 1. punktu personas, kuras ir bijušas notiesātas par nepatiesu liecību sniegšanu vai kuras nav sasniegušas 14 gadu vecumu, vai kuras nepietiekamas brieduma pakāpes vai garīgu traucējumu dēļ nepietiekami izprot zvēresta būtību un nozīmi, nespēj nodot zvērestu un tādējādi drīkst nenodot zvērestu.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Polijā pierādījumus var iegūt videokonferencē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regulas (EK) Nr. 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) 12.–14. pantu un 19.–21. pantu. Videokonferenču iespēju reglamentē Civilprocesa kodekss (turpmāk tekstā —“CPK”), jo īpaši CPK 151. panta 2. punkts un 235. panta 2. punkts, un Tieslietu ministra 2024. gada 11. marta noteikumi par tehniskā aprīkojuma un resursu veidiem, ko izmanto tiesas ēkās pierādījumu iegūšanai attālinātās tiesas sēdēs civilprocesā, par šāda veida tehniskā aprīkojuma un resursu izmantošanas metodēm un pierādījumu iegūšanas laikā veikto ierakstu glabāšanas, reproducēšanas un kopēšanas metodi (2024. gada Oficiālais Vēstnesis, 357. punkts), kā arī Tieslietu ministra 2024. gada 5. marta Paziņojums par tehniskajiem standartiem attiecībā uz prasībām programmēšanai un aparatūrai, kas nepieciešama dalībai attālinātās tiesas sēdēs (Tieslietu ministrijas 2024. gada Oficiālais Vēstnesis, 82. punkts).

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Polijas tiesību akti šādus ierobežojumus neparedz: ekspertus, puses un lieciniekus var nopratināt videokonferencē.

Tiesa, kas izskata lietu, var izdot rīkojumu par pierādījumu iegūšanu attālināti attālinātā tiesas sēdē, ja vien to neliedz pierādījumu veids (Civilprocesa kodeksa 235. panta 2. punkts).

Puse var iebilst pret liecinieka uzklausīšanu ārpus tiesas zāles attālinātā tiesas sēdē, bet ne vēlāk kā 7 dienas pēc tam, kad tā ir informēta par nodomu iegūt pierādījumus šādā veidā. Ja iebildums iesniegts sekmīgi, tiesa uzaicina liecinieku personiski ierasties tiesas zālē (Civilprocesa kodeksa 263. panta 1. punkts).

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Polijas tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi par ierobežojumiem attiecībā uz to pierādījumu veidu, kurus var iegūt, izmantojot videokonferenci, taču ir noteikta prasība, lai pierādījumu veids to neizslēdz (CPK 235. panta 2. punkts). Praksē tik tiešām var izrādīties, ka konkrētu pierādījumu iegūšana videokonferencē (piemēram, vizuālās pārbaudes pierādījumi) nav iespējama vai ir ievērojami apgrūtināta. Tādēļ galīgais izvērtējums tiek atstāts tiesas ziņā.

Priekšsēdētājs var dot rīkojumu rīkot atklātu uzklausīšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kas ļauj to veikt attālināti (attālināta uzklausīšana), ar nosacījumu, ka to neliedz tiesas sēdē veicamo darbību raksturs un ka attālinātas tiesas sēdes rīkošana nodrošina pušu procesuālo tiesību pilnīgu aizsardzību un procesa pienācīgu norisi. Tādā gadījumā tiesneši un lietvedis atrodas tiesas zālē, un citām personām, kas piedalās tiesas sēdē, nav obligāti jāatrodas tiesas telpās. Tiesas zālē notiekošo procesuālo darbību attēla un skaņas ierakstu nosūta uz vietu, kur atrodas tie tiesas sēdes dalībnieki, kuri ir paziņojuši par savu nodomu piedalīties attālināti, un no vietas, kur šie dalībnieki atrodas, uz tiesas, kas izskata lietu, ēku (Civilprocesa kodeksa 151. panta 2. punkts).

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Ja uzklausīšana notiek, izmantojot videokonferenču iespēju, nopratinātā persona un citi tiesvedības dalībnieki, kuri neatrodas tiesas zālē, var atrasties citas tiesas telpās vai citur.

Personai, kas piedalās attālinātā sēdē ārpus tiesas telpām, ir jāinformē tiesa par savu atrašanās vietu un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka apstākļi tās dzīvesvietā ir saderīgi ar cieņu pret tiesu un nerada šķēršļus procesuālajām darbībām, kurās tā piedalās. Ja persona atsakās sniegt informāciju vai ja šīs personas rīcība rada pamatotas šaubas par procesuālo darbību, kurās tā piedalās attālināti, pareizu norisi, tiesa var uzaicināt šo personu ierasties tiesas zālē.

Pēc priekšsēdētāja pieprasījuma personai, kas piedalās attālinātā sēdē, ir jāsniedz informācija par vietu, kur tā atrodas, un personām, kas ir tai līdzās.

Ja personai ir atņemta brīvība, tiesvedībā piedalās arī cietuma vai pirmstiesas apcietinājuma iestādes administrācijas pārstāvis, personas pārstāvis (ja tāds ir) un tulks (ja tāds ir nozīmēts).

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Parasti sēdes protokolu sagatavo, izmantojot skaņas vai attēla un skaņas ierakstīšanas iekārtas. Šajā gadījumā videokonferencē notiekošo uzklausīšanu tiesa arī ieraksta ex officio. Tomēr, ja sēdes protokols tiek sastādīts tikai rakstveidā (piemēram, ja tiesas zālē nav atbilstošu iekārtu), sēdes norisi, tostarp ar videokonferences palīdzību notiekošās sēdes norisi, neieraksta un protokolā reģistrē tās norisi. Tomēr šādā gadījumā pusei ir atļauts ierakstīt sēdes gaitu, izmantojot skaņas ierakstīšanas ierīci (piemēram, mobilo tālruni ar diktofona funkciju). Tiesas piekrišana nav nepieciešama, pusei ir tikai jāinformē tiesa par savu nodomu ierakstīt skaņu.

Tiesas zālē notiekošo procesuālo darbību attēla un skaņas ierakstu nosūta uz vietu, kur atrodas tie tiesas sēdes dalībnieki, kuri ir paziņojuši par savu nodomu piedalīties attālināti, un no vietas, kur šie dalībnieki atrodas, uz tiesas, kas izskata lietu, ēku.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Individuālas uzklausīšanas gadījumā saskaņā ar 12.–14. pantu ir noteikts, ka nopratināšana notiek poļu valodā. Polijas tiesību akti neparedz iespēju Polijas tiesā rīkot uzklausīšanu valodā, kas nav poļu valoda.

b) Ja saskaņā ar 19.–21. pantu notiek tieša pierādījumu iegūšana, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nosaka valodu, kādā notiek uzklausīšana. Tomēr saskaņā ar Regulas 2020/1783 19. panta 4. punktu Polijas centrālā institūcija var izvirzīt nosacījumu, ka uzklausīšanai jānotiek poļu valodā vai jānodrošina tulkojums poļu valodā. Tas jo īpaši attiecas uz regulas 19. panta 4. punkta 2. apakšpunktā minēto situāciju, t. i., ja Polijas tiesa ir iesaistīta tiešā pierādījumu iegūšanā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja uzklausīšana notiek saskaņā ar 12.–14. pantu, tulka pakalpojumus nodrošina Polijas tiesa kā tiesa, kas saņem pieprasījumu. Noteikumos nav precizēts, kur būtu jāatrodas tulkam, izņemot gadījumus, kad personai, kurai nepieciešams tulks, ir atņemta brīvība (sk. 4. punktu).

