Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu.
Padomes Regula (ES) 2019/1111 (Regula “Brisele IIb”) aizstāja Regulu (EK) Nr. 2201/2003 (Regula “Brisele IIa”) no 2022. gada 1. augusta. Regulu “Brisele IIb” piemēro vienīgi tiesas procesiem, kuri uzsākti, publiskiem aktiem, kas oficiāli sastādīti vai reģistrēti, un tiesas izlīgumiem, kuri apstiprināti vai noslēgti laulības lietās un lietās par vecāku atbildību 2022. gada 1. augustā vai pēc šā datuma.
Regulu “Brisele IIa” turpina piemērot tādos tiesas procesos pieņemtiem lēmumiem, kuri uzsākti, publiskiem aktiem, kas oficiāli sastādīti vai reģistrēti, un tiesas izlīgumiem, kuri apstiprināti vai noslēgti pirms 2022. gada 1. augusta, un ietilpst šīs regulas darbības jomā. Papildu informācija par regulu “Brisele IIa”: paziņojumi un tiešsaistes veidlapas.
Regulu “Brisele IIb” piemēro visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dāniju.
Regulā “Brisele IIb” ir noteikts, kuras dalībvalsts tiesām ir jurisdikcija lemt par lietām par vecāku atbildību vai laulības lietām, kurās ir starptautisks elements.
Tajā arī noteikts, ka vienā dalībvalstī pieņemts lēmums pārējās dalībvalstīs tiek atzīts bez kādas īpašas procedūras. Visi lēmumi par vecāku atbildību, kas pieņemti kādā dalībvalstī, ir izpildāmi pārējās dalībvalstīs, nepieprasot nekādu izpildāmības pasludināšanu (exequatur).
Turklāt regula papildina un pastiprina 1980. gada Hāgas konvenciju, precizējot noteikumus par sadarbību starp dalībvalstīm lietās par vecāku veiktu bērna nolaupīšanu.
Katra dalībvalsts norīko vismaz vienu centrālo iestādi, kas sniedz palīdzību Regulas “Brisele IIb” piemērošanā.
Regulā “Brisele IIb” ir paredzētas deviņas standarta veidlapas. Dalībvalstu paziņojumi par Regulu “Brisele IIb” ir atrodami šeit.