Ja saskaņā ar regulas 19.–21. pantu notiek tieša pierādījumu iegūšana, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nodrošina tulku. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, arī nosaka, kur tulks atradīsies uzklausīšanas laikā. Saskaņā ar Regulas 2020/1783 19. panta 4. punktu Polijas centrālā institūcija var izvirzīt nosacījumu, ka tulkam jāatrodas konkrētā vietā.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

a) Mutisku paskaidrojumu uzklausīšanas gadījumā saskaņā ar 12.–14. pantu Polijas tiesa kā tiesa, kas saņem pieprasījumu, informē uzklausāmo personu par uzklausīšanas datumu un vietu, izsniedzot tiesas pavēsti saskaņā ar Polijas tiesību aktiem (jo īpaši Civilprocesa kodeksa 131.–147. pantu), visbiežāk ierakstītā sūtījumā. Pavēste jānosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paredzētās sēdes dienas. Izņēmuma kārtā šo termiņu var saīsināt līdz trīs dienām (Civilprocesa kodeksa 149. pants). Praksē tas nozīmē, ka tiesas uzklausīšanas datums ir jānosaka aptuveni mēnesi iepriekš. Tiesa var informēt personu arī citā veidā, ko tā uzskata par vispiemērotāko (piemēram, pa tālruni vai e-pastu), ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai paātrinātu lietas izskatīšanu. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 149¹. pantu tiesa var uzaicināt puses, lieciniekus, ekspertus vai citas personas tādā veidā, kādu tā uzskata par vispiemērotāko, ja tā uzskata, ka tas nepieciešams, lai paātrinātu lietas izskatīšanu. Šādi izpildītai pavēstei ir kodeksā paredzētās sekas, ja ir skaidrs, ka tā paziņota adresātam 149. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Šie noteikumi ļauj nosūtīt pavēsti tiesā, neizmantojot CPK 131.–147. pantā noteiktās pavēstes izsniegšanas metodes. Tomēr tie nenosaka šīs citas metodes. Tas nozīmē, ka papildus likumā noteiktajai pavēstes izsniegšanas kārtībai tiesa var izmantot visus iespējamos pavēstes izsniegšanas līdzekļus, piemēram, pa tālruni (t. sk. SMS), faksu, e-pastu u. c.

b) Ja saskaņā ar 19.–21. pantu pierādījumus iegūst tieši, pienākums paziņot uzklausīšanas datumu un vietu ir tiesai, kas iesniedz pieprasījumu un kura šajā sakarā piemēro savus tiesību aktus. Gadījumā, ja uzklausīšanas organizēšanai būs nepieciešama sadarbība ar Polijas tiesu (piemēram, lai nodrošinātu tiesas dalību uzklausīšanā vai pat lai nodrošinātu videokonferencei nepieciešamās telpas un aprīkojumu), tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, nosakot uzklausīšanas datumu, ir jāņem vērā aprīkojuma un personāla pieejamība Polijas pusē. Šī pieejamība ir ļoti atšķirīga, un tā ir jānosaka katrā gadījumā atsevišķi.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Saskaņā ar Regulas 2020/1783 22. pantā paredzētajiem noteikumiem Polijas tiesas pieprasa atmaksāt tajos norādītās izmaksas un lūdz avansu par eksperta atzinuma sagatavošanas izmaksām. Citas izmaksas, kas saistītas ar videokonferenču izmantošanu, sedz Polija.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir pienākums informēt nopratināmo personu par to, ka nopratināšana var notikt tikai brīvprātīgi, neizmantojot piespiedu līdzekļus. Ja Polijas tiesa ir iesaistīta tiešā pierādījumu iegūšanā, tā var pieprasīt apliecinājumu, ka nopratināšana notiek brīvprātīgi (Regulas 2020/1783 19. panta 2. un 4. punkts).

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Tiesa pārbauda personas identitāti, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina personas identitāti vai tās identitāti un valstspiederību. Proti: Polijas pilsonim — personas apliecība vai pase; ārvalstnieka gadījumā — pase, ceļošanas dokuments vai cits derīgs dokuments, kas apliecina viņa identitāti vai identitāti un valstspiederību. Liecinieka uzklausīšana sākas ar jautājumiem par liecinieka personu un attiecībām ar pusēm. Tādas pašas prasības mutatis mutandis attiecas uz personām, kas piedalās tiesas sēdē, kuru rīko, izmantojot tehniskos līdzekļus, kas ļauj to rīkot, izmantojot distances saziņas līdzekļus ārpus tiesas telpām.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Nopratināšanas gadījumā saskaņā ar 19.–21. pantu, ja tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē Polijas centrālo institūciju par nodomu nopratināt liecinieku ar zvērestu, centrālā institūcija var pieprasīt zvēresta tekstu. Ja zvērests ir pretrunā Polijas tiesību pamatprincipiem, centrālā institūcija ir tiesīga nepiekrist nopratināšanai vai pieprasīt izmantot Polijas tiesību aktos paredzēto zvēresta tekstu.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Ja videokonferences notiek Polijas tiesas, Polijas cietuma vai Polijas pirmstiesas apcietinājuma iestādes telpās, šīs iestādes nodrošina specializētus videokonferenču pakalpojumus. Atbildīgās personas kontaktinformācija tiek paziņota tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, kā daļa no tehniskajiem pasākumiem pirms videokonferences.

Priekšsēdētājs var izdot rīkojumu, ka persona, kurai atņemta brīvība, piedalās procesuālajās darbībās tikai attālinātā sēdē. Tādā gadījumā sēdē attālināti piedalās arī cietuma vai pirmstiesas apcietinājuma iestādes administrācijas pārstāvis, pārstāvis (ja tāds ir) un tulks (ja tāds ir nozīmēts). Šo noteikumu mutatis mutandis piemēro personām, uz kurām attiecas terapeitiskās procedūras, pamatojoties uz atsevišķiem noteikumiem (Civilprocesa kodeksa 151. panta 4. punkts).

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Kopumā Polijas tiesību akti nepieprasa šādu papildu informāciju. Tomēr, ja ir vajadzīga papildu informācija (piemēram, par tehniskajiem saskaņojumiem ar Polijas tiesu), tai jābūt poļu valodā vai tai jāpievieno tulkojums poļu valodā. Videokonferences (attālināta uzklausīšana) ir atļautas, ar nosacījumu, ka to neliedz tiesas sēdē veicamo darbību raksturs un ka attālinātas tiesas sēdes rīkošana nodrošina pušu procesuālo tiesību pilnīgu aizsardzību un procesa pienācīgu norisi. Tādā gadījumā tiesneši un lietvedis atrodas tiesas zālē, un citām personām, kas piedalās tiesas sēdē, nav obligāti jāatrodas tiesas telpās.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem tās tiesas tiesneša, kas iesniedz pieprasījumu, pienākums ir tieši iegūt pierādījumus no videokonferencē nopratināmām personām bez tās tiesas tiesneša līdzdalības, kas saņem pieprasījumu. Šis noteikums attiecas uz iekšējām lietām, kurās nopratināšanu veic, izmantojot videokonferenci. Šādu procedūru piemēro pārrobežu gadījumos, kad tās dalībvalsts tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, lūdz veikt nopratināšanu, izmantojot videokonferenci, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regulas (ES) Nr. 2020/1783 19. pantu.

Pārrobežu gadījumos tās dalībvalsts tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, kā alternatīvu var lūgt veikt nopratināšanu, izmantojot videokonferenci, saskaņā ar minētās regulas 12.–14. pantu.

Galvenie valsts procesuālie noteikumi, kas reglamentē pierādījumu iegūšanu no ekspertiem, lieciniekiem un lietas dalībniekiem, izmantojot videokonferenci, ir šādi:

Eksperti

Ekspertus no uzņēmumiem, laboratorijām vai oficiāliem dienestiem nopratina telekonferencē viņu darba vietā (Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 486. panta 2. punkts).

Liecinieki

Lieciniekus, kuru dzīvesvieta atrodas ārpus tiesas vai palātas atrašanās rajona, var nopratināt, izmantojot tehnoloģisko aprīkojumu, kas nodrošina audio un vizuālos sakarus reāllaikā no tiesas, palātas vai reģistrētām pašvaldības vai pagasta telpām vai citām publiskām ēkām teritorijā, kurā atrodas viņu dzīvesvieta (Civilprocesa kodeksa 502. pants).

Nopratināšanas dienā tiesas darbinieks vai tās iestādes ierēdnis, kurā tiek sniegta liecība, noskaidro liecinieku personas identitāti, savukārt turpmāko nopratināšanu veic tiesnesis, kas izskata lietu, un pušu pārstāvji, izmantojot tehnoloģisko aprīkojumu, kas nodrošina audio un vizuālos sakarus reāllaikā, bez tās vietas, kurā tiek sniegta liecība, tiesneša līdzdalības.

Neskarot starptautisko vai Eiropas tiesību aktu noteikumus, lieciniekus, kuru dzīvesvieta atrodas ārvalstīs, nopratina, izmantojot tehnoloģisko aprīkojumu, kas nodrošina audio un vizuālos sakarus reāllaikā, ja viņu dzīvesvietā ir vajadzīgais tehnoloģiskais aprīkojums.

Lietu izskatīšanā tiesās, kuras atrodas Lisabonas un Portu lielpilsētu teritorijās, nopratināšana, izmantojot tehnoloģisko aprīkojumu, kas nodrošina audio un vizuālos sakarus reāllaikā, netiek veikta, ja liecinieka dzīvesvieta atrodas lielpilsētu teritorijā.

Tomēr, ja personai, kura sniedz liecību, nav iespējams vai ir ļoti sarežģīti savlaicīgi ierasties tiesā, tiesnesis ar abu pušu piekrišanu var noteikt, ka vajadzīgos paskaidrojumus pareiza lēmuma pieņemšanai attiecīgajā lietā var sniegt, izmantojot tālruni vai citus tiešo sakaru līdzekļus starp tiesu un liecību sniedzošo personu, ja izmeklējamo vai noskaidrojamo faktu būtība ir saderīga ar šo procedūru (Civilprocesa kodeksa 520. pants).

Puses

Civilprocesa kodeksa 502. panta noteikumus par liecības sniegšanu, izmantojot telekonferenci, piemēro lietas pusēm, kuru dzīvesvieta atrodas ārpus rajona vai autonomo apgabalu gadījumā – ārpus attiecīgās salas (Civilprocesa kodeksa 456. pants).

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Nav noteikti nekādi īpaši ierobežojumi. Portugāles tiesību aktos paredzēts, ka lieciniekus, lietas dalībniekus un ekspertus var nopratināt, izmantojot videokonferenci, kā noteikts iepriekš minētajās tiesību normās.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Sk. atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Parasti personu nopratināšana, izmantojot videokonferenci, notiek tiesā. Tomēr oficiālo dienestu ekspertu nopratināšana, izmantojot videokonferenci, notiek viņu darba vietā. Izņēmuma gadījumā apstākļos, kas minēti Civilprocesa kodeksa 520. pantā (citēts atbildē uz 1. jautājumu), tiesa var nopratināt videokonferences režīmā personu, kura atrodas citā vietā, nevis tiesā.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Jā, nopratināšanu, kas veikta, izmantojot videokonferenci, vienmēr ieraksta, izmantojot tiesas esošo skaņu ieraksta sistēmu, kā norādīts Portugāles Civilprocesa kodeksa 155. pantā.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja Portugāle ir dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, valodu, kādā notiek nopratināšana, var noteikt, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

a) Ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2020/1783 12.–14. pantu, lieto portugāļu valodu. Ārvalstnieki nopratināšanā var lietot citu valodu, ja viņi neprot portugāļu valodu. Šajā gadījumā tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē par šo faktu tiesu, kas saņem pieprasījumu, lai tā var nodrošināt tulka klātbūtni tiesā, kas saņem pieprasījumu.

b) Ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2020/1783 19.–21. pantu, lieto valodu, kas paredzēta tās tiesas dalībvalsts tiesību aktos, kas iesniedz pieprasījumu. Ja jānopratina personas, kuras nepārvalda šo valodu, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nodrošināt tulka klātbūtni tiesā, kura iesniedz pieprasījumu. Kā alternatīvu tiesa, kura iesniedz pieprasījumu, var lūgt Portugāles tiesai (kas saņem pieprasījumu) nodrošināt tulka klātbūtni tiesā, kas saņem pieprasījumu.

Visos a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, kuros jānodrošina tulka klātbūtne tās dalībvalsts tiesā, kas iesniedz pieprasījumu, tiesa, kura saņem pieprasījumu, lūdz tās dalībvalsts tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, apmaksāt tulka pakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2020/1783 22. panta 2. punkta noteikumiem.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Šī informācija ir sniegta atbildē uz 6. jautājumu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem personas nopratināšanas procesa un pavēstes par ierašanos tiesā nosūtīšanas procedūru reglamentē Portugāles Civilprocesa kodeksa 7. panta 3. punkts, 172. panta 5. un 6. punkts, 220. pants, 247. panta 2. punkts, 251. panta 1. punkts, 417., 507., 508. un 603. pants.

Parasti tiesas kancelejas uzdevums ir pēc savas iniciatīvas paziņot lieciniekiem, ekspertiem, lietas dalībniekiem un to pārstāvjiem dienu un laiku, kad tiem jāierodas uz tiesas sēdi saskaņā ar tiesas rīkojumu. Īpaši gadījumā, kad lietas dalībnieks pieprasa liecinieka nopratināšanu, izmantojot videokonferencei, tiesas kancelejas uzdevums ir nosūtīt pavēsti attiecīgajam lieciniekam.

Paziņojumu ar uzaicinājumu lieciniekiem, ekspertiem un citām personām (piemēram, tulkam vai tehniskajam konsultantam) ierasties tiesā nosūta ar ierakstītu vēstuli, kurā norāda tiesas sēdes dienu, vietu un iemeslu. Paziņojuma nodošanu uzskata par izpildītu arī tad, ja saņēmējs atsakās pieņemt vēstuli; pasta pakalpojumu sniedzējs to attiecīgi reģistrē.

Paziņojumu ar uzaicinājumu lietas dalībniekam ierasties uz tiesas sēdi vai liecību sniegšanu nosūta kā attiecīgajam lietas dalībniekam adresētu ierakstītu vēstuli, kurā norāda tiesas sēdes dienu, vietu un iemeslu. Ja šajā gadījumā lietas dalībnieks ir izraudzījies advokātu vai ja lietas dalībnieku vienlaikus pārstāv advokāts un jurists, paziņojumu nosūta arī minētajam advokātam un juristam.

Lietas dalībnieku pārstāvjiem paziņojumu nosūta elektroniski saskaņā ar ministrijas 2013. gada 26. augusta Īstenošanas rīkojuma (Portaria) Nr. 280/2013 25. pantu. Paziņojuma izdošanas datums tiek apstiprināts IT sistēmā.

Likumā nav skaidri noteikts, cik dienas pirms tiesas sēdes jānosūta paziņojums. Visos iepriekš minētajos gadījumos paziņojuma nodošanu uzskata par izpildītu trešajā dienā pēc tā reģistrēšanas vai nosūtīšanas elektroniskā veidā. Ja trešā diena nav darbdiena, paziņojuma nosūtīšanu uzskata par izpildītu pirmajā darbdienā pēc minētās trešās dienas. Tādējādi praktisku apsvērumu dēļ jāievēro vismaz iepriekš minētais nosūtīšanas termiņš attiecībā pret tiesas sēdes dienu, lai paziņojuma nosūtīšanu var uzskatīt par pienācīgi izpildītu.

Steidzamos gadījumos lieciniekus, citas personas, lietas dalībniekus vai to pārstāvjus var uzaicināt (vai atcelt uzaicinājumu) uz tiesas sēdi, nosūtot telegrammu vai izmantojot tālruni vai citus līdzīgus telekomunikācijas līdzekļus. Saziņu pa tālruni vienmēr reģistrē lietas protokolā un rakstiski apstiprina.

Ja uzaicinātā persona neierodas uz tiesas sēdi, šīs personas pienākums ir attaisnot savu neierašanos dienā, kad notiek attiecīgā tiesas sēde vai piecu dienu laikā (kalendārās dienas, ja pēdējā diena nav darbdiena, termiņu pagarina līdz nākamajai darbdienai).

Portugāles tiesību aktos nav paredzēti piespiedu pasākumi gadījumos, kad persona neierodas uz tiesas sēdi. Ja liecinieks neierodas uz tiesas sēdi pēc tam, kad ir ticis pienācīgi informēts, un nepamato savu neierašanos juridiski noteiktajā termiņā, viņam piespriež naudas sodu, un tiesnesis var izdot rīkojumu par liecinieka piespiedu atvešanu. Minētos soda līdzekļus nepiemēro, ja tiesas sēde tiek atlikta citu iemeslu dēļ, nevis liecinieka neierašanās dēļ. Ja eksperts vai cita persona neierodas uz tiesas sēdi pēc tam, kad ir pienācīgi informēta, un ja šī persona nepamato savu neierašanos juridiski noteiktajā termiņā, tai piemēro naudas sodu. Ja kāda no lietā iesaistītajām pusēm neierodas uz tiesas sēdi pēc tam, kad ir pienācīgi informēta, un ja tā nepamato savu neierašanos juridiski noteiktajā termiņā, tai piespriež naudas sodu, un tiesa var brīvi interpretēt lietas dalībnieka neierašanos pierādījumu iegūšanas nolūkā. Turklāt, ja tiesa uzskata, ka lietas dalībnieka atteikums ierasties uz tiesas sēdi padara neiespējamu pierādīšanas pienākuma izpildi, tiesa var uzlikt pierādīšanas pienākumu otram lietas dalībniekam.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Videokonferences sistēmas izmantošana ir bez maksas.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Ja Portugāles tiesa ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2020/1783 19. pantu, tā paziņo nopratināmajai personai par ierašanos noteiktā tiesā citā dalībvalstī (kas saņem pieprasījumu), nosūtot pavēsti pa pastu, izmantojot vienu no metodēm, kas attiecīgi minētas atbildē uz 8. jautājumu. Iespēja nosūtīt paziņojumu pa pastu ir paredzēta 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 14. pantā. Šajā paziņojumā nopratināmo personu informē par to, ka tās ierašanās uz nopratināšanu ir brīvprātīga.

Ja Portugāles tiesa ir tiesa, kas saņem pieprasījumu, tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, pienākums ir nosūtīt paziņojumu nopratināmajām personām un informēt tās, ka ierašanās uz nopratināšanu ir brīvprātīga.

Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesa, kas saņem pieprasījumu, savstarpēji vienojas, ka paziņojumu nopratināmajai personai un informēšanu par to, ka ierašanās uz nopratināšanu, ir brīvprātīga, var veikt tās dalībvalsts tiesa, kas saņem pieprasījumu. Praksē tā var notikt neatkarīgi no tā, vai Portugāles tiesa ir tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, vai tiesa, kas saņem pieprasījumu.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Nopratināšanai noteiktajā laikā tiesas darbinieks pārbauda, vai nopratināmā persona ir ieradusies, un informē par to tiesnesi, kas veiks nopratināšanu, vai tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, ja tā veic tiešu nopratināšanu.

Ja nopratināšanu veic Portugāles tiesas tiesnesis, sākoties procedūrai un pirms persona sniedz liecību, veic šādus pasākumus: i) persona, kas sniedz liecību, liecinieks vai eksperts nodod tiesnesim zvērestu; ii) tiesnesis uzdod iepriekšējus jautājumus, lai noskaidrotu nopratināmās personas identitāti.

Tiesnesis var veikt iepriekšēju iztaujāšanu nopratināmās personas identitātes noskaidrošanas nolūkā, lūdzot nosaukt personas vārdu/uzvārdu, profesiju, adresi, ģimenes stāvokli un citus faktus, ko tiesnesis uzskata par vajadzīgiem personas identificēšanas nolūkā.

Lai novērtētu liecības ticamību, tiesnesis arī izvaicā nopratināmo personu, vai šī persona ir kāda lietas dalībnieka radinieks, draugs vai ienaidnieks un vai šī persona ir tieši vai netieši ieinteresēta lietā.

Ja iepriekšējas iztaujāšanas laikā tiesnesis secina, ka liecinieks nav piemērots nopratināšanai vai ka viņš nav persona, kas būtu jānopratina, šim lieciniekam liedz iespēju sniegt liecību. Liecinieks nav piemērots liecības sniegšanai, ja, neņemot vērā to, ka viņam nav psihisku traucējumu, viņam trūkst dabisku spēju (fizisku vai garīgu spēju) sniegt liecību.

Iepriekšēja iztaujāšana arī ļauj tiesnesim pārbaudīt gadījumus, kuros saskaņā ar Portugāles civilprocesa kodeksu liecinieki vai lietas dalībnieki var attiekties sniegt liecību.

Atbilstīgi Portugāles Civilprocesa kodeksa 497. pantam no pierādījumu sniegšanas liecinieka statusā var atteikties šādas personas (izņemot lietās, kurās jāapliecina bērna dzimšana vai nāve):

a) augšupējie radinieki lietās, kurās iesaistīti viņu pēcnācēji, audžuvecāki lietās, kurās iesaistīti viņu adoptētie bērni, un otrādi;

b) vīratēvs/sievastēvs vai vīramāte/sievasmāte lietā, kurā iesaistīts viņa/viņas znots vai vedekla, un otrādi;

c) laulātie vai bijušie laulātie lietās, kurās iesaistīts otrs laulātais vai bijušais laulātais;

d) kopdzīves partneri vai personas, kuras dzīvojušas kopā līdzīgi kā laulātie pāri, lietās, kurās iesaistīts viens no partneriem.

Tiesneša pienākums ir informēt iepriekš minētās personas, ka tām ir tiesības atteikties no pierādījumu sniegšanas.

Personas, kurām jāievēro dienesta, valsts amatpersonu vai valsts noslēpuma neizpaušanas pienākums, atbrīvo no pierādījumu sniegšanas attiecībā uz faktiem, ko ietver šāds noslēpums. Šādos gadījumos tiesnesis pārbauda šāda atbrīvojuma likumību un, ja uzskata par vajadzīgu, atceļ noslēpuma neizpaušanas pienākumu.

Lietā iesaistītās puses var sniegt pierādījumus tikai saistībā ar personiskiem faktiem. Civillietā nav atļauts lietā iesaistītai pusei kā pierādījumus izmantot noziedzīgu vai nelikumīgu rīcību, saistībā ar kuru minētā puse ir atbildētāja krimināllietā.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Portugāles tiesību aktos ir paredzēti šādi noteikumi.

• Pirms liecības sniegšanas tiesnesis izskaidro nopratināmajai personai sniedzamā zvēresta morālo nozīmi un pienākumu sniegt patiesu liecību, kā arī brīdina par sankcijām, kas piemērojamas par nepatiesas liecības sniegšanu.
• Pēc tam tiesnesis lūdz liecinieku nodot šādu zvērestu: “Zvēru pie sava goda, ka teikšu patiesību un tikai patiesību.”
• Atteikšanās nodot zvērestu ir līdzvērtīga atteikumam sniegt pierādījumus; abos gadījumos piemēro sodu par necienīgu izturēšanos pret tiesu, ja vien tas nav pamatoti, un tiesnesis attiecīgi piespriež šai personai sodu.

Ja citas dalībvalsts tiesa tieši iegūst pierādījumus no Portugāles, izmantojot videokonferenci, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2020/1783 19.–21. pantu, tās dalībvalsts tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē Portugāles tiesu (kas saņem pieprasījumu) par personas, kura sniegs liecību, šādiem identitātes datiem: vārds un uzvārds, profesija, adrese, ģimenes stāvoklis un cita informācija, ko uzskata par vajadzīgu personas identifikācijas nolūkā; statuss, kādā persona tiks nopratināta (piemēram, lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tehniskais konsultants); valoda, kuru lieto šī persona; un tas, vai ir vajadzīgs uzaicināt tulku uz tiesu, kas saņem pieprasījumu.

Minētie dati ir vajadzīgi, lai Portugāles tiesa (kas saņem pieprasījumu) var, no vienas puses, veikt pasākumus tulka pakalpojumu nodrošināšanai un, no otras puses, pārbaudīt, vai nopratināmā persona ir ieradusies uz videokonferenci norādītajā laikā.

Tomēr, ņemot vērā, ka Portugāles tiesas tiesnesis neiesaistās tiesvedībā, zvērestu videokonferencē nodot tās dalībvalsts tiesas tiesnesim, kas iesniedz pieprasījumu. Tas pats attiecas uz iepriekšējo iztaujāšanu, ja tāda tiek veikta, un uz jautājumiem, kas saistīti ar piemērotību liecināšanai, atteikumu sniegt pierādījumus vai liecinieka atbrīvošanu no pierādījumu sniegšanas, un kurus izskata tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, tiesnesis, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 2020/1783 19. panta 8. punktā.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu un tiesa, kura saņem pieprasījumu (tiklīdz to noteikusi centrālā iestāde), izveido tiešus sakarus videokonferences plānošanas nolūkā un nosaka arī dienu, kad tiks veikta iepriekšēja pārbaude.

Praktisku apsvērumu dēļ, kad vien iespējams, minēto pārbaudi ir vēlams veikt pirms paziņojuma nosūtīšanas lieciniekam; šajā nolūkā pārbaudes dienu plāno pietiekami savlaicīgi, lai varētu laikus nosūtīt paziņojumu lieciniekam.

Dienā, kad notiek videokonferences pārbaude un nopratināšana videokonferences režīmā, katras tiesas zālē atrodas IT tehniskais speciālists, telekomunikāciju tehniskais speciālists vai tiesas darbinieks, kuram ir atbilstīgas zināšanas.

Portugālē Tiesu iestāžu finanšu vadības un infrastruktūras institūts (Instituto de Gestão Financeira e Estruturas da Justiça jeb IGFEJ) ir izveidojis īpašu komandu, kas pieejama videokonferenču rīkošanai tiesās.

Organizatorisku apsvērumu dēļ, kad vien iespējams, IGFEJ ir jāinformē par sistēmas pārbaudes dienu un nopratināšanas dienu, paziņojot par to trīs dienas iepriekš. Tas sniedz IGFEJ iespēju pārbaudīt, vai ir nodrošināti videokonferencei nepieciešamie tehniskie apstākļi, lai varētu nekavējoties novērst sakaru traucējumus starp tiesu iestādēm un uzraudzītu videokonferences sistēmas pārbaudes.

Videokonferences plānošana citā dalībvalstī pēc Portugāles tiesas pieprasījuma

Portugāles tiesa (kas iesniedz pieprasījumu) vispirms lūdz IGFEJ izveidot videokonferences rīkošanai vajadzīgos tehniskos apstākļus, novērst jebkādus sakaru traucējumus starp tiesu iestādēm un uzraudzīt videokonferences sistēmas pārbaudes.

Lai novērstu tehniskas problēmas, Portugāles tiesa lūdz tās dalībvalsts tiesu, kas saņem pieprasījumu, iecelt kādu no sava videokonferenču nodrošināšanas dienesta darbiniekiem par atbildīgo personu, kura uzrauga sistēmas pārbaudes un/vai nodrošina vajadzīgo tehnisko palīdzību sadarbībā ar portugāļu tehniskajiem speciālistiem.

Ja Portugāles tiesas ir tās, kas iesniedz pieprasījumu, tās bieži lūdz palīdzību Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunktam Portugālē, kurš tieši sazinās ar tiesu iestādēm, kas saņem pieprasījumu, lai plānotu videokonferences pārbaudes un norises dienu. Ja kontaktpunkts saņem informāciju par tehniskām problēmām, tas tieši sazinās ar komandām, kuras atbild par videokonferences nodrošināšanu katrā no iesaistītajām dalībvalstīm, pieprasot vajadzīgo savienojumu, informāciju vai tehniskos pielāgojumus un attiecīgi informējot iesaistītās tiesu iestādes. Tas ļauj pārvarēt valodas barjeras un nodrošināt sekmīgu videokonferences norisi.

Videokonferences plānošana Portugāles tiesā pēc citas dalībvalsts pieprasījuma

Portugālē Tiesu administrācijas ģenerāldirektorāts (Direcção-Geral da Administração da Justiça jeb DGAJ) ir centrālā iestāde, kas ir atbildīga par citu dalībvalstu pieprasījumu saņemšanu un apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2020/1783 19. pantu. Tiklīdz pieprasījums ir ticis pieņemts, DGAJ norāda tās dalībvalsts tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, Portugāles tiesu (kas saņem pieprasījumu), kurā notiks videokonference. Pēc tam tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesa, kura saņem pieprasījumu, savstarpēji nepastarpināti vienojas par dienu, kad tiks veikta pirmā sistēmas pārbaude, un dienu, kad notiks nopratināšana videokonferences režīmā.

Tiesu administrācijas ģenerāldirektorāts kā centrālā iestāde veicina tiešu saziņu starp tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesu, kura saņem pieprasījumu, kā arī sazinās ar IGFEJ videokonferenču nodrošināšanas atbalsta komandu, lai novērstu visas tehniskās problēmas. Turklāt Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās kontaktpunkts Portugālē var arī pēc pieprasījuma sekmēt vajadzīgo saziņu.

Izmantojot tiešos sakarus, tiesas var rezervēt videokonferences telpu un izraudzīties personālu tehnisko savienojumu izveidei un videokonferences norises uzraudzīšanai attiecīgi tiesā, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesā, kura saņem pieprasījumu. Parasti Portugālē izraugās tiesas darbinieku, kuram ir atbilstīgas zināšanas, un ir vēlams, lai viņam palīdz Portugāles tiesas IT tehniskais speciālists.

Ja videokonference noris IP, to obligāti rīko Portugālē. Šajā saistībā Portugāles tiesa savlaicīgi lūdz IGFEJ nodrošināt ārējo savienojumu.

Ja videokonferences rīko, izmantojot tālruņa līniju (ISDN), savienojumu ar Portugāles tiesām var izveidot no citu dalībvalstu tiesām.

Ja radušās tehniskas problēmas, Portugāles tiesas IT tehniskais speciālists vai IGFEJ tehniskais speciālists var sniegt vajadzīgo palīdzību.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Tiesa, iesniedzot videokonferences pieprasījumu, L veidlapas 12. ailē norāda, ka tā vēlas iegūt pierādījumus, izmantojot sakaru tehnoloģijas, kas norādītas N veidlapā, abas veidlapas ir ietvertas Regulas (ES) Nr. 2020/1783 pielikumā. Savukārt N veidlapā norāda šādu informāciju.

1. Tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, izmantotā videokonferences aprīkojuma tehniskie dati, proti:

• sakaru protokols (piemēram, H.323, H.320);
• video protokoli (piemēram, H.261, H.263 un H.264);
• audio protokoli (piemēram, G.711a, G.711u, G.722, G.729);
• satura koplietošanas protokols, ja vajadzīgs [piemēram, H.239 vai BFCP (SIP)];
• drošība: H.235 un attiecīgais atbalstītais šifrējums;
• maksimālais atbalstītais joslas platums;
• savrupais serveris, MCU vai vārteja;
• MCU vai vārtejas gadījumā norāda, vai tai ir IVR.

2. Tiesas ISDN un vai publiskā IP savienojuma dati.

Videokonferences tehniskā informācija ir šāda:

Izmantotais sakaru protokols: H.323.

Drošība: H.235 AES.

Maksimālais atbalstītais joslas platums: 256kbps.

3. Pieprasījums ieplānot videokonferences sistēmas pārbaudi pirms pierādījumu sniegšanas.

4. Personas, kas nodrošinās videokonferences norises atbalstu (vēlams, tiesas darbinieks kopā ar IT vai telekomunikāciju tehnisko speciālistu, kas nodrošina palīdzību tiesai), vārds un uzvārds un kontaktinformācija (tālrunis, fakss un e-pasts).

5. Kā alternatīva ISDN vai IP savienojumiem un lai pārvarētu sakaru ierobežojumus, kas izriet no tīkla un ugunsmūra iestatījumiem, tiesās uzstādītās iekārtas ļauj izmantot tādas platformas kā “Webex”, “Zoom”, “Teams” vai “Skype”, lai izveidotu videokonferenču savienojumus.

Šajā gadījumā tiesām, kuras piedalās videokonferencē, būtu iepriekš jāvienojas par izmantojamo platformu, jo Portugāles tiesu amatpersonai būs jālūdz vietējam IT tehniķim videokonferenču iekārtās uzstādīt nepieciešamo programmatūru.

Jebkurā gadījumā vienmēr iepriekš jāpieprasa pieslēguma pārbaude, lai pārliecinātos, vai ir nepieciešama tehniska iejaukšanās.

Saistītās saites

Civilprocesa kodekss

Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regula (ES) Nr. 2020/1783

N.B.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās kontaktpunktam, tiesām, kā arī citām struktūrām un iestādēm šajā faktu lapā sniegtā informācija nav saistoša. Ir jāiepazīstas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Šī informācija tiek sistemātiski atjaunota, un tiek ņemtas vērā attīstības tendences judikatūras interpretācijā.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Lai gan Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kuros paredzēts, ka pierādījumus var iegūt ar iesniedzējas dalībvalsts tiesas līdzdalību, nav arī noteikumu, kas to aizliegtu. Saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem tiesa iegūst pierādījumus tiesas sēdē, kā arī, ja iespējams, ārpus tiesas sēdes (Civilprocesa kodeksa (Civilný sporový poriadok) 188. pants). Tiesa ar pušu piekrišanu var rīkot nopratināšanu videokonferencē vai ar citu sakaru tehnoloģiju palīdzību. (Civilprocesa kodeksa 175. pants). Lietas dalībniekiem principā ir tiesības piedalīties pierādījumu iegūšanas procesā.

Nav īpašas procedūras pierādījumu iegūšanai videokonferencē (izņemot iepriekš aprakstīto). Tāpēc piemēro tikai Regulu par pierādījumu iegūšanu (Nariadenie o výkone dôkazu), Civilprocesa kodeksu un Tiesu administratīvo un sekretariāta kodeksu (Spravovací a kancelársky poriadok pre súdy) (2015. gadā — Slovākijas Tieslietu ministrijas 2005. gada 11. novembra Dekrētu Nr. 543 par rajona tiesu (okresné súdy), apgabaltiesu (krajské súdy), speciālo tiesu (Špeciálny súd) un militāro tiesu (vojenské súdy) administratīvo un sekretariāta kodeksu).

Visus pārējos jautājumus risina, panākot vienošanos starp attiecīgajām tiesām ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla atbalstu.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Slovākijas tiesību aktos nav paredzēti ierobežojumi attiecībā uz personām, kuras var nopratināt videokonferencē. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 187. pantu par pierādījumu var kalpot jebkas, kas var palīdzēt pienācīgi noskaidrot lietas apstākļus un kas iegūts likumīgā ceļā. Nopratināt var puses, lieciniekus un ekspertus.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 203. pantu pierādījumu iegūšanā jāievēro pienākums saglabāt slepenas informācijas konfidencialitāti.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 38. pantu, ja kāda no pusēm ir nepilngadīga, tiesa ņem vērā šīs puses viedokli. Nepilngadīgās personas viedokli noskaidro ar šīs personas pārstāvja vai attiecīgās bērnu sociālās aizsardzības un sociālās aizbildnības kompetentās aizsardzības iestādes palīdzību vai nopratinot nepilngadīgo personu, arī bez vecāku klātbūtnes. Īpaši ierobežojumi nepārprotami ir atkarīgi no bērna vecuma un tiesas izvēlētās nopratināšanas metodes.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Ierobežojumu nav, izņemot tos ierobežojumus, kas saistīti ar pierādījumu raksturu (to, ka videokonferences režīmā nevar veikt telpu pārmeklēšanu u. c.).

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Pierādījumus parasti iegūst tiesas sēdē (Civilprocesa kodeksa 188. pants), un tiesas sēdes parasti notiek tiesas ēkā (25. pants saistībā ar Tiesu administratīvā un sekretariāta kodeksa 35. pantu). Tehnisku apsvērumu dēļ būtu sarežģīti rīkot nopratināšanu citur.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Ar videokonferenču iekārtām videokonferences var arī ierakstīt. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 175. pantu mutiska nopratināšana videokonferences režīmā var notikt tikai ar pušu piekrišanu. Šādu skaņas ierakstu glabā datu nesējā, kas ir daļa no lietas materiāliem.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Šis jautājums nav konkrēti attiecināms uz pierādījumu iegūšanu ārvalstīs vai videokonferencē. Ja nopratināšana saskaņā ar 12.–14. pantu notiek saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, Slovākijā tiesas sēdes vienmēr notiek valsts valodā un vajadzības gadījumā tiek nodrošināti tulka pakalpojumi.

Ja tiesa pierādījumus iegūst tieši, ievērojot 19. un 20. pantu, tas notiek tiesas oficiālajā valodā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja nopratināšana notiek videokonferencē saskaņā ar 12.–14. pantu un ir nepieciešama mutiskā tulkošana (piem., tiesa, nopratina personu no Francijas, kura dzīvo Slovākijas Republikā), tulku nodrošinās Slovākijas tiesa, taču prasīs iesniedzējai tiesai atmaksāt izmaksas saskaņā ar regulas 22. panta 2. punktu. Ja videokonference notiek saskaņā ar 19. pantu, centrālā struktūra vienojas par noteikumiem ar iesniedzēju tiesu un ierosina iesniedzējai tiesai vajadzības gadījumā nodrošināt tulku. Plašāka informācija par tulkiem, kuri strādā Slovākijā, atrodama Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus. Piemēro vispārējos noteikumus par tiesas sēžu norisi un liecinieku un pušu uzaicināšanu ar pavēsti. Tiesa parasti iegūst pierādījumus tiesas sēdē (Civilprocesa kodeksa 188. pants), un pavēste par ierašanos uz tiesas sēdi ir jāizsniedz pietiekami savlaicīgi, lai atvēlētu likumā noteikto laiku tiesas sēdes sagatavošanai. Prasības attiecībā uz pavēstēm reglamentē Tiesu administratīvā un sekretariāta kodeksa 46. panta 3. punkts. Pavēste uz nopratināšanu jāizsniedz “parasti vismaz piecas dienas pirms tiesas sēdes norises dienas” (Civilprocesa kodeksa 178. panta 2. punkts).

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Slovākijas tiesas nepiemēro maksu par videokonferences izmantošanu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus. Parasti tiesas sēdes sākumā tiesai ir jāinformē persona par tās procesuālajām tiesībām un pienākumiem, izņemot gadījumus, kad personu pārstāv advokāts vai lietas dalībnieks ir valsts, valsts iestāde vai juridiska persona, ko pārstāv persona ar juridisku izglītību (Civilprocesa kodeksa 160. pants).

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus attiecībā uz videokonferencēm. Par īpašās procedūras piemērošanu lemj, panākot ad hoc vienošanos starp attiecīgajām tiesām. Acīmredzot ir piemērojami vispārējie noteikumi par nopratināmās personas identitātes pārbaudi (Civilprocesa kodeksa 200. pants). [Tiesa] pārbauda personas apliecības vai pases datus. Nopratināšanas sākumā tiek noskaidrota liecinieka identitāte, kā arī citi apstākļi, kas varētu ietekmēt liecinieka uzticamību (ģimenes attiecības u. c.).

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Slovākijas tiesību aktos ir ietverti tikai īpaši noteikumi, kas reglamentē šos jautājumus kriminālprocesā, nevis civilprocesā.

Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 196. panta 2. punktu tiesa nopratināšanas sākumā informē liecinieku par liecības nozīmīgumu un par liecinieka tiesībām un pienākumiem (teikt tikai patiesību un neko nenoklusēt), un par nepatiesas liecības sniegšanas krimināltiesiskajām sekām.

Ja iesniedzēja tiesa pieprasa liecinieka, eksperta vai personas nopratināšanu saskaņā ar saviem tiesību aktiem, to neuzskata par esošu pretrunā Slovākijas sabiedriskajai kārtībai (ordre public). Zvēresta teksts atrodams Starptautisko privāttiesību un procesa likumā (Likuma Nr. 97/1963 58.b pants).

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Visās Slovākijas tiesās ir administrators, pie kura var vērsties jautājumos par videokonferences savienojuma pārbaudes plānošanu, tiesas sēdes datumu u. c. Administrators ir apmācīts strādāt ar videokonferences iekārtu. Problēmu gadījumā administrators var sazināties ar tiesas tehnisko speciālistu un nodrošināt tehniskā speciālista klātbūtni tiesas sēdes dienā.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Vajadzīga tehniskā informācija, lai izveidotu savienojumu ar iesniedzējas tiesas iekārtu, un attiecīgā gadījumā informācija par tulku.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Iespējamas abas procedūras. Pieprasījumā precīzi norāda, kuru procedūru pieprasa tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

Ja pieprasījums iesniegts saskaņā ar regulas 12.–14. pantu, uz tiesas sēdi attiecas Procesuālā kodeksa noteikumi par pierādījumu iegūšanu.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Civillietās un komerclietās šādu ierobežojumu nav. Videokonferencē var nopratināt lieciniekus, ekspertus un puses.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Ierobežojumu nav.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nav.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Lai gan videokonferences ierakstīšana tiesas sēdē nav aizliegta, tomēr ne visās tiesās ir pieejams vajadzīgais aprīkojums. Tas būtu jāpieprasa atsevišķi pieprasījuma iesniegšanas laikā.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 12.–14. pantu, tiesas sēde notiek somu vai zviedru valodā. Ja tieša pierādījumu iegūšana noris saskaņā ar 19.–21. pantu, valodu izvēlas tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 12.–14. pantu, par tulku organizēšanu un izvietošanu var vienoties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un tiesa, kura saņem pieprasījumu. Ja pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 19.–21. pantu, par tulku nolīgšanu un izvietošanu atbild pati tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 12.–14. pantu, tiesai, kas saņem pieprasījumu, ir pienākums nosūtīt rakstisku uzaicinājumu uz tiesas sēdi. Vēlams, lai no tiesas pavēstes izsniegšanas līdz tiesas sēdes dienai būtu vismaz divas līdz trīs nedēļas. Ja pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 19.–21. pantu, par izsniegšanu un kārtību atbild tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Ja personu saskaņā ar regulas 12.–14. pantu nopratina tiesā, kurā ir pieejams videokonferenču aprīkojums, videokonferences izmantošana parasti nerada papildu izmaksas. Ja personu saskaņā ar 19.–21. pantu nopratina ārpus tiesas, videokonferences izmantošanas izmaksas jāsedz tiesai, kas iesniedz pieprasījumu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Saskaņā ar 19. panta 2. punktu tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē attiecīgo personu, ka nopratināšana notiek brīvprātīgi.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Ja pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 12.–14. pantu, tiesai, kas saņem pieprasījumu, jānoskaidro nopratināmās personas identitāte un vajadzības gadījumā tā jāpārbauda, pamatojoties uz personu apliecinošu dokumentu vai pasi. Ja pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 19.–21. pantu, tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, pašai jāpārbauda nopratināmās personas identitāte.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Nav īpašu prasību attiecībā uz zvēresta nodošanu, kuras piemērotu tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar 19.–21. pantu. Zvērestu nodod saskaņā ar tās tiesas tiesību aktiem, kura nopratina liecinieku.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Tiesai, kas saņem pieprasījumu, jānorāda šāda kontaktpersona.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

- Tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, būtu jānorāda kontaktpersona gan tehniskiem jautājumiem, gan specifiskiem (juridiskiem) jautājumiem.

- Pieprasījumā būtu jānorāda tās kontaktpersonas kontaktinformācija (e-pasta adrese un/vai tālruņa numurs), ar kuru sazināties arī tiesas sēdes laikā, piemēram, ja rodas problēmas ar video savienojumu.

- Ja valstis atrodas dažādās laika joslās, pieprasījumā būtu jānorāda, vai norādītais nopratināšanas laiks ir pieprasījuma iesniedzējas valsts vai pieprasījuma saņēmējas valsts laiks.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Jā, pierādījumus var iegūt videokonferencē, piedaloties iesniedzējas dalībvalsts tiesai, vai arī šīs dalībvalsts tiesa var iegūt pierādījumus tieši.

Saskaņā ar Likuma (2003:493) par ES regulu par pierādījumu iegūšanu civillietās un komerclietās (“Pierādījumu iegūšanas regula”) 5. pantu pierādījumus iegūst rajonu tiesas (tingsrätter); ja pierādījumu iegūšana notiek ārpus tiesas sēdes, piemēro Procesuālā kodeksa (rättegångsbalken) 35. nodaļas, 8.–11. panta noteikumus.

Jāņem vērā, ka gadījumos, kad Pierādījumu iegūšanas regula nav piemērojam, ir spēkā citu tiesību aktu attiecīgie noteikumi, piem., Likums (1946:816) par pierādījumu iegūšanu ārvalstu tiesas vajadzībām.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Visas lietā nopratināmās personas var nopratināt videokonferencē.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Īpaši ierobežojumi nav noteikti.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Pierādījumu iegūšanu veic rajonu tiesas. Citādi īpaši ierobežojumi nav noteikti.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Jā, tas ir atļauts, un šāds aprīkojums ir pieejams.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Nopratināšanu veic zviedru valodā, taču tiesa var nolīgt tulku.

b) To nosaka iesniedzējas valsts noteikumi.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Ja nopratināšana notiek Zviedrijā, par tulka piedalīšanos un tās praktisko kārtību lemj Zviedrijas tiesa.

b) Iesniedzēja tiesa vajadzības gadījumā tulka atrašanai var lūgt palīdzību Valsts kancelejai, kura ir centrālā struktūra saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulu. Valsts kanceleja un iesniedzēja tiesa var vienoties par praktisko kārtību, kādā tulks piedalīsies nopratināšanā (Pierādījumu iegūšanas regulas 20. panta 2. punkts).

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

a) Izpildes tiesa nosūta pavēsti nopratināmajai personai. Pavēstē norādīts laiks un vieta. Tiesību aktos nav noteikts, cik ilgā laikā nosakāms tiesas sēdes datums, taču nopratināmajai personai jādod pietiekami ilgs laiks (“saprātīgs termiņš”) pavēstē minēto prasību ievērošanai.

b) To nosaka iesniedzējas valsts noteikumi.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Ja Zviedrijas tiesa to pieprasa, iesniedzēja tiesa sedz ekspertu un tulku izmaksas, izmaksas, kas radušās saistībā ar lūgumu izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, un izmaksas, kas saistītas ar sakaru tehnoloģiju, piem., videokonferences un telekonferences, izmantošanu (sk. Pierādījumu iegūšanas regulas 22. panta 2. punktu un 12. panta 3. un 4. punktu).

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Iesniedzēja tiesa informē attiecīgo personu, ka pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. pantu jāveic brīvprātīgi.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Nav īpaši reglamentētas procedūras attiecībā uz personas identitātes pārbaudi.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Parasti piemēro valsts noteikumus par zvērestu, un nav īpašu nosacījumu vai norāžu attiecībā uz 19. panta piemērošanu.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Visās tiesās ir pieejami darbinieki, kas prot strādāt ar videokonferences ierīcēm.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Parasti papildu informācija nav vajadzīga